Foto – Latvijas Avīze un LETA. Kolāža – la.lv

Pārejai uz latviešu valodu skolās tiek dots laiks 33

“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (Latgales partija). Adamovičs ir bijis Preiļu pamatskolas direktors un novada vecākais. Pašlaik – Latgales partijas līdzpriekšsēdētājs. Saruna – par valodas reformu izglītībā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Koalīcija atbalstījusi, ka no 2020. gada 1. septembra Latvijas vidusskolās audzēkņi mācās valsts valodā. Gaidām Izglītības ministrijas praktisko risinājumu plānu, ko premjers sauc par ceļa karti. Kāda ir jūsu attieksme pret reformu, un ko darīs Saeimas komisija – uzņemsies ideoloģisko vadību?

A. Adamovičs: Sākšu ar būtību. No 2020. – 2021. mācību gada vispārizglītojošos priekšmetus vidusskolās pasniegs latviešu valodā, bet mazākumtautību skolēniem būs iespējas dzimtajā valodā apgūt tautas literatūru, valodu, ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Poļu skolā – poliski, krievu skolā – krieviski utt. Pēc aptaujas datiem, šobrīd jau 93% vidusskolēnu cittautiešu skolās eksāmenus kārto latviešu valodā – gandrīz visi. Apmēram 80% valsts valodu zina labi un ļoti labi. Līdz ar to skolu latviskošana ir vairāk politisks nekā praktisks jautājums. Man ir skaitļi arī par skolotāju apmācību. Kopš 1996. gada latviešu valodas zināšanas un pasniegšanas metodiku papildinājuši 18 tūkstoši pedagogu no mazākumtautību skolām un pirmsskolas iestādēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ministrs Šadurskis pamatskolas 1. – 9. klasē rosina atstāt 20% priekšmetu dzimtajā valodā, kas ir trīs četri priekšmeti no visiem.

Iesim vēl lejāk – līdz “dārziņam”.

No 2018. – 2019. gada plāno piecgadīgiem bērniem uzsākt izglītību, kas, pirmsskolu pabeidzot, nodrošina latviešu valodas prasmi tādā līmenī, lai uzsāktu sākumskolas izglītību latviešu valodā.

Kādu apmācību? Pāris stundu nedēļā?

Tuvāk nevaru pateikt. Jāgaida ministrijas ceļa karte. Bet pirmsskolas bērniem jābūt sagatavotiem, lai varētu sākt 1. klasi valsts valodā.

Pārmaiņas būs pakāpeniskas, trīs gadu laikā. Par modeļa realizēšanu esmu bijis runāt pāris krievu radiostacijās, uzklausījis studijā zvanus. Krievvalodīgo vecāku attieksme ir dažāda. Vieni iebilst, otri saka – sen vajadzēja darīt. Taču ir vienprātība, ka nepieciešams, lai vidusskolu beigušie visi labi prastu runāt latviski, būtu konkurētspējīgi darba tirgū, sekmīgi mācītos augstskolā. Labākajiem jauniešiem tas jau tagad nerada problēmas, un reizēm citu tautību skolēniem ir labāki sasniegumi mācību olimpiādēs, konkursos.

Kas jūs satrauc, ieviešot reformu? Ministru prezidents un Valsts prezidents runā ļoti uzmanīgi, uzsverot vārdus “pakāpeniski”, “pārdomāti”.

Pašlaik satrauc, ka kāda daļa skolotāju nav gatavi “reformēties”. Tiek dots laiks, vairāk nekā divi gadi, lai skolotāji, kas nejūtas pietiekami labi valsts valodas pratēji vai ir diskomfortā reformas dēļ, pārkārtotos, uzlabotu prasmes.

Pēc 27 neatkarības gadiem jau nu varēja sagatavot profesionālus izglītības darbiniekus, un, kā runājām, viņiem skolā neiztikt bez valsts valodas mākas.

Reklāma
Reklāma

Formāli tā tas ir. Bet, ja atsevišķu pašvaldību vadītāji un atsevišķu skolu direktori uztraucas, acīmredzot problēmas pastāv.

Un kā ar bērniem?

Domāju, maksimāli liela daļa reformai ir gatavi un īpaši nekreņķējas, ka pamatskolā vēl pāris priekšmeti jāmācās latviešu valodā.

Vai jums kā Izglītības komisijas priekšsēdētājam ir pilna aina un priekšstats, kas notiek krievu skolās? Kā gadās, ka reizēm māca no citu valstu vēstures grāmatām? Vai apzinīgi pilda likumu, ka 60% mācībstundu notiek latviski? Kāpēc 22% audzēkņu vāji apguvuši valsts valodu?

Valodu vāji zina 2% skolēnu. 20% zināšanas ir pamatprasmes līmenī. Kas notiek mazākumtautību skolu klasēs, pašlaik nevaru pateikt. Domāju, ka vairumā gadījumu tiešām mācības pārsvarā notiek latviešu valodā, jo līdz 2004. gadam skolēnu, kas labi zināja valsts valodu, bija aptuveni 50%. Domāju, ka šajos gados cittautiešu skolēniem tas bijis tikai ieguvums. Komisija sūdzības nav saņēmusi.