Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

“Parex banka” turpmāk sauksies “Reverta”

gviljams

Turpmāk AS “Parex banka” darbosies ar zīmolu “Reverta”, šodien žurnālistiem sacīja “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams (attēlā). “Reverta” jauno zīmolu izstrādājusi aģentūra “VCG”, un kopumā zīmola maiņa izmaksājusi 15 000 latu.

Zīmola maiņa varētu notikt mēneša laikā, un pēc tam zīmolu “Parex banka”, kurā dominējošā krāsa ir sarkana, nomainīs zīmols “Reverta”, kurā dominē zilā krāsa. Pēc Gviljama sacītā, ”Parex bankas” zīmols bijis vairāk vīrišķīgāks un smagnējs, turpretī “Reverta” būs sievišķīgāks.

Nosaukuma “Reverta” pamatā ir latīņu vārds “reverto”, kas nozīmē atgriešanās. “Esam izvēlējušies atgriešanos par jaunā zīmola galveno simbolu – vai runājam par atgriešanos pie pamata darbības mērķiem, vai par valdības veikto investīciju atgūšanu,” skaidroja Gviljams.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka zīmola maiņa nepieliek “Parex bankas” darbībai punktu, bet pāršķir šīs iestādes dzīvē jaunu lapaspusi.

“Reverta” turpmāk būs Baltijas reģiona vienīgais un viens no Austrumeiropas un Centrāleiropas vadošajiem problemātisko aktīvu pārvaldītājiem.

Gviljams norādīja, ka “Parex bankas” pārveide par aktīvu pārvaldes uzņēmumu ļaus ievērojami samazināt ar kredītiestādes licences uzturēšanu saistītās un citas administratīvās izmaksas. Veiktie aprēķini liecina, ka ietaupījums sasniegs 500 000 latu gadā.

Statusa maiņas rezultātā “Parex banka” vairs nebūs pakļauta arī Kredītiestāžu darbību regulējošajām normatīvajām prasībām, līdz ar to valstij nebūs jāveic bankas restrukturizācijas plānā paredzētā kapitāla palielināšana. “Parex bankas” statusa maiņas rezultātā valsts kopējais ietaupījums pārsniedz 160 miljonus latu.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu anulēt AS “Parex banka” izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.

Šāds lēmums tika pieņemts pēc “Parex bankas” lūguma anulēt bankai izsniegto licenci kredītiestādes darbībai. Tādējādi ir novērsti pēdējie formālie šķēršļi “Parex bankas” darbības modeļa maiņai, un atbilstoši bankas akcionāru sapulces lēmumam uzņēmums var veikt visas ar to saistītās nepieciešamās darbības.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu FKTK var anulēt kredītiestādes licenci, ja kredītiestāde atsakās no licences reorganizācijas gadījumā. Savukārt kredītiestādes reorganizācija, pārreģistrējot to par citu, ar kredītiestāžu darbību nesaistītu, komercsabiedrību ir atļauta ar FKTK rakstveida atļauju, kuru FKTK izsniedz, ja kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret noguldītājiem.

FKTK padome, pieņemot lēmumu, ir pārliecinājusies, ka AS “Parex banka” nav saistību pret noguldītājiem.

Arī pēc šī lēmuma pieņemšanas “Parex bankas” klientiem ir jāturpina pildīt savas saistības pret banku saskaņā ar noslēgto kredītlīgumu nosacījumiem, informē FKTK.

Viens no ierobežojumiem bankas statusa maiņai bija “Parex bankas” saistības pret sindicētajiem aizdevējiem, kas bez papildu valsts atbalsta ir nokārtotas 2011.gada maijā, kā arī bankas saistības pret privātajiem noguldītājiem. Arī šīs saistības “Parex banka” ir izpildījusi, izmantojot bankas pašu finanšu līdzekļus.

2011.gada 28.decembrī “Parex bankas” ārkārtas akcionāru sapulce nolēma par labprātīgu atteikšanos no bankai izsniegtās kredītiestādes licences. Vienlaicīgi sapulce uzdeva “Parex bankas” valdei veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar bankas statusa maiņu, tostarp vērsties ar lūgumu FKTK attiecīgās atļaujas saņemšanai.

2011.gada 22.novembrī Ministru kabinets atbalstīja “Parex bankas” turpmākās darbības modeli, paredzot bankas statusa maiņu.

2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo “Parex banku” un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi. Vēlāk banka tika sadalīta, no tās atdalot vērtīgos aktīvus un izveidojot AS “Citadele banka”.

“Parex bankas” glābšanā valsts kopš 2008.gada nogales kopumā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu. “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Gviljams intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka “Parex bankai” valsts ieguldījumi jāatgūst līdz 2017.gadam, tomēr tas ir maksimālais termiņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+