Mobilā versija
+8.4°C
Jurģis, Juris, Georgs
Svētdiena, 23. aprīlis, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

Pāri slieksnim uz kopējām mājām

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Anna Līpenīte un Kaspars Strods ar autentiskiem izstādes "Pāri slieksnim" eksponātiem. Fonā – ceļojošās izstādes planšete.

3. maijā Latgales Kultūrvēstures muzejā tiks atklāta un vismaz līdz 2018. gada noslēgumam būs apskatāma tematiska izstāde “Pāri slieksnim”. Tā veltīta Pirmajam Latgales latviešu kongresam, kas notika Rēzeknē 1917. gadā no 9. līdz 10. maijam (pēc vecā stila no 26. līdz 27. aprīlim) un kurā tika pieņemts lēmums par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem.

Izstādes idejas un koncepcijas autori ir muzeja speciālisti Anna Līpenīte un Kaspars Strods, un ideja par slieksni kā kongresa simtgades simbolu radusies no analoģijas ar Latviju kā mājām. Anna Līpenīte stāsta: “Latvija ir mūsu mājas, un katrā mājā ir būtiska sastāvdaļa – pamati un slieksnis. Ja pieņemam, ka trīs vēsturiskie novadi ir Latvijas pamati, tad vēsturiskais 1917. gada kongress bija slieksnis, kas bija jāpārkāpj, lai tiktu mājā – vienotā Latvijā.”

Izstāde hronoloģiski un tematiski sadalīta trīs periodos: “Līdz slieksnim”, “Slieksnis” un “Jaunās mājas”. Kaspars Strods stāsta, ka pirmais periods sākas ar 16. gadsimta otro pusi, kad tagadējā Latgale piedzīvoja būtiskas pārmaiņas – tā tika iekļauta Polijas-Lietuvas valstī un tajā nostiprinājās katoļticība – un noslēdzas kongresa priekšvakarā. Otrais periods “Slieksnis” vēsta par pašu kongresu, kas bija pa­grieziena punkts Latgales un visas Latvijas vēsturē. Šī posma lielākais lepnums izstādē ir Zemgales Lauksaimniecības skolas karogs – viens no oriģinālajiem karogiem, kas savulaik šūti īpaši kongresam, nesti gājienā un redzami slavenākajā Latgales latviešu kongresa dalībnieku fotogrāfijā. Miera laikā šī mācību iestāde darbojās Jelgavā, taču 1917. gadā kara dēļ evakuēta uz Rēzekni. Karogs pēc kongresa nogājis garu ceļu – vispirms Viduleju dzimtas glabāts, tad ar Latvijas karoga vēstures pētnieka Tāļa Pumpuriņa starpniecību nonācis Cēsu Vēstures un mākslas muzejā un uz izstādes laiku tiks deponēts Rēzeknē. Anna Līpenīte ar lepnumu teic – šis ir viens no diviem senākajiem zināmajiem Latvijas karoga eksemplāriem.

Trešā izstādes daļa “Jaunās mājas” veltīta sarežģītajam periodam no Latgales kongresa līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai. Svarīga loma tajā atvēlēta Staņislavam Kambalam – latviešu strēlniekam, politiķim, finansistam, arī publicistam un valodniekam, vienīgajam Latgales pārstāvim Latvijas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī. “Viņa ceļš līdz Rīgai bija gana sarežģīts,” stāsta Kaspars Strods. Kambala ticis lielinieku apcietināts, un viņam nācies kādu laiku pavadīt Cēsu cietumā. Izstāde “Pāri slieksnim” būs interaktīva – izjust laikmeta noskaņu palīdzēs ne tikai autentiski laikmeta dokumenti, fotogrāfijas un citi priekšmeti, bet arī audio, video un gaismas projekcijas. Savukārt skolas un organizācijas jau tagad var pieteikties uz ceļojošo izstādi, ko veido sešas divpusējas planšetes – vienā pusē ir stāsts par Latgales kongresu, bet otrā – interaktīvi uzdevumi, kas skolu jauniešiem palīdzēs iejusties laikmeta noskaņās.

Pievienot komentāru

Jana Egle: Sāpīgo noraksti no sevis nostRakstīt prozu ir kā aicinājums ieraudzīt sāpīgos punktus, lai varam mēģināt harmonizēties visi, ir pārliecināta rakstniece Jana Egle
Draugiem Facebook Twitter Google+