Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūnijs, 2015
Drukāt

Pāridarījumi turpina sāpēt. 14. jūnijā pieminēsim komunistiskā genocīda upurus (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilmārs Knaģis

Vai arests 14. jūnijā bija negaidīts? Laikam pat mums, bērniem, pusaudžiem, tas nebija pilnīgi negaidīts, bet ikviens cerēja, ka viņu tas varbūt neskars. Pieaugušie gan ne viens vien gaidīja arestu, bet ka tas skars arī ģimenes locekļus un pat mazus bērnus!… Laikam pārāk vāja bija informācija par notikumiem pagātnē padomju zemē t. s. lielā terora laikā, trīsdesmito gadu beigās, kolektivizācijas laikā un vēl agrāk.

Par agrākiem komunisma valdīšanas laikiem Latvijā vispār nebija nekādas informācijas. Varbūt uz pagājušo karu fona 6 – 7 tūkstoši Stučkas lielinieku nobendēto Latvijas iedzīvotāju nelikās nekas pārāk briesmīgs? Stučkas laikā arī esot bijušas kaut kādas deportācijas, bet aizveduši līdz Smoļenskas guberņai un apšāvuši. Tas gan tika zināms jau krietni vēlāk.

1941. gadā pie toreizējā jucekļa deportācija rādījās it kā neizbēgams okupācijas rezultāts. Arestēja taču visu ģimeni kopā, tikai dzelzceļa stacijā vīriešus no ģimenēm atšķīra. Mums meloja, ka visa ģimene būs kopā, ka vīriešus ved iepriekš, lai tie mums dzīvokļus sagatavo. Mums meloja visu laiku, lai tikai kāds “trobelis” nenotiktu. Turklāt mēs zinājām, ka kara sākums Latvijā ir vairs tikai dažu mēnešu vai pat nedēļu jautājums, domājām, ka vācieši ātri vien sakaus krievus un mēs brauksim atpakaļ uz Latviju.

Šodien, atceroties 1941. gada izvešanu, paliek jautājums: kā kaut kas tāds vispār varēja notikt 20. gadsimta vidū? Un paliks mūžīgais jautājums: par ko? Un kas vainīgs? Vainīgo nav. Bet tauta?

Katrs cilvēks daļēji ir vainīgs savā liktenī. Tāpat arī katra tauta lielākā vai mazākā mērā ir vainīga savā liktenī. Maza tauta, ja arī ir vainojama, tad tikai savā liktenī, bet lielās tautas ir vainojamas ne vien savā, bet arī mazo tautu liktenī. Vai latvieši izdomāja deportāciju? Un arī nevienu pēdu zemes mēs ne Krievijai, ne kādai citai tautai neesam atņēmuši.

Tie, kas ienāca 1940. gadā, bija okupanti, un tādi tie palika līdz mūža galam. Un viņu pēcnācēji, vai mēs varam tiem uzticēties? Ko viņi darīs, ja pienāks X stunda? Mani gan tas nespēj aizgrābt, jo, manuprāt, tādu X stundu mēs nekad nepiedzīvosim. Vai ir vērts ar aizdomām skatīties uz katru okupanta un kolonizētāja pēcnācēju Latvijā? Bet aizmirst pāridarījumu gan nevajadzētu. Un arī viņiem to aizmirst nevajadzētu. Tāds pāridarījums, noziegums bija arī 1941. un 1949. gada aresti un izsūtīšanas. Viss okupācijas laiks.

Es ticu – kamēr pastāvēs Latvija, būs arī atmiņas par tām deportācijām, kurām līdzīgu cilvēces vēsturē nav bijis.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pastudē rūpīgāk komunistu ideoloģiju, tad arī sapratīsi, kāpēc tas viss notika 20. gs. vidū! Redzi, komunisti cilvēkus dala 2 kastās jeb šķirās: “pareizajos” – darbaļaudīs, kas ir parastie darba ņēmēji jeb proletariāts, kā toreiz viņus sauca un “nepareizajos”, kas ir uzņēmēji, lauku saimnieki un citi pašnodarbinātie jeb buržuāzija, kas komunistu izpratnē ir “tautas ienaidnieki” un tādēļ iznīcināmi. Jo viņi, redz, esot pārtikušāki un viņiem esot vairāk mantas! Kad Latviju 1940. gadā okupēja, tur vajadzēja “nostiprināt” padomju varu un komunisti ķērās pie šī jautājuma atrisināšanas – arestējot aktīvākos, deportējot un iznīcinot šo “kaitīgo” iedzīvotāju slāni Latvijā, protams, bērnus, sirmgalvju! un sievietes ieskaitot! Jo vardarbība pret cilvēkiem bija un ir komunistu ideoloģijas pamats. Tāpēc arī šī ideoloģija līdz pat šodienai nav analizēta, bet bijušie kompartijas funkcionāri ieņem augstus amatus Saeimā un valdībā.

  2. ”Šodien, atceroties 1941. gada izvešanu, paliek jautājums: kā kaut kas tāds vispār varēja notikt 20. gadsimta vidū? Un paliks mūžīgais jautājums: par ko? Un kas vainīgs? Vainīgo nav. Bet tauta?”
    Tikai jautājums – kur ko un kā 1940. gadā uzvedās politiskā un ekonomiskā varas elite – siltākā vieta vodkai, ikriem un kāršu spēlēm lāču zemes vēstniecībā… Vēlāk lopu vagoni un nav ko brīnīties

    Tikai jautājums – kā šodien ar to pašu – atkal elite lāču zemes vēstniecības rautos… un nebūs ko brīnīties, ka zaļie vīriņi jau rāpjas kara bāzēs …

  3. Muļķis, kas sauc sevi “Pravitie: nesaprot pats ko muld. Smadzenu vietā sūdi un par maskaļiem neko nezina, jo pats ir sūdains maskalis.

    Brauc uz savu sūdaino Makavu, tur tu dabusi pa galvu, ko esi pelnijis.

  4. Visi komunisti pie varas, bet genocīda upuri īrijā lasa zemenes jo caur VID ir izputināti. Komunisti var uz galvas stāvēt jo pie varas ministrijās un ier;edniecībā ir vieni komunisti kuri tad arī ir sagrābuši visus biznesus. Toreiz 41 un 49 viņiarī atņēma nosald
    ejot sibīrijā īpašniekus, tagat kompjūteris VIDā nozīmē pārbaudi un tad tu zini ka zģec tev ir. Tā uir juanā laikmeta sistēma bet princips tas pats, beigās tu esiu bez biznesa bez naudas un bez laba darba un spiests aizbraukt trimdā. Faktiski ja neesi kārtīgs komunists tad labāk jābrauc prom kamet tev nav spiesta lieta.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+