Kultūra
Māksla

Pēc 80 gadu pauzes Parīzē notiks vērienīga Baltijas mākslas kopizstāde 16

Foto-Fotolia

Nejaušību nav!
Tikai nepilns gads palicis līdz brīdim, kad vienā no prestižākajiem Parīzes muzejiem – Orsē muzejā – triju Baltijas valstu simtgades ietvaros atklās kopīgu mākslas izstādi “Simbolisms Baltijas valstu mākslā”.

Orsē muzejs ir trešais visvairāk apmeklētais Francijā un desmitais pasaulē, tādējādi var prognozēt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas kopējo ekspozīciju triju mēnešu laikā apskatīs ievērojams mākslas mīļotāju skaits. Īpaši liels tas varētu būt tādēļ, ka Orsē muzeja lielā zāle, kurā izstāde tiks izvietota, tiek slēgta uz rekonstrukciju, un apmeklētājiem to atklās tieši ar Baltijas simbolisma izstādi, pastāstīja Ginta Gerharde-Upeniece, projekta koordinatore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizu­ālās mākslas departamenta vadītāja.

Izstāde “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” (“Le symbolisme dans l’art des pays Baltes”) ir viens no vērienīgākajiem Baltijas valstu simtgades kopprojektiem un arī viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs. Pēc LNMM iniciatīvas projekts tiek īstenots sadarbībā ar kolēģiem Baltijā – nacionālajiem mākslas muzejiem Tallinā, Viļņā un Kauņā; iecerēts, ka izstāde pēc Parīzes dosies uz Tallinu, iespējams, tā apceļos arī visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu muzejus.

Izstāde Orsē muzejā nav dāvināta gluži vienkārši tādēļ, ka Baltijas valstīm ir apaļa jubileja. Lai tā īstenotos, bija jāsakrīt vairākām šķietamām nejaušībām, kuras, tikai pēc laika aplūkojot, atklāj noteiktu musturu. Kā pašu pirmo punktu ceļā uz vērienīgo izstādi Ginta Gerharde-Upeniece min LNMM simtgades zinātnisko konferenci, kas notika 2005. gadā. To apmeklējusi arī Lorensa de Kāra, kura tobrīd bija Orsē muzeja izstāžu kuratore, bet šobrīd ir Orsē un Oranžērijas muzeju prezidente. Tāpat nozīmīga bijusi LNMM speciālistu sastapšanās ar topošās izstādes kuratoru Rodolfu Rapeti, kurš ir vadošais simbolisma mākslas pētnieks Eiropā, šobrīd – Francijas Muzeju dienesta ierēdnis un Nacionālā mantojuma glabātājs Francijas Kultūras un komunikācijas ministrijā. 2015. gadā trīs mēnešus uzturoties Francijā – tā bija “Kilograms kultūras” balva par Pirmā pasaules kara simtgadei veltīto izstādi “1914” –, Ginta Gerharde-Upeniece uzrunāja Rapeti, domājot par Latvijas simtgades izstādi. Uz Franciju paņemtais izstādes katalogs apliecināja, ka LNMM speciālisti ne tikai spēj izveidot dziļu un akadēmiski pamatotu izstādes koncepciju, bet ir pieredzējuši arī izstādes praktiskajā veidošanā – mākslas darbu starptautiskās deponēšanas jomā. Tāpat projekta sākotnējā stadijā atbalstu sniegusi Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas valsts simtgades birojs, gan Latvijas Republikas vēstniecība Francijā, gan arī Francijas Institūta Latvijā pārstāvji, un kopumā Ginta Gerharde-Upeniece to dēvē par Baltijas mākslas muzeju vienotības demonstrāciju šī vārda vislabākajā nozīmē.

Sākotnēji gan izstāde bijusi plānota gadu vēlāk, proti, 2019. gadā, taču paši muzeja darbinieki izlēmuši ar to atklāt muzeja ekspozīciju telpas pēc renovēšanas, tādējādi darbs pie projekta kļuvis ievērojami sasprin­gtāks. No otras puses, Ginta Gerharde-Upeniece uzsver, ka četriem projektā iesaistīto Baltijas valstu muzeju pārstāvjiem ir piedāvāta liela izdevība – koncepciju veido nevis paši, bet gan pieredzējušais Francijas kurators, kurš veicis darbu atlasi un izplānojis to izkārtojumu. Tāpat Francijas puse uzņēmusies pavadošās programmas nodrošināšanu – tajā ieplānoti gan vērienīgi koncerti, gan lekcijas, izglītības programmas un tamlīdzīgi. Arī izstādes mārketingu uzņēmies pats Orsē muzejs – kampaņa sākšoties šā gada septembrī, kas tradicionāli ir jauno izstāžu izziņošanas mēnesis. Tāpat iecerēta zinātniska konference par Baltijas valstu simbolismu un izstādes katalogs, kuram Rodolfs Rapeti sadarbībā ar visu četru Baltijas muzeju speciālistiem jau šobrīd raksta tekstu.

“Šī izstāde sniegs jaunu skatījumu uz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslu un iepazīstinās ar latviešu, igauņu un lietuviešu simbolistiem, kuri plašākai publikai bijuši mazpazīstami, bet pārstāv šo māk­slas stilu ļoti spēcīgi un oriģināli. Esmu pagodināts un izjūtu lielu atbildību darbā pie šī projekta. Tā būs ne vien izstāde, bet gan Baltijas kultūras sezona Francijā ar daudzveidīgu pavadošo pasākumu programmu Orsē muzejā,” izstādes preses konferencē atklāja Rodolfs Rapeti.

Atdodot parādu, atgriežoties Eiropā

Ginta Gerharde-Upeniece uzsver, ka izstāde Orsē muzejā ir kā savdabīga parāda atdošana tām latviešu mākslinieku paaudzēm, kuras bija integrējušās Eiropas mākslas vidē, bet pēc 1940. gadā Latviju varmācīgās iekļaušanas PSRS sastāvā palika stāvam pie aizcirstām durvīm. “Nevar apgalvot, ka Parīze 20. gadsimta 20. un 30. gados būtu bijusi vienīgā Eiropas mākslas citadele, taču Francija, Parīze bija ļoti daudzu Latvijas mākslinieku īpašs intereses objekts, jau sākot ar Voldemāru Matveju, Jāzepu Grosvaldu, Romanu Sutu un daudziem citiem. Iespējams, tā bija zināma pretreakcija uz spēcīgo vācisko un krievisko elementu tābrīža sabiedrībā,” komentē muzeja speciāliste.

Taču, kad franči, gatavojoties izstādei, jautājuši, kad tad bijusi pēdējā Baltijas valstu mākslinieku kopizstāde Parīzē, nācies atzīt – vien 20. gadsimta 30. gadu nogalē. To, iepazīstinot ar projektu, uzsvēra arī kultūras ministre Dace Melbārde: “Šo projektu atzīmējam kā izcilu kultūrpolitisku notikumu un unikālu sadarbības projektu, jo tik liela mēroga vienota Baltijas valstu mākslas skate Parīzē ir notikusi vien tālajā 1937. gadā, kad Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Baltijas valstīm bija kopīgs paviljons.” Pirms tam vēl bijusi tautas mākslas izstāde, piebilst Ginta Gerharde-Upeniece, savukārt 1939. gadā notikusi pēdējā latviešu mākslas izstāde Parīzē pirms neatkarības zaudēšanas, tad līdzās gleznām izstādītas arī skulptūras un lietišķā māksla.

Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore Sirje Helme uzskata, ka izstāde Orsē muzejā mainīs plašākas sabiedrības skatījumu uz Baltijas mākslu. “Projekts ir simbolisks arī no tāda viedokļa, ka pagājušā gadsimta sākumā tapušie mākslas darbi, kas ieradīsies Parīzē, pieder tiem autoriem, kuri reiz devās vai cerēja doties uz Parīzi, jo pilsēta un tās mākslas dzīve tolaik bija pasaules kultūras centrs,” pauda Sirje Helme.

Lai atklātu Baltijas simbolisma savdabību – un Eiropas mērogā tas patiešām ir daudzējādā ziņā neparasts –, no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājumiem atlasīti aptuveni 130 darbi: gleznas, pasteļi, zīmējumi, oforti, litogrāfijas, skulptūras, aptverot periodu no 1890. gada līdz 20. gs. 20. gadiem, ar atsevišķiem darbiem, kas datējami ar 30. gadiem, proti, periodu, kurā Baltijas valstu nacionālā doma attīstījās no pirmajiem iedīgļiem līdz nacionālu valstu uzplaukumam.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu pārstāvēs vairāk nekā 50 eksponāti, kuru vidū ir arī šobrīd pastāvīgajā ekspozīcijā skatāmi audekli – Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles gleznas. No Lietuvas uz Parīzi aizceļos spilgtu simbolisma klasiķu – Mikaloja Konstantina Čurļoņa un Ferdinanda Ruščica kompozīcijas, savukārt Igaunija parādīs izcilo mākslinieku Kristjana Rauda un Konrāda Megi daiļradi.

Saistītie raksti

Tomēr izstāde nebūs izkārtota hronoloģiski, bet gan trīs tematiskās sadaļās: “Mīti un leģendas”, “Dvēsele”, “Daba”, atklājot, kā igauņu, latviešu un lietuviešu mākslinieku radošie impulsi savijušies ar dzimstošo nacionālās identitātes apziņu, attēlojot to klasisko Rietumeiropas mītu, leģendu un alegoriju valodā. Tieši šī savdabība, nacionālā un eiropeiskā savijums, kas rada gluži jaunas kvalitātes, pēc Gintas Gerhardes-Upenieces domām, arī būs galvenais, kas uzrunās visnotaļ izlutinātos Parīzes mākslas cienītājus. Kaut arī atsevišķi mākslinieki, piemēram, Čurļonis, pieredzējis izstādi Orsē, vairākums no izstādē pārstāvētajiem autoriem Francijā tiks celti gaismā pirmo reizi.

Detaļas ir svarīgas!

Patlaban notiek nopietns darbs pie kataloga un gleznu, grafiku, tēlniecības darbu sagatavošanas eksponēšanai Parīzē. Paralēli notiek arī koncepcijas izstrāde jaunas pastāvīgās ekspozīcijai versijai, kurā tiks aizstāti Orsē paredzētie izstādes darbi ar jaunu piedāvājumu, kas arī ir lieliska iespēja.

UZZIŅA

Izstāde būs apskatāma no 2018. gada 9. aprīļa līdz 15. jūlijam.

Projekta vadītāja: Ginta Gerharde-Upeniece.

Izstādes virskurators, koncepcijas autors: Rodolfs Rapeti, Francijas nacionālā mantojuma glabātājs, simbolisma pētnieks.

LA.lv