Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. decembris, 2015
Drukāt

Parīze negrimst. Vija Beinerte iepazīst ārkārtas stāvokli pēc terora aktiem (14)

" Fluctuat Nec Mergitur" , Latin motto after terrorist attacks in Paris

 

Kāpēc visi tik ļoti pārdzīvo par Parīzi, ja līdzīgas traģēdijas notiek arī Beirutā, Jeruzalemē, Alepo, Bagdādē, Kongo? Atbilde ir gluži vienkārša: tie, kas dzīvo Beirutā, Jeruzalemē vai Alepo, ir pieņēmuši faktu, ka atrodas karadarbības zonā. Parīze ir bezrūpības un svētku simbols. Parīze ir patvērums, kurp dodas tie, kas vēlas, izbaudīt prieku un mieru. Parīze ir sarkanā līnija, robeža. Kad Parīzi mēģina pārvērst par Beirutu, Bagdādi vai Kongo, visi ir sašutuši, jo kāds grib iznīcināt patvērumu, drošības sajūtu, pasaku. Iznīcināt robežu starp karu un mieru. Iznīcināt brīvību.

Galvenais neparastais un nepierastais, ko es redzēju Parīzē nākamajā garajā nedēļas nogalē pēc 13. novembra asiņainajiem notikumiem, proti, no ceturtdienas vakara līdz pirmdienas rītam lidostā, uz ielas un tādās iecienītās pulcēšanās vietās kā Parīzes Dievmātes katedrāle, Luvra vai Eifeļa tornis, bija militārās patruļas.

Puiši plankumainos maskēšanās tērpos, kas pārvilkti pāri bruņu vestēm, ar automātiem uz krūtīm un vieglajiem ieročiem pie labās kājas ceļgala un uz gurniem lielākoties pārvietojās grupās pa trim. Viņu kustības virziens nekad nebija iepriekš paredzams, taču varēja nojaust, ka nejaušību nav. Un arī to, ka tepat līdzās ir vēl citas grupas, kas nepieciešamības gadījumā apvienosies. Ik pa laikam pamanīju arī cilvēkus civilā apģērbā ar fokusētu skatu un to modrības pakāpi, kas liek saprast – šoreiz ir mobilizēti gan iekšlietu un drošības dienesti, gan militārie spēki.

Dienā, kad ielidoju Parīzē, proti, 19. novembrī, Francijas Parlaments ar milzīgu balsu pārsvaru lēma pagarināt barbariskā slaktiņa naktī prezidenta izsludināto ārkārtas stāvokli līdz trim mēnešiem: piecsimt piecdesmit viens deputāts nobalsoja par, seši pret, viens atturējās.

 

Redzēt militārās patruļas un bruņumašīnas Parīzes ielās bija dīvaini. Ne mazāk dīvaini bija, kad pie ieejas manā iemīļotajā grāmatnīcā pircējus sagaidīja trīs apsargi, kas lūdza atvērt ne vien somas, bet arī mēteļus. Lieki teikt, ka neviens no pircējiem nekurnēja, nevienam nešķita, ka šādi tiek ierobežota viņa pārvietošanās brīvība. Līdzīgas ainas risinājās visos lielajos iepirkšanās centros, muzejos un izstāžu zālēs.

Ne mazāk interesants bija pārbaudītāju un arī militāro patruļu etniskais sastāvs. Viens no trim parasti bija ieceļotājs no Āfrikas, otrs – baltās rases pārstāvis, bet trešais – vai nu arābs, vai aziāts. Gluži kā ilustrācija sauklim “la France en couleurs” jeb Francija krāsās. Bija skaidrs, ka tā nav nejaušība. Un arī tas, ka ikviens no šiem puišiem ir gatavs mirt par Franciju. Tātad par mums.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Izcils raksts. Tas reāli atspoguļo subjektīvi uztverto situāciju; biju tur pagājušajā nedēļas nogalē. Svarīgi, ka Parīze, Francija, Eiropa, neļaujas iebiedēties, nedz arī ieslīgt vienkāršotā pretniecībā pret musulmaņiem (vai islāmu) kā tādu. Tas būtu jāņem vērā arī Latvijas diskusijās par patvēruma meklētājiem, kur nebūtu vietas antimusulmaniskiem “apakštoņiem” (patvēruma meklētāju problēma Latvijā ir cita – tā (izņemot kara bēgļus) ir pamatā sociāla problēma, kā arī zināmā mērā kultūras identitātes problēma, kura, uzņemot pat dažus desmitus tūkstošus šo migrantu, ne mazākā mērā netiks pietuvināta atrisinājumam). Ļoti labi, ka norādīts, kur mūsdienu islāmam “aug kājas”, ka tas vismaz daļēji ir VDK projekts, un ka Krievija, iesaistoties karā Sīrijā, tagad sevi piedāvā kā mafiozu “jumtu” kā Eiropai, tā varbūt arī Tuvajiem Austrumiem.

  2. Paldies par rakstu! Diemžēl ir iezagusies vēl kāda kļūda. Latviešu valodā sakām Tuvie Austrumi, nevis pārceļam tieši no angļu valodas Vidējie Austrumi (Middle East). Jūtos mazliet pārsteigta, ka izglītotā autore to nezina.

    • es gan ievēroju, ka autore vienviet saka Tuvie, citviet Vidējie austrumi, kas vārētu nozīmēt, ka viņa dzīvo starp vairākām paradigmām – Ближний Восток vs Middle East vs Tuvie Austrumi. Bet tas jau nemaina raksta būtību.

  3. – Владимир Владимирович, мы разбомбили все штабы ИГИЛ. Что делать?
    – Создавайте новые и продолжайте бомбить!

  4. Citāts: “Interesanta detaļa – lielākā daļa manu sarunu biedru bija musulmaņi, taču viņi visi uzsvēra…” Kamēr autore nodarbojas ar prastu propagandu, franču mediji uztraucas par to, ka imigrantu skolēnu vidū vien pēdējās nedēļās ir atklāts gandrīz tūkstotis potenciālo džihadistu (skoleni ar ļoti ekstrēmiskiem uzskatiem). Vēl pēc janvāŗa terorakta franči bija ļoti pārsteigti, ka uz solidāritātes akcijām ļoti maz cilvēku nāca no priekšpilsētām (priekšpilsētās dzīvo imigranti), savukārt imigrantu jaunieši mēdza rakstīt nevis “Es esmu Šarlijs”, bet gan “Es NEesmu Šarlijs”, vai arī vienkārši runāja: “VIŅI ir Šarliji”, pretnostātot sevi frančiem.

  5. Citāts: “Tikai pieci deputāti nobalsoja pret, starp tiem Putina kvēlā atbalstītāja Marina Lepēna.”
    Savukārt “Le Monde” raksta: “L’Assemblée nationale a adopté, jeudi 19 novembre, la prolongation de l’état d’urgence de trois mois, par 551 voix contre 6 et une abstention. Trois socialistes (Pouria Amirshahi, Barbara Romagnan et Gérard Sebaoun) et trois écologistes (Isabelle Attard, Sergio Coronado et Noël Mamere) ont voté contre.”
    >>> Nācionālā asambleja nobalsojusi ceturtdien 19.novembrī par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu uz 3 mēnešiem, 551 par, 6 pret, 1 atturējās. Trīs sociālisti (…) un 3 ekoloģisti (…) ir balsojuši pret. <<<

    Kāpēc autore melo?..

    • Tik tiešām 19. novembrī pret nobalsoja nevis pieci, bet seši deputāti, un Marinas Lepenas nebija starp tiem, jo šoreiz viņai šāds balsojums bija izdevīgs. Esam novērsuši šo kļūdu tekstā un autores vārdā izsakām pateicību Aldim, kā arī atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

      • Savukārt, lietojot epitetu “Putina kvēlā atbalstītāja”, būtu vērts pieminēt arī citus Putina kvēlos atbalstītājus, piemēram, Nikolā Sarkozī, kuŗš ne tikai pēc Krievijas agresijas Gruzijā parakstīja līgumu par “Mistrālu” piegādi Krievijas kaŗaflotei, bet arī pēc Krimas okupācijas paziņojis: «La Crimée choisit la Russie, on ne peut pas leur reprocher» (“Krima izvēlas Krieviju, nevar to viņiem pārmest”), «Si le Kosovo a eu le droit d’être indépendant de la Serbie, je ne vois pas comment on pourrait dire avec le même raisonnement que la Crimée n’a pas le droit de quitter l’Ukraine pour rejoindre la Russie.» (“Ja Kosovai ir tiesības būt neatkarīgai no Serbijas, es nesaprotu kāpēc lai mēs teiktu, ka Krimai nav tiesību pamest Ukrainu un pievienoties Krievijai”). Acīmredzot, ne jau “Putina atbalstīšanas kvēlums” ir licis autorei pieminēt tieši Lepenu, bet gan Lepenas nostāja imigrācijas jautājumos. Starp citu, sociālistu valdības drošības pasākumus pēc teroraktiem Lepena ļoti atbalstījusi, jo tie vienmēr bija ierakstīti … Nācionālās Frontes programmā. Pirms teroraktiem sociālisti FN ierosinājumus sauca par absurdiem un nehumāniem, bet pēc teroraktiem viņi lielā steigā ir paveikuši tieši šos pasākumus ar uzviju. Jautājums palika – kāpēc to nevarēja izdarīt pēc janvāŗa teroraktiem? Tad novembrī 132 cilvēki būtu palikuši dzīvi.

        • Re ko par Lepenas “nostāju” saka krievu vēsturnieks Dr. Andrejs Zubovs: “Saprotams, ka bēgļu pieplūdums var izraisīt Eiropā nepatiku, ko veikli izmantos un centīsies visādi pastiprināt labējo partiju līderi, piemēram, Marina Lepena, kas neslēpj simpātijas pret Kremli un tā politiku Ukrainā, kā arī atklāti atbalsta Putinu. Ja šo partiju ietekme bēgļu krīzes iespaidā nostiprināsies, bet pārējo – vēl vairāk pavājināsies, Eiropa var sašķelties un tad sankcijas pret Krieviju vai nu tiks mazinātas, vai atceltas pavisam. Taču, ak žēluma gals, Asada armija šovasar cietusi vienu sakāvi pēc otras, atkāpjoties un zaudējot savas bāzes, turklāt armijā sākusies masveida dezertēšana pat starp režīma piekritējiem alavitiem. Vienlaikus ir pastiprinājusies ISIS darbība, no kā bēg visi saprātīgi ļaudis. Šajā situācijā Putins ir nolēmis doties palīgā draugam Asadam, taču viņa mērķis ir nevis ISIS sakāve, bet gan jaunu bēgļu radīšana.”

  6. Precīzi : čekas aģenti uz marksisma-ļeņinisma baktērijas bāzes kultivēja naida vīrusu

  7. Un tomēr -tas ” francūzis” ar ierakstu pasē nav francūzis ar ierakstu viņa gēnos.

  8. musļikiem apnika, ka viņus “atbrīvo”: Afganistāna, Irāka, … u.t.t.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ēēēē-Latvijai grūti…

Valdība šonedēļ nolēma vēl uz deviņiem mēnešiem – līdz nākamā gada 1. septembrim – pagarināt e-veselības sistēmas brīvprātīgās lietošanas termiņu. E-veselības projekta izstrādātājs ir Nacionālais veselības dienests. Gadiem vilktajā projektā ir iztērēti daudzi miljoni eiro, bet tas tā arī pilnībā nav sācis darboties. Daži jau ieviestie e-veselības pakalpojumi ir saņēmuši ārstu kritiku.
Patlaban ministrijās apspriež projektu par oficiālās elektroniskās e-adreses ieviešanu. Iecerēts, ka tā būs personas oficiālā deklarētā adrese elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm un pašvaldībām saņemt oficiālo korespondenci. Latvijai līdz šim ik pa laikam nācies saskarties ar nebūšanām, lieliem tēriņiem un termiņa kavējumiem arī citu e-pakalpojumu ieviešanā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+