Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. janvāris, 2016
Drukāt

Parīzē nošauj vīrieti pašnāvnieka spridzinātāja vestē (1)

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

Ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts

Ceturtdien Parīzē pie policijas iecirkņa pēc apšaudes ar likumsargiem nošauts kāds bruņots vīrietis, kurš, kā vēsta Francijas plašsaziņas līdzekļi, bija uzvilcis arī pašnāvnieka spridzinātāja vesti. Vēlāk atklājās, ka vestē nav bijušas sprāgstvielas.

Iedzīvotāji tika aicināti netuvoties incidenta vietai un palikt iekštelpās kamēr tiek pārmeklēta apkārtne, vēsta britu izdevums “Independent”.

Pēc mediju ziņām, vīrietis centies izkļūt cauri apsardzei un iekļūt policijas iecirknī, taču viņu apturējuši policisti. Vīrietis tad atklājis uguni un apšaudē ticis nogalināts. Uzbrucējs kliedzis “Allahu Akbar” (“Allāhs ir dižens”).

Avoti policijā un valdībā atklājuši, ka nošautajam vīrietim mugurā bijusi neīsta pašnāvnieka spridzinātāja veste.

Vīrietim bija nazis, bet ap vidukli zem jakas apsiets maiss, no kura nokarājušies vadi. Tomēr šajā “pašnāvnieka vestē” nav bijušas sprāgstvielas, atklāja kāds avots tieslietu sistēmā.

Šobrīd nav skaidrs, vai notikušais tiek uzskatīts par teroraktu.

Incidents noticis pirmajā gadadienā kopš divu teroristu uzbrukuma satīras žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai, kurā tika nogalināti 12 cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jauki, viena mēsla mazāk! Atbildēt

    Patika šis komentārs citā portālā:

    Tautas Pasaka 07.01.2016 14:21

    Reiz sen senos laikos dzívoja divi kaimiņi – Jānis un Pēteris. Jānis bija bālas ādas krāsas pārticis cilvēks, nācis no labas, izglītotas kristīgas ģimenes. Savukārt Pēteris bija bija labi noaudzis melnīgsnējs puisis baltu smaidu nācis no trūcīgas, nelabvēlīgas 5 bērnu ģimenes. Tā nu kaimiņi dzīvoja katrs savā dīķa pusē. Kādu dienu Pēteris ieradās pie Jāņa lūdzot iespēju palikt uz kādu laiku, jo mājās esot izcēlies liels konflikts ar Pētera pārējiem 4 brāļiem. Jānis būdams kristīgs un labi audzināts cilvēks aprunājoties ar sievu nolēma palīdzēt Pēterim un uzņēma to savās mājās – ierādīja smuku istabu, labi pabaroja un iedeva arī kabatas naudu. Par cik Pēteris bija nācis no nelabvēlīgas ģimenes, tad viņš īpašu pateicība par to neizrādīja. Bet Jānis ar sievu to neņēma pie sirds, jo kā labai audzināti kristīgi cilvēki saprata,ka Pēterim bija tāda ģimene un galvenais jau ir dot nevis prasīt paldies. Mājas darbos arī Pēteris neiesaistījās, jo nebija tā audzināts, mājas sakopšanas darbus veica Jānis ar sievu un meitu. Pēc kāda laika pie Jāņa mājas durvīm klauvēja vēl divi vīrieši, tie bija Pētera brāļi, kas redzot ka Peterim iet labi arī ieradās ar somām dzīvot Jāņa mājās. Viņu argumenti bija – ja Pēteris šeit dzīvo, ar ko mēs esam sliktāki, arī mūsu dzīvības ir apdraudētas mājā otrpus dīķa? Un ne jau mēs tur skandalējam , bet tie pārējie divi brāļi. Jānim nebija ko atbildēt uz šiem argumentiem, kas bija balstīti uz vienlīdzību un dzīvības apdraudējumu – un viņš pieņēma arī šos brāļus. Ar laiku brāļi iejutās mājā arvien labāk un beigās paņēma visu otro mājas stāvu savā rīcībā. Jānis gan sākumā mazliet iebilda, bet kad 3 brāļi, kas bija nākuši no nelabvēlīgas ģimenes kļuva agresīvi – saprata,ka ar šādiem cilvēkiem nevajag strīdēties, jo viņi dēļ iepriekšējās audzināšanas var būt agresīvi. Vienu brīdi gan Jāņa sieva lūdz, lai Jānis palūdz Pēteri atstāt ar brāļiem savas mājas,jo katram taču ir savas mājas. Bet Jāņa atbilde bija – bet ko par mums padomās kaimiņi? Viņi teiks,ka mēs viņus aizdzinām tikai dēļ tā ka viņš ir no nelabvēlīgas ģimenes, ar citu ādas krāsu. Vai tu gribi,lai kaimiņi mums sauc par sliktiem, neiejūtīgiem cilvēkiem, bez maz vai rasistiem, fašistiem? Tā nu Jānis ar sievu un meitu un pārējiem 3 ciemiņiem dzīvoja tālāk savā mājā. Ik pa laikam gan bija sūdzības no sievas un meitas par to, ka 3 brāļi seksuāli uzmācas. Bet Jānis bija tik noguris darbos, lai uzturētu māju, ka nejaucās šajos strīdos. Tāpat viņš saprata,ka ko viņš var izdarīt 3 labi noaugušiem vīriem ar agresīvu dabu. Tā nu viņi visi dzīvoja ilgi un ne īpaši laimīgi…
    p.s Stāsta morāle – ja jums mājās ir slikta dzīve, konflikti – ejiet dzīvot pie kaimiņiem. Bet vai tas galu galā tā dzīļāk padomājot nešķiet gana absurdi?!m?
    Ja patīk pasakas, pašeirojat.

Draugiem Facebook Twitter Google+