Pārkāpums un sods 0

Apstākļu spiests esmu izdarījis administratīvu pārkāpumu, par ko mani tagad grib sodīt. Ko šādos gadījumos uzskata par vainu mīkstinošiem un ko – par vainu pastiprinošiem apstākļiem? Vai par vienu administratīvu pārkāpumu var uzlikt vairākus sodus, tostarp arī naudas sodu? 
Viktors Liepājā

Reklāma
Reklāma

 

Mīkstinoši un pastiprinoši

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Uzliekot administratīvo sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

“Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa” 33. pants nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

CITI ŠOBRĪD LASA

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;

6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.

Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums, un citi tamlīdzīgi ap­stākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.

Kodeksa 34. pants savukārt nosauc administratīvo pārkāpumu pastiprinošus apstākļus:

1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;

2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta vai ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;

3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;

Reklāma
Reklāma

4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;

5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas palielina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums, un citi tamlīdzīgi.

 

Astoņi veidi

“Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss” paredz astoņus sodu veidus, kurus var piemērot par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu:

• brīdinājums;

• naudas sods;

• administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija;

• personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana;

• aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

• aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

• tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus;

• administratīvais arests.

Naudas sodu, administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus var piemērot tikai kā papildsodu.

Citus šajā kodeksā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus. Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus.

Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats. Maksimālais sods (izņemot atsevišķos pantos minētos) ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām – desmit tūkstoši latu. Īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no darījuma vērtības (summas). Taču pašvaldību domes var apstiprināt savus saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus – privātpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskai vai juridiskajai personai, tiesai ir tiesības, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu. Citos gadījumos jautājumu par nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

 

SVARĪGI

• Institūcija vai amatpersona, kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par vainu mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.

• Atkarībā no administratīvā pārkāpuma smaguma institūcija vai amatpersona var arī neatzīt kādu no kodeksā nosauktajiem apstākļiem par atbildību pastiprinošu.