Mobilā versija
+4.7°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
25. jūnijs, 2016
Drukāt

Pārkartēto zālāju īpašniekiem jāsēžas skolas solā (18)

Foto - Andris SomsFoto - Andris Soms

Bioloģiski vērtīgu zālāju veido liels skaits dažādu savvaļas ziedaugu sugu, un tajā nedominē pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, nātres, daudzgadīgā airene, suņuburkšķi, pienenes u.c. bieži izplatītas sugas.

Mācības bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) apsaimniekotājiem varētu tikt uzsāktas šā gada augustā septembrī, prognozē Zemkopības ministrijas (ZM) lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Aiva Zvirbule.

Apmācībās šogad obligāti jāpiedalās tikai tiem atbalsta saņēmējiem (aptuveni 1300), kuri uzņēmušies saistības par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem jeb pārkartētajiem zālājiem. Ja īpašumā ir tā sauktie vecie bioloģiski vērtīgie zālāji, skološanās vēl nav jāuzsāk. Bet, tiklīdz zālāji būs pārkartēti, arī šiem saimniekiem būs jāapmeklē obligātie bezmaksas apmācības kursi.

Ja apmācības netiks apmeklētas, atbalsta saņēmējs nebūs izpildījis uzņemtās saistības un tas nozīmē, ka būs jāatmaksā iepriekš saņemtais atbalsts.

Ja atbalsta saņēmējs vēlēsies piedalīties mācībās, ko nodrošinās Zemkopības ministrijas iepirkumā izvēlēts izglītotājs, mācības būs bez maksas (tām ir 100% valsts un Eiropas Savienības finansējuma atbalsts). Nodarbības tiks organizētas klātienē pakalpojuma sniedzēja izvēlētajās mācību norises vietās.

BVZ īpašniekiem mācības nav pārāk apjomīgas – astoņas stundas teorijai un astoņas stundas praktiskām nodarbībām. Mācību dalībnieki tiks informēti par ES nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanu, tajā skaitā par aktivitātes “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalsta nosacījumiem un ieteikumiem to izpildei, par ES nozīmes zālāju biotopu apsaimniekošanas vadlīnijām.

Mācību ietvaros var tikt organizētas arī praktiskās nodarbības uz vietas kādā no saimniecībām, kas ietvertu labās prakses piemērus, biotopu apskati un bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugu noteikšanu.

Mācību laikā būs jāizstrādā savas saimniecības zālāju apsaimniekošanas plāns. Tas nebūs jāveido pilnībā no baltas lapas, jo ir izstrādāta forma, kas jāaizpilda, aprakstot saimniecības biotopus, to stāvokli, atjaunošanas pasākumus, apsaimniekošanas darbības u. c. aktivitātes.

Saimniekošanas plāna izstrāde palīdzēs novērtēt biotopa stāvokli, kā arī noteikt pasākumus, kas jāveic, lai uzlabotu vai saglabātu biotopa bioloģisko vērtību. Tiks ņemts arī vērā, kādi lauksaimniecības dzīvnieki ir vai nav saimniecībā, vai platība tiks noganīta, kādā veidā tas tiks darīts. Šajā plānā būs iespējams paredzēt arī tā saucamo visas sezonas noganīšanu jeb dabisko ganīšanu, kas ir aktuāli lauksaimniekiem, kas apsaimnieko palieņu pļavas visu ziemas sezonu.

Ja saimniecība būs izstrādājusi zālāju apsaimniekošanas plānu, kurā būs atbilstoši biotopam izvēlētas darbības, kas varbūt šobrīd ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto, piemēram, attiecībā uz pļaušanas beigu datumu vai dzīvnieku blīvumu, lauksaimnieks nesaņems soda sankcijas. Tiesa, vispirms šis jautājums ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Ļoti labi, ka šāda apmācība sākusies! Beidzot skolosimies paši un skolosim arī industriālos lauksaimniekus un mežacirtējus!

  2. To visu ietekmē mūsu NĀKOTNES SAIMNIECĪBAS kam ir galvenais tikai nauda ,nevelti viņi izsaimnieko savus 1000 un pat krietni vairāk hektāru .Jo mazie laucinieki viņiem traucē.Tā tik būs mūsu NĀKOTNE.

  3. Ja apmācības netiks apmeklētas ,klerks atbalsta saņēmēju sarās un tas nozīmē kad nebūi izpildījis uzņemtās saistības un tas nozīmē atkal, ka būs jāatmaksā iepriekš saņemtais atbalsts ,graši.BVZ īpašniekiem mācības nav pārāk apjomīgas – astoņas stundas teorijai un astoņas stundas vergu nodarbībām un tt . Tiesa būs tāpat jo vispirms šis jautājums ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

    • Par to saskaņošanu ar EK. Tā arī nesapratu – ar EK būs jāsaskaņo nesodīšana vai sodīšana? Skaidrs viens – labāk pašam lēmumu nepieņemt.

  4. Muļķu un miljonāru zeme

  5. Un kas notiks, ja netiks ievērots zālāja apsaimniekošanas plāns? Pievērsiet uzmanību raksta `pedējai rindkopai.

  6. Birokrátiem jau sák naudiņas aptrùkties😆arvienu roku grib dot ar otru atpakaļ ņemt😠

  7. Mums te LATVIJĀ viss piespiedu bīvparātīgi, solis pa labi/kreisi uzreiz draud sods 1000% apmērā

  8. Un tie kas pasniegs kursus maksās ar eiropas savienības naudiņu.Un viss kā vienmēr dubultā-maksā tiem kas tos zālājus vērtē,maksā atkārtoti lai zemnieks zinātu .
    Es domāju ka saimniekam ir jāzina kas aug viņa pļavās,bet tiešām varēja jau mācīt miera periodā.

    • Kursus pasniegs tie, kuri šos biotopus ir sakartējuši. Kurš gan cits? Divreiz nopelnīs uz vienu un to pašu zālāju.

  9. Redziet nu! Lauksaimniekiem kārtējie valsts varas draudi, ja nedarīsi šito – tad dabūsi pa maciņu. Privātīpašums skaitās, ha, ha! It kā tagad vasaras laikā cilvēkiem laukos darba nebūtu, lai vēl braukātu apkārt pa semināriem papīrus rakstīdami.

    • darba nav klerkiem; tie tad ar psiho !

    • Triks ir nedaudz citur – agrāk šie dabas draugi stāstīja, ka nopļautā zāle jāatstāj pļavā sapūšanai. Pēc tam apķērās, ka tādējādi tiek uzlabota augsnes auglība un sāk pazust retās sugas, kuras pamatā ir radušas augt nabadzīgās augsnēs. Tagad cenšas labot savu kļūdu.

    • Morāle tāda – nedzenieties pēc katriem pārdesmit EUR, ku jums sola LAD. Jūs iedodiet viņiem vēl vienu sviru ar kuru palīdzību uz jums izdarīt spiedienu.

        • Skumjākais ir tas, ka šie LAD darbinieki pat neapjēdz ka viņu darbība patiesībā ir vērsta PRET Latvijas iedzīvotāju interesēm un šīs slēpšanās aiz zālājiem un biotopiem ir vēl viens veids kā ierobežot mūsu darbōšanos ar savu zemi.

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (2)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+