Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. septembris, 2015
Drukāt

Parlamentārās izmeklēšanas komisija: “Citadeli” varēja pārdot par lielāku cenu; varētu nosaukt konkrētus atbildīgos (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Skats uz AS "Citadele banka" ēku Republikas laukumā no "Swedbank" ēkas.

Banku “Citadele” varēja pārdot par lielāku cenu, uzskata parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēja bankas pārdošanas darījumu.

Komisija šodien sākusi diskutēt par galaziņojumu, kas vēl nav apstiprināts. Pagaidām ziņojuma projektā iekļauta ierobežotas pieejamīb
as informācija, tāpēc deputāti to apsprieda slēgtajā sēdē.

Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL) pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja – komisijas secinājusi, ka valstij nebija konkrēta mērķa, cik daudz tā vēlas iegūt par šo darījumu, valsts nebija noteikusi cenu. “Viennozīmīgi var teikt, ka valsts piekrita cenai, ko nosauca ar valdības lēmumu vienīgais atstātais investors bez konkurences un, ievērojot stingru termiņu, bez iespējas diskutēt par lielāku cenu,” pauda Kūtris, piebilstot, ka, pēc finanšu konsultantu domām, cena varēja būt lielāka.

Bankas pārdošanas darījuma rezultāts komisiju neapmierina, jo pārdošanas process bija virzīts, nediskutējot par iespējami lielāku cenu, klāstīja politiķis. “Pircējs diktēja savus noteikumus, un valdībai pašas rīcības dēļ nebija citas versijas,” teica Kūtris.

Viņš arī pauda cerību, ka komisijas deputāti atbalstīs ierosinājumu nosaukt to cilvēku uzvārdus, kuri ir atbildīgi par šādu procesa virzību. Bankas pārdošanas procesā piedalījās valdība, Ekonomikas ministrija, kā arī Privatizācijas aģentūra.

Komisija uzskata, ka pieņemts politisks lēmums, nevis lēmums ekonomikas vai tautsaimniecības interesēs. “Pārdošanu nevērtēja kā valsts tautsaimniecības vienotas sistēmas sastāvdaļu, bet kā vienu atsevišķu preci, ko vajag realizēt. Un tas Latvijā laikam raksturīgs daudzos jautājumos,” norādīja Kūtris.

Komisija divos gadījumos arī saskatījusi valsts līdzekļu nelietderīgu iztērēšanu. Komisijas vadītājs gan skaidroja, ka viņam ir grūti novērtēt, vai šajā gadījumā noticis krimināls pārkāpums vai arī tā varētu būt neprofesionāla saimnieciskā darbošanās.

Tāpat viņš pastāstīja, ka komisija lūgusi Valsts kontroli sākt revīziju par vairākiem jautājumiem. Par dažu līgumu slēgšanu Valsts kontrole jau esot sākusi pārbaudi, tāpat tikšot pārbaudīts konsultantu piesaistīšanas process.

Lasot galaziņojumu, cilvēkiem būs skaidrs, kā bankas pārdošanas process notika, kurš kurā brīdī pieņēma lēmumus un kurā brīdī pieņemtais lēmums ir diskutējams, uzskata komisijas vadītājs. Tāpat komisija sniegs priekšlikumus par dažādiem nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Kūtris gan uzsver, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai nebija mandāta izvērtēt valsts atbalstu “Parex bankā” un bankas restrukturizācijas plānu. Latvijas rīcībai gan varēja būt vairāki virzieni – bankas pārdošana publiskajā piedāvājumā vai pārdošana investoriem. Publiskā piedāvājuma procedūra netika virzīta, teica Kūtris.

Komisija vēl nav apstiprinājusi galaziņojumu un nākamajās sēdēs turpinās ziņojuma projekta apspriešanu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar “Citadeles” pārdošanu izveidota, lai izvērtētu valstij piederošo 75% bankas akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijus, akciju pārdošanas līgumā ietvertos noteikumus, izdevumus pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā.

Jau ziņots, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas “Citadele” akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to “Ripplewood” un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas “Citadele” akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

Bankas akcionāru vidū līdzās “Ripplewood” ir tādi investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē “Baupost Group”, kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, “Ripplewood” piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem – 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. nez cik bankas Kūtris jau ir pārdevis, lai spriestu par šādiem jautājumiem.
    neesmu redzējis, ka juristi vai finansisti spētu vispār kaut ko pārdot.

  2. Kāpēc lietojat vēlējuma, ne vajadzības izteiksmē vārdu “var” ? Vai lai neaptraipītu dažu svēto govju šķietamo godu sabiedrības acīs?

  3. Man nāk prāta Straujumas teiktais pirms pārdošanas: Pārdošanas līgums nav izdevīgs pārdevējam, bet viņš ir sabalansēts. Jau tad to nesapratu, un v

  4. Pietiks spriedelē kā būtu…..banka nes peļņu, tad viss ir kārtībā.

  5. pat desmit reizes lielaka Kutrim butu par zemu. NSL Kutris ir Sudrabas cilveks ar saviem uzdevumiem.

  6. Vienmēr varēs “pārdot dārgāk” – tāpēc jau Saeimas komisijas būs jādibina, budžeta naudiņa demokrātijas nodrošināšanai un likumības uzturēšanai jāpiešķir. Lai dzīvo kaimiņi u.c. cīnītāji par tautas interesēm!

  7. visiem vainigajiem uzlikt sodu 10 eiro ar atlauju izmaksat 10 gadu laika.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+