Mobilā versija
+14.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
21. jūlijs, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Parlaments un nodokļu reforma (2)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Saeimai būs iespēja projektā arī kaut ko reāli mainīt; ir iespēja laboties par savdabīgo šā gada budžeta pieņemšanas veidu, jo īpaši “kvotām”.

Ministru kabinetam nosūtot uz Saeimu kaut ko tik būtisku kā valsts budžeta projekts vai izmaiņas nodokļu sistēmā, publikas reakcija var būt divējāda. Pirmais variants: skaidrs, ka opozīcija visu nokritizēs, bet pozīcija tāpat “izdzīs cauri”. Otrais: ja valdība tā ir lēmusi, tad ne jau deputāti, kuriem objektīvi nav līdzvērtīga administratīvā resursa aprēķiniem un modelēšanai, būs tie, kuri kaut ko jēdzīgu var koriģēt; tukša runāšana. Attiecībā uz otro tēzi jāatgādina, ka Latvija ir parlamentāra valsts, attiecīgi deputātiem ir ne tikai tiesības, bet pienākums izteikt savu viedokli, pat ja tas balstās vienīgi viņu priekšstatos. Bet pirmā tēze konkrētajā gadījumā ir pareiza daļēji. Proti, ir vairāki jautājumu loki, kuros Ministru kabineta veikums ir atstājis vietu parlamenta ierosinājumiem.

Viena no šādām tēmām ir: iecerētās uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējuma reformas rezultātā uzņēmumiem mazināsies motivācija ziedot. Ņemot vērā, cik ļoti virkne sporta, kultūras, labdarības u. c. projektu ir atkarīgi no juridisko personu ziedojumiem, tēma ir gan saturiski būtiska, gan, nav šaubu, nevalstiskais sektors mācēs to spilgti iezīmēt publiskajā telpā. To, ka problēma pastāv, faktiski atzina arī pats Ministru kabinets pagājušās nedēļas sēdē, savukārt Finanšu ministrija šonedēļ paudusi gatavību “daļēji piekāpties”. Lai nu kā, te Saeimai būs ko izvērsties gan labā, gan ironiskā nozīmē.

Otra tēma ir plānotie akcīzes nodokļu likmju paaugstinājumi. Te viegli prognozēt, ka tie tiek kritizēti, tradicionāli apgalvojot, ka tādi tikai palielinās ēnu ekonomiku. Tas ir mūžīgs strīds, bet, cik saprotu, virkne Saeimas deputātu, to skaitā pozīcijas partijām piederošo, vēlas diskutēt par citiem aspektiem: 1) kādi ir Finanšu ministrijas aprēķini par to, ka likmju celšana nesīs tieši tādus papildu ienākumus budžetā? 2) Kas notiek, ja reālo ieņēmumu apjoms izrādīsies mazāks? Vai valdība tad nāk ar priekšlikumu likmes vēl paaugstināt vai atsakās no kādām izdevumu pozīcijām? Principā loģiski jautājumi, kurus var arī savilkt īsi: kāds ir plāns B? Ir pazīmes, ka diskusijas – turklāt ne tikai tādēļ, lai pastrīdētos, – būs arī par autoratlīdzību regulējuma izmaiņu bloku.

Citiem vārdiem sakot, paralēli tradicionālajai demagoģijai, vispārzināmu lietu runāšanai utt. Saeimai, spriežot par nodokļu reformu, būs iespēja projektā arī kaut ko reāli mainīt.

Vai Saeimas deputātu attieksmi pret saņemto likumprojektu paketi ietekmēs nākamgad plānotās parlamenta vēlēšanas? Droši vien, tomēr atļaušos būt tik optimistisks, lai pieņemtu, ka ietekmēs tieši lielākas piesardzības virzienā. Jo tas gan no politiķu interešu viedokļa būtu bīstami, ja prognožu nepiepildīšanās dēļ nāktos kaut ko atkal mainīt, piemēram, nākamā gada maijā, jau krietni tuvāk vēlēšanu dienai. Ja pareizi saprotu, tas nozīmē, ka debates – turklāt arī koalīcijas frakcijās – varētu attiekties uz to, vai nodokļu reforma nodrošinās nepieciešamo papildu finansējumu veselības nozarei. Liekas, ka daudzi par to ļoti šaubās, šos politiķus nepriecē iespēja, ka arī pēc sociālo iemaksu palielināšanas nākamajā gadā situācija nozarē neuzlabojas, un šie deputāti varētu startēt ar saviem priekšlikumiem, turklāt ne obligāti populistiskiem. Nedomāju, ka vismaz no koalīcijas deputātu puses sagaidāma sacensība par to, kurš vēl kaut ko tīkamu piedāvās, jo koalīcijā ir noruna, ka priekšlikumu gadījumā izdevumu – ieņēmumu sadaļā, kā saka, galiem jāiet kopā.

Jebkurā gadījumā parlamentam, kas vēl samērā nesen pamanījās “iezīmēties” sabiedrības apziņā ar savdabīgo šā gada budžeta pieņemšanas veidu, jo īpaši t. s. kvotām, nu ir iespēja priekšstatu par sevi uzlabot. Un nopietns darbs vēl priekšā izpildvarai, kurā kādam, iespējams, liekas, ka smagākais aiz muguras. Debates Saeimā iegūst pietiekamu rezonansi sabiedrībā (pat ja no tribīnes tiek runātas blēņas), attiecīgi premjeram un finanšu ministrei jābūt gataviem tajās aktīvi piedalīties, nepaļaujoties uz “frakcijas disciplīnu” vai parlamentārajiem sekretāriem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nu Murmuli, tu jau neko neesi redzējis
    Braucu šodien ar sabiedrisko transportu Rīgā. Bieži to lietoju, kad esmu Rīgā. Priekšā monitors, kur Rīgas Dome un Rīgas Satiksme par mūsu pašu naudu kompostrē mums smadzenes ar lielākām un mazākām stulbībām, pašreklāmām un aģitāciju. Te pēkšņi monitorā parādās uzraksts “Pasaules gleznas” – kaut kas jauns, neredzēts. Vai tiešām cels sabiedrības kultūras līmeni? Tūlīt stāstīs mums par latviešu klasiķiem Purvīti, Rozentālu, Kazāku, Tidemani, Padegu, Sutu, Strunki, vēl un vēl, par Leonardo da Vinči, Mikelandželo, Rafaelu, impresionistiem, Ruso, Matīsu, Šagalu un Modiljāni?
    Jūs neticēsiet! Kā jums šķiet, kas ir pirmais gleznotājs, kuru vajadzētu atpazīt Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem? Iļja Repins!!! Gleznas “Parīzes kafeinīca”, “Manifestācija”, “Aleksandrs III”, “Nikolajs II”, “Aleksandrs Puškins lasa balādi”, “Valsts Domes Sapulces sēde”, (lai Jūs mani nepārprastu, – ir attēlota Krievijas cara laiku Domes Sapulces sēde), varbūt vēl kāda. Braucu palielu gabalu un trīs reizes tās gleznas, arī detalizēti – man cītīgi ieborēja smadzenēs.
    Tā, lūk! Rīgas viesiem tagad Rīga asociēsies ar krievu gleznotāju Iļju Repinu. Domāju, ka nākamie būs Serovs, Savrasovs vai Aivazovskis. Mūsu bērni un mazbērni, vēl īsti neapguvuši Latvijas un pasaules mākslas dižgarus, jau no mazotnes tiek radināti pie krievu.
    Nu, ko lai te saka? Atvainojos, runāšu svešvalodā – Рига русский город. :O
    Izskatās, ka pie latviešu miermīlības un “viesmīlības”, pēc Saeimas vēlēšanām arī visa Latvija kļūs atkal par Krievijas provinci.
    Kaut nu man nebūtu taisnība.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lai gan VID mūs беи, klienti tik pay un pay!

Restorānu tīkla “Gan Bei” vadība pagājušogad tika notiesāta par vērienīgu shēmu, kā izvairīties no nodokļiem, tomēr 2016. gadu uzņēmums pabeidzis ar rekordlielu peļņu.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (19)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+