Viļķenes biozemnieku “Kronīšu” dārzeņu konservu rūpala audzē muskuļus 2
Limbažu novada Viļķenes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Kronīši” īpašnieki Antra un Guntis Sirmie tikai pērn spēra pirmos biklos soļus dārzeņu pārstrādē, bet šogad jau decembrī paredz ekspluatācijā nodot produkcijas pārstrādes cehu. Pēc viņu preces ir pieprasījums, tādēļ iesākto var turpināt un ražošanu paplašināt.
Pēctecība
Izrādot saimniecību, Guntis Sirmais nosaka: “Šī ir mana tēvzeme. Tēvs “Kronīšus” nopirka 1956. gadā, te esmu dzimis un uzaudzis,” stāsta viļķenietis. Padomju laikā strādādams par agronomu, viņš bija uzkrājis lauksaimnieka pieredzi, tāpēc noriskēja un kļuva par Breša zemnieku, pievēršoties piena lopkopībai un graudkopībai.
Guntis vienmēr esot palīdzējis vecākiem saimniekot. Arī tad, kad izveidojis ģimeni un pārcēlies dzīvot citviet Viļķenē, regulāri nācis talkā tēvam un mātei, – sēdās traktorā, ara, ecēja un pļāva. Kā jau zemnieku saimniecībā, darāmā nekad netrūka. Kad vecākiem gadu nastas dēļ kļuva par grūtu apkopt slaucamo govju ganāmpulku un laukus, viņi saimnieka grožus nodeva Guntim ar dzīvesbiedri Antru.
“Mums ir 32 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šai pusei raksturīga ļoti liesa augsne: melnzemes kārta ir tikai kādus 10 centimetrus bieza, bet zem tās – māla glūda. Tāpēc uz tik bagātīgu graudaugu ražu kā Zemgalē nemaz nevaram cerēt,” stāsta saimnieks.
Pirms sešiem gadiem bioloģiskās zemnieku saimniecības statusu izvēlējušies gluži prozaisku motīvu vadīti – nav bijis tik daudz naudas, lai varētu iegādāties vajadzīgo minerālmēslu daudzumu zemes bagātināšanai. Taču Guntis par to nebēdā. Apkārtnes zemnieki, balstoties uz savu saimniekošanas pieredzi, zinājuši teikt – vai nu bārsti minerālmēslus vai nebārsti uz šiem laukiem, vairāk par 25 centneriem graudaugu no hektāra neiegūsi. Tagad “Kronīši”, būdama bioloģiskā saimniecība, nokuļot 20 centnerus no hektāra.
“Kolhoza laikā meliorācija līdz šai vietai netika, tāpēc pavasaros un rudeņos zeme slīka ūdenī un tehnika grima nost. Lai lauki nebūtu zem ūdens, mēs ar tēvu sarakām ārējos grāvjus vismaz piecu kilometru garumā,” stāsta Guntis.
Katru gadu ap 15 hektāru apsējot ar graudaugiem, pārsvarā – auzas, kuras lielākoties pārdod bioloģiskajiem zemniekiem aitu un citu lopu barošanai, kā arī izmanto barībai paši savām vistām. Pārējos 17 hektāros ir pļavas. Iegūto sienu sapresējot un pārdodot viļķeniešiem, kas vēl tur lopiņus. Kā stāsta Guntis, siena noņēmējas esot vecas sieviņas, kurām kūtī vēl ir kāds lopiņš, bet nav spēka tam sagādāt sienu.
“Jūs jau braucot pie mums redzējāt, ka apkārtnē ir daudz pamestu māju. Cilvēki darba meklējumos dodas prom no valsts vai arī uz Rīgu,” skaudro realitāti konstatē “Kronīšu” saimnieks
Sirmais Sirmajam
Antra un Guntis esot sapratuši, ka ar lopkopību nenodarbosies, jo trūkst zināšanu, lai prasmīgi uzturētu slaucamu govju ganāmpulku, turklāt tad esi piesiets mājām. Gan viens, gan otrs strādā algotu darbu (Antra – Izglītības un attīstības centrā “Ego”, bet Guntis ir autobusa šoferis), tāpēc nevar uzņemties šādas saistības.
“Brāļadēls Mārtiņš Sirmais mūs “pagrūda” dārzeņu pārstrādes virzienā. Tolaik viņš bija šefpavārs galerijas “Istaba” bufetē, kur ēdienus gribēja gatavot no ekoloģiskiem produktiem. “Kāpēc man tos pirkt tirgū, ja jūs varētu piegādāt gan dārzeņus, gan garšaugus, gan pašu gatavotu tomātu pastu,” viņš mums vaicāja,” ne tik senus notikumus atceras Guntis Sirmais.
Sasējām visu, ko vien varējām sasēt, nosmej Antra. Tie bijuši dažādu šķirņu salāti un garšaugi, turpinājuši audzēt burkānus (priekšroku dodot ‘Nantes’ tipa šķirnēm), kartupeļus (izvēlas šķirnes ‘Laura’ un ‘Vineta’; sēklas materiālu audzē paši, kā jau tas bioloģiskajiem pienākas), bietes (“Kronīšu” augsnei piemērotākā šķiet šķirne ‘Pablo F1’).
“Tā kā Mārtiņš ar domubiedriem izveidoja savus restorānus, mēs “zaļo masu” vairs nespējām piegādāt tādā daudzumā un daudzveidībā, kā viņiem nepieciešams, kaut gan bijām uztaisījuši otru siltumnīcu. Radinieks tagad meklē citus dārzeņu piegādātājus, bet mēs pievērsāmies konservu gatavošanai un turpinām audzēt bioloģiskos dārzeņus,” klāsta “Kronīšu” saimniece.
Kartupeļus stāda aptuveni hektāra platībā, bet dārzeņi aizņemot 0,7 hektārus. Sirmie atzīst – fiziski nespējot aprūpēt lielākus dārzeņu stādījumus, jo strādā divatā. Kad pienāk laiks ravēt, ir ko norauties. Palīgus pagastā esot grūti nolīgt, bet abu trīs bērni ir prom savā dzīvē – ar ģimenēm dzīvo Limbažos un arī Rīgā, parasti atbraucot uz lielajām talkām.
Pateicoties laimīgam gadījumam, Sirmie ir tikuši pie uzticamiem sadarbības partneriem – SIA “Rāmkalni Serviss”.
“Viņi zvanīja bioloģiskajiem zemniekiem un vaicāja, vai nav sīpolu, ko piegādāt. Atbildējām, ka sīpolu nav, bet bietes, burkānus un kartupeļus gan varam piedāvāt,” stāsta Antra, piebilstot, ka bez rāmkalniešu atbalsta “Kronīšu” produkcija noteikti nenonāktu līdz lielveikala “Rimi” plauktiem. “Dārzeņus aizvedam uz “Rāmkalnu Servisu”, viņi tos safasē un ved uz lielākajiem “Rimi”, kas atrodas “Alfā”, “Spicē” un citviet, kur ierīkots zemnieku produkcijas veikaliņš “Klēts”.”
Dārzeņus piegādājot arī ekoloģisko produktu cienītāju klubiņiem Rīgā – Pārdaugavā un A. Briāna ielā. “Kronīšos” izaudzēto Antra vedot uz galvaspilsētu pati. Viņa atzīst, ka benzīna patēriņš esot prāvs, tādēļ nākoties paaugstināt piedāvāto bioloģisko dārzeņu un konservu cenu.
“Mēs izvairāmies ņemt nepārdomātus kredītus, jo tā var iekulties lielās nepatikšanās. Guntis šajā sakarā pat iekļuva Limbažu novada laikrakstā “Auseklis”, jo atteicās no bankas dāsnā piedāvājuma traktora iegādei. Viņš par pārdesmit tūkstošiem latu gribēja pirkt Baltkrievijā ražoto “Belaruss”. Vispirms banka centās vīru pierunāt ņemt jaudīgāku un divreiz dārgāku tehniku, līdz beigās izklāstīja, ka, slēdzot darījumu, vajadzējis ieķīlāt zemi un māju. To padzirdot, Guntis cēlās kājās un gāja prom, jo saprata, ka nav vērts riskēt ar dzimtas īpašumu. Nopirka lietotu baltkrievu traktoru, kas teicami kalpo joprojām.”
Sirmie atklāj, ka “Kronīšos” ieguldot visus līdzekļus, ko saņemot tiešmaksājumos un kā bioloģiskie zemnieki. Ja ir vajadzība, liekot lietā arī pašu algas. Tomēr gluži noraidoša attieksme pret kredītiem, kas ņemti saimniecības attīstībai, viņiem nav. Lai varētu ierīkot dārzeņu pārstrādes cehu, rakstījuši projektu, lai tiktu pie Eiropas lauksaimniecības fonda 70% atbalsta.
Starts
Pirms dažiem gadiem Antra, Mārtiņa apmācīta, sāka vārīt tomātu pastu radinieka restorānu vajadzībām. To darīja čuguna katlā uz malkas plīts, jo tad tomāti virst lēnām, sasūcot sevī dzīvās uguns aromātu. “Mēs tomātu pastu sagatavojām vairāk, nekā Mārtiņa restorāni spēja patērēt. Mainās arī ēdienkarte, tāpēc vienbrīd kādu produktu vajag vairāk, citkārt – mazāk,” skaidro Antra.
Vajadzējis meklēt jaunu noieta tirgu. Ieminējušies “Rāmkalnu Servisam”, ka var nodot ne tikai dārzeņus, bet arī tomātu pastu un citus konservus. “Lielveikalos tiem bija piekrišana. Sapratu, ka mazajā virtuvītē pieprasītos apjomus nespēšu sagatavot. Arī noliktava kļuva par mazu, lai varētu uzglabāt gatavo produkciju.”
Pārliecinājušies, ka pēc “Kronīšu” tomātu pastas un konserviem ir pieprasījums, Sirmie sadūšojās pārbūvēt kādreizējo muižas kūti, kur iepriekš turējuši vistas. Rakstījuši projektu saimniecības darbības paplašināšanai. To akceptējuši, un nu ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai “Eiropa investē lauku apvidos” finansiālo atbalstu vecā laukakmeņu būve pārtop par mūsdienīgu ražotni. Decembrī tā jānodod ekspluatācijā, tāpēc darbi vēl rit pilnā sparā. Sirmie izrāda, kur būs konservu gatavošanas telpa, kur uzglabās dārzeņus un gatavo produkciju.
“Esam iegādājušies sakņu griezēju, pakāpeniski pirksim arī pārējo nepieciešamo aprīkojumu, sākot ar galdiem un katliem. To jāpagūst izdarīt šoziem,” apņēmības pilna ir Antra.
Arī pašlaik darbs pie konserviem “Kronīšos” rit pilnā sparā. No kādas zemnieces Latgalē nopirkuši ap 200 kilogramiem tomātu, no kuriem gatavo pircēju iecienītos tomātus želejā. Patērētājiem piedāvā arī marinētus gurķus, vairāku veidu dārzeņu salātus, arī augļu un ogu kompotus. Pēc Antras mammas receptēm, dažkārt padomu prasot arī Mārtiņam.
“Mums ir jākonkurē ar lielajiem konservu ražotājiem cenas ziņā, toties mūsu produkcijā nav nekādu E-vielu. Tad nu cilvēkiem jāizvēlas, kam viņi dos priekšroku,” prātīgi nosaka Antra.
Sirmie spriež, ka, ražojot konservus un audzējot bioloģiskos dārzeņus, viņi bagāti nekļūs, taču būs sakārtojuši lauku vidi, kur dzīvo, un nodrošinājuši sev iztiku un, iespējams, nodarbi senioru gados. Domājot par tālāku nākotni, “Kronīšu” saimnieki pirms pāris gadiem iestādīja 450 pīlādžus un 200 cidoniju krūmu. “Kamēr tie izaugs, būs arī pieaugusi mūsu dārzeņu pārstrādes ceha jauda. Vismaz tāda ir mūsu pārliecība.”
