Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. jūlijs, 2016
Drukāt

Vai izmantojat “Rīgas satiksmes” jaunās biļetes?

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

No 1. jūlija “Rīdzinieka kartes” lietotāji var izmantot laika biļeti, kas ļauj galvaspilsētas sabiedriskajā transportā braukt stundu, pārsēžoties neierobežotu reižu skaitu. Šāda biļete darbdienās maksā 1,15 eiro, bet brīvdienās – 60 centus. Ieviesta arī jauna veida piecu dienu biļete, kas ļauj to izmantot 15 dienu intervālā. Kā jaunieviestās biļetes vērtē pasažieri?

 

Kristīne Sermone, strādā IT jomā: “Manuprāt, vienas stundas biļetes ir izdevīgas, ja jābrauc ar diviem transportiem un ja var vienā stundā iekļauties. Man šādi varētu būt izdevīgi braukt no Ķengaraga līdz Teikai ar 15. trolejbusu un 40. autobusu. Savukārt maršrutā Ķengarags–Mangaļsala gan nebūtu tik veiksmīgi. Tā kā man pašlaik ir studenta mēnešbiļete, tad tuvākajā laikā neplānoju lietot vienas stundas biļetes. Uzskatu, ka sabiedriskā transporta biļetes vispār varētu būt lētākas. Piemēram, 70 centi par braucienu.”

 

Anna Karpinska, studente: “Rīgas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte neatbilst augstajām cenām. Daugavpilī biļete vienam braucienam maksā 43 centus darbdienā un 21 centu brīvdienā. Šai pilsētai izdodas veiksmīgi nodrošināt autobusu un tramvaju satiksmi, nesamērīgi nepaceļot cenas. Manuprāt, biļetes cena Rīgā būtu jāsamazina līdz 60 centiem par braucienu. Rīgā ir par maz e-talonu automātu. Preses kioski strādā līdz deviņiem vai desmitiem vakarā, pēc šī laika nevar nopirkt e-talonu.”

 

Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits, saimnieciskais darbinieks: “Esmu priecīgs par man piešķirtajiem braukšanas atvieglojumiem, bet, domājot par sabiedrību kopumā, uzskatu, ka biļetes ir pārāk dārgas. Brīnos, kāpēc nepietiek ar Rīgas domes sniegtajām dotācijām, lai uzturētu saprātīgas biļešu cenas. Protams, ir patīkams moderno trolejbusu piedāvātais komforts, taču, iespējams, tas izmaksājis pārāk dārgi.”

 

Jānis Lūciņš, dzejnieks: “Plānoju tuvākajā laikā izmantot vienas stundas biļeti. Tā man ir izdevīga, braucot cauri visai Rīgai. Līdz šim šādam mērķim iegādājos 24 stundu biļeti. Kopumā “Rīgas satiksmes” biļešu cenas uzskatu par nesamērīgi augstām attiecībā pret minimālās algas apmēru. Braucot uz darbu, man izdevīgāki ir starppilsētu autobusi. Diemžēl esmu spiests izmantot “Rīgas satiksmes” pakalpojumus arī ārpus darba laika. Esmu divu bērnu tēvs, un dažkārt transportā nākas pārvadāt arī zīdaiņa ratiņus, kas nav diez ko ērti. Vecākajos transportlīdzekļos ziemā nereti ir ļoti auksti, savukārt vasarā – nepanesami karsti un nehigiēniski, jo cilvēki svīst.”

 

Helēna Žigo, pensionāre: “Ļoti pozitīvi vērtēju jaunās stundas biļetes. Tās ļauj racionāli plānot savu laiku un var būt noderīgas lielai pasažieru daļai. Pati gan tās neplānoju izmantot, jo man kā nestrādājošai pensionārei ir bezmaksas braukšana. Kopumā ar “Rīgas satiksmes” pakalpojumu esmu apmierināta. Visbiežāk izmantoju 25. trolejbusu. Vienīgi gribētos, lai tas vakaros kursētu biežāk.”

 

Maija Sabule, klientu konsultante: “Par piecu dienu biļeti uzzināju no sievietes, kura, izkāpjot no trolejbusa, atdeva man savu e-talonu. Viņa sacīja, ka varu ar to braukt visu dienu, jo viņai tas vairs nebūs nepieciešams. Šādas biļetes izdevīgas ir tad, ja no viena punkta uz otru jāpārvietojas ar vairākiem transportiem. “Rīgas satiksmes” jaunie trolejbusi ir ērti. Tajos darbojas kondicionieris un, pat ja transportā brauc daudz cilvēku, vasarā ir ko elpot. Cena studentiem ir draudzīga, taču pēc augstskolas beigšanas ceru pārvietoties ar savu auto, jo biļete bez studentu atlaides ir pārlieku dārga. Ierosinu uzstādīt biļešu automātus ne tikai jaunajos tramvajos, bet arī autobusos un trolejbusos. Dažreiz sanāk situācijas, ka braucieni ir beigušies, nav tuvumā biļešu automātu vai preses kioska, bet pie šofera divus eiro maksāt negribas.”

Pievienot komentāru

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+