Mobilā versija
Brīdinājums +14.9°C
Bērtulis, Boļeslavs
Trešdiena, 23. augusts, 2017
16. februāris, 2017
Drukāt

Pārmaiņas briest arī koledžās (4)

20170215204042_1504

Šā gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērtēs, kā tālāk attīstīt koledžas. Tajās var iegūt 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību, taču realitātē lielākā daļa šajās koledžās izglītojamo iegūst tikai profesionālo izglītību. Vienlaikus koledža ir augstākās izglītības institūcija, tāpēc, skaitot, cik tad Latvijā ir augstskolu, bieži vien klāt pieskaita arī tās. Kopumā valstī ir 17 valsts un deviņas privātās koledžas.

Šobrīd ministrija strādā pie koncepcijas koledžu stratēģiskai attīstībai – pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Šā gada laikā jāizvērtē visas augstākās izglītības sistēmas teritoriālās konsolidācijas iespējas. Attiecībā uz koledžām jāizlemj, ko darīt: vai tās jāturpina integrēt augstskolās vai, tieši pretēji, tām jā­kļūst par profesionālās izglītības ie­stādēm. Pagaidām nav nolemts, vai esošās koledžas varētu pārtapt, piemēram, par tehnikumiem vai tās tiktu pievienotas kādai jau pastāvošai profesionālās izglītības iestādei. Katrā ziņā šobrīd koledžas, A. Kiopas ieskatā, ir “hibrīdiestādes”. Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats iebilda, ka profesionālās izglītības programmām koledžā ir sava jēga, jo topošais speciālists var vispirms apgūt profesionālo izglītību, bet pēc tam turpināt izglītošanos koledžas programmā.

Savukārt attiecībā uz koledžu pievienošanu augst­skolām daži soļi sperti jau iepriekšējos gados. Piemēram, Latvijas Kultūras koledžu pievienoja Kultūras akadēmijai, bet Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu – Banku augstskolai. Savukārt daudzas augstskolas, tostarp universitātes, jau ir izveidojušas savas koledžu līmeņa programmas. A. Kiopa solīja, ka katras koledžas gadījumā “būs individualizēti risinājumi, ņemot vērā nozaru ekspertu padomju viedokli”. Tātad nebūs tā, ka visas koledžas reorganizēs pēc “vienas receptes”. Svarīgi esot panākt, lai koledžas studentos attīsta tieši tās kompetences, kas nepieciešamas inovatīvai tautsaimniecībai. Inovatīvas studiju metodes koledžām gan nav viegli attīstīt, jo to modernizācijā Eiropas struktūrfondu finansējums atšķirībā no pārējām augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm līdz šim nav ieguldīts. Nu gan starp koledžām sadalīti 14 miljoni eiro, taču, tā kā nolemts modernizēt tikai eksaktās studiju pro­grammas, lauvas tiesu šīs naudas saņems divas koledžas: Rīgas Tehniskā koledža un Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža.

Nojaušams, ka pret būtiskām pārmaiņām koledžās varētu iebilst Augstākās izglītības padome. Tās priekšsēdētājs Jānis Vētra komisijas sēdē uzsvēra: “Industrija ļoti pieprasa tieši koledžu absolventus. Koledžu izglītība ir nepieciešama, tāpēc koledžas jāattīsta tieši kā pastāvīgas institūcijas.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžu! Atbildēt

    Pirms rakstīt kāda teiktā atgremojumu(!!!) nu vajadzēja nepaslinkot(!!!) un sazināties ar konkrētām koledžām!
    Ministru kabineta rīkojums Nr. 394; Rīgā 2016. gada 18. jūlijā (prot. Nr. 35 23. §)
    Par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas un Barkavas Profesionālās vidusskolas reorganizāciju un Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izveidi.
    Abas mācību iestādes tika apvienotas līdz 2016.gada nogalei un Jauno 2017.gadu jau sagaidīja kā vienota Jēkabpils Agrobiznesa koledža!

  2. NEPAREIZI spriedelē, jo laikam tev pašam NAV augstākā izglītība!
    Turpmākai zināšanai – koledžā iegūtā 1.līmeņa PROFESIONĀLAI augstākai izglītībai ir daudz lielāka VĒRTĪBA nekā ar copy paste palīdzību iegūtajai augstākajai BAKALAURA izglītībai.
    Savā firmā par to 100-kārt esmu pārliecinājies …
    Ar koledžā iegūto 1.līmeņa PROFESIONĀLO augstāko izglītību un iegūto PROFESIJU, kurā jau strādā vēlāk arī TURPINA studijas augstskolās …
    Ar augstskolās iegūto copy paste bakalaura grādu – vismaz 25 % uzreiz pēc studijām stājas BEZDARBNIEKOS, jo pēc vidusskolas beigšanas augstskolā iegūtā profesija pašiem riebjas …

  3. Tās koledžas jau tādi tehnikumi vien ir. Pāris gadu pēc vidusskolas akurāt kā padomju laika tehnikumā.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Anšel!
      Paskaidro man, vecam vīram, cik gadus mācās visvisaugstākās augstskolas bakalaurs? Cik stundas dienā un cik dienas nedēļā? Iespējams, ka “augstskolā” mācās pat mazāk kā tādos vien tehnikumos!
      Ne velti vēl pirms dažām stundām tepat bija raksts, ka kāds profesors vienkāršo eksāmenu jautājumus, jo šodienas “augstskolu” studenti nav gudrāki ne par Keipānu, ne devītklasniekiem.

“Lidoja” pa Ventspili: “BMW” vadītājs traucas ar ātrumu 226 km/h (4)Valsts policija (VP) 22.augustā ap plkst. 23:50 Ventspilī, Talsu ielā, apturējusi “BMW 535” transportlīdzekļa vadītāju, kurš atļauto 50 km/h vietā pa pilsētu traucies ar ātrumu 226 km/h, portālu LA.lv informēja VP pārstāve Madara Šeršņova.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+