Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Pārmērīgs stress darba vidē rada līdz pat 60% darba nespējas

Foto - LETAFoto - LETA

Pārmērīgs stress skar gan darbiniekus, gan darba devējus, izraisot veselības problēmas un radot līdz pat 60% no darba nespējas, secinājuši speciālisti Emocionālās veselības nedēļai veltītajā diskusijā “Psihoemocionālā veselība darbā. Problēmas un risinājumi”.

Psihoemocionālās grūtības darba vietā pastāv – darbinieki sūdzas par regulāru stresu, trauksmi un nervozitāti, kā arī miega traucējumiem, atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas aprīlī veiktā personālvadības speciālistu un uzņēmuma vadošo darbinieku aptauja. 82% aptaujāto atzinuši, ka spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi un stress ietekmē darbinieku darba efektivitāti.

“Protams, stress ir daļa no ikdienas, nereti tas ir arī motivējošs faktors. Ir būtiski atšķirt, kad stress kļūst par distresu – negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai cilvēka emocijas, bet arī fizisko ķermeni, kļūstot par iemeslu virknei slimību, tostarp sirds un asinsvadu sistēmas, kuņģa problēmas, galvas sāpes u.c.,” uzsver RSU Psihosomatikas katedras un klīnikas vadītāja Gunta Ancāne.

Klīnikas speciālisti norāda, ka darba produktivitāte var būtiski samazināties tad, ja darbinieks darba vidē saskaras ar apdraudošu situāciju vai cieš kādu personisku pārdzīvojumu dēļ, piemēram, ir nesen šķīries, kāds tuvinieks ir smagi slims vai notikusi kāda cita nelaime.

Pēc Lielbritānijas pētījumu datiem, psihoemocionālie traucējumi rada darba devējiem zaudējumus vairāk nekā 1000 mārciņu (801 lata) apmērā uz vienu darbinieku gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone domā, ka situāciju varētu uzlabot, katram individuāli rūpējoties par savu psihoemocionālo stāvokli, tāpat sadarbojoties gan darba devējam, gan darbiniekiem, kā arī meklējot sistēmiskus risinājumus valsts mērogā. Kā labu piemēru viņa minēja “atslodzes saliņu” veidošanu darba vietās, kas kalpo kā vieta atpūtai un relaksācijai.

Savukārt Latvijas Personāla vadības asociācijas prezidente Eva Selga diskusijā akcentēja pozitīvas un radošas gaisotnes nepieciešamību uzņēmumā. “Jārada veselīga darba vide. Sapulces būtu jāvada radošā atmosfērā, bez darba vadītāja (priekšnieka) izteikta pārākuma,” domā Selga. Viņasprāt, daudzos uzņēmumos ir veiktas iestrādes, lai veidotu psihoemocionāli stabilu darbinieku komandu, tostarp notiek darbinieku apmācības, tomēr tas ir ilgstoši risināms jautājums, ko nepieciešams regulāri aktualizēt.

Turpinot sarunu par psihoemocionālo veselību darba vietā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) dienesta direktors Armands Ploriņš norādīja, lai varētu realizēt jebkādu efektīvu atbalstu darbiniekiem, konkrētajam cilvēkam pašam ir jāapzinās problēma un palīdzības nepieciešamība.

Ploriņš iepazīstināja ar NMPD pieredzi šādu jautājumu risināšanā. Viņa vadītajā iestādē darbinieki ļoti bieži tiek pakļauti lielam stresam – īsā laikā jāpieņem atbildīgi lēmumi, kuri skar dzīvības un nāves jautājumus, darbiniekiem ir pastāvīga saskarsme ar skarbu, smagu un traģisku dzīves kvalitāti. Tieši šo iemeslu dēļ NMPD sāka sadarbību ar RSU Psihosomatikas klīniku, izveidojot pilotprojektu “Psihoemocionālā atbalsta sistēmas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem izveide”. Projekta laikā notiek gan individuālas krīzes terapijas darbiniekiem, kuriem situācija darbā radījusi nopietnu trauksmi, piemēram, uzbrukums mediķim izsaukuma laikā, gan arī atbalsta grupas mediķiem un izglītojošais darbs.

“Ja psihoemocionālais stāvoklis būs labs, tad arī fiziskā veselība uzlabosies,” pievienojoties kolēģu paustajam, sacīja Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietnieks Dzintars Mozgis. Viņš ir pārliecināts, ka sabiedrībai jākļūst dzīvespriecīgākai, jāmāk priecāties un nepazaudēt dzīves kvalitātes, jāatjauno spēja lepoties ar cilvēku, nevis tikai ar materiālām lietām, aparatūrām un tehnikām.

Kā ziņots, lai pievērstu uzmanību stresam un pārslodzei darbā, no 15.aprīļa līdz 19.aprīlim Latvijā norisinās Emocionālās veselības nedēļa.

Visas nedēļas garumā darbojas atbalsta tālrunis 20203203. Katru darba dienu no plkst.8 līdz 20 klīnikas speciālisti aicina zvanīt cilvēkus, kuriem nepieciešams padoms emocionālu problēmu risināšanā darbavietā, kuriem ir grūtības darbā, piemēram, paaugstināts stress un slodze. Tāpat padomu aicināti lūgt cilvēki, kuru problēmas ģimenē ietekmē spēju koncentrēties darba uzdevumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+