Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. aprīlis, 2016
Drukāt

Šķeldas ražošana ir kaitniecība, kokrūpniekiem pārmet profesore Blumberga (13)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Piektdien Rīgas Tehniskajā universitātē notika Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta rīkots seminārs – diskusija ar ambiciozu nosaukumu “Kā Latvijas bioekonomika varētu kļūt par čempioni”. To vadīja institūta direktore profesore Dagnija Blumberga. Seminārā profesore Andra Blumberga prezentēja savu pētījumu par to, kāda ir mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumu ražoto produktu pievienotā vērtība un ko nozarei patiesībā vajadzētu ražot, lai pienesums tautsaimniecībā un bioekonomikā būtu lielāks.

“Ir jāsaprot, ka eksportēt šķeldu, kurai ir ļoti zema pievienotā vērtība, ir kaitniecisks pasākums! Pietiek muļķoties un ražot lietas, kas valstij faktiski neienes nekādu PVN! Ķeramies klāt un mēģinām to atrisināt!” ar šādu uzstādījumu diskusiju ievadīja Dagnija Blumberga.

Kādi bija no pētījuma izrietošie secinājumi? Andras Blumbergas apjomīgā darba galvenā ziņa kociniekiem lielos vilcienos bija tā, ka mēbeles ražot ir izdevīgāk nekā dēļus, ražot dārgas dizaina mēbeles ir vēl izdevīgāk, bet inovatīvu produktu – furfurola un betolīna – iegūšana ražotājam varētu dot vislielāko peļņu.

Izskatījās, ka diskusijas organizētāji gaidīja no klātesošajiem kokrūpniecības pārstāvjiem atzinību un ka uzņēmējiem vajadzēja izsauksies: “Nu, re! Kā mums pašiem tas neienāca prātā?!” Taču aplausu vietā kocinieki ne pa jokam dusmojās par prezentētajiem, pēc viņu redzējuma, aplamajiem skaitļiem, aizrādīja, ka “Latvijas finieris” neražo finierklučus, bet gan produktus no saplākšņa, un ka citu atkritumu, izņemot pelnu, nozarē nav. Visas mizas tiek pārstrādāts tajā pašā nozākātajā šķeldā.

“Jūs tracināt klātesošos, sakot, ka Latvija neizmanto savas iespējas un ka mēs esam duraki. Protams, mums ir kur augt, taču tāda situācija, kā attēlots modeļos, nozarē nav,” satraucās Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Bet uz jautājumu – kad jūs pārtrauksiet ražot šķeldu? – K. Klauss atbildēja, ka uzņēmēji to darīs tad, kad būs radies ražotājs, kas par šķeldu samaksās tikpat, cik uzņēmēji iegūst, to eksportējot, bet pats ražos no tās ko vērtīgāku.

Aizstāvot šķeldotājus, K. Klauss minēja, ka piemēram, uzņēmumā “Granul Invest” vidējā alga šodien ir jau 1800 eiro un ka lielajās zāģētavās algas apsteigušas banku darbinieku vidējās algas. K. Klauss: “Labums ir tajā, ka mums ir darba vietas, kurās vidējās algas tuvojas Eiropas līmenim. Mums jācīnās nevis par PVN uz kubikmetru, bet gan par algām un darba vietām. Neesmu pret jauniem produktiem, taču mēs nedrīkstam noniecināt to, ko darām, un mums jārunā par cilvēku, nevis kubikmetru.”

Ražotāju pārstāvis skaidroja arī to, kāpēc uzņēmēji nemetas ražot mēbeles vai no koku lapām betulīnu, bet dod priekšroku zāģbaļķiem un dēļiem. “Piekrītu, ka ķēdē “apaļkoks – dēlis – mēbele” mēbelei ir visaugstākā vērtība, taču šobrīd daudzu iemeslu dēļ sanāk tā, ka izdevīgāk atrasties ķēdes sākumā, nevis beigās. Pirmapstrādei jaudas pārsniedz pieejamo resursu apjomu un nav problēmas realizēt vairāk, ja vien būtu ko pārstrādāt. Ar tālāko pārstrādi ir citādi – viņi nevar pārdot vairāk.”

Zinātniekiem tika skaidrots arī uzņēmēju domāšanas veids – ja ir produkts, kam tirgū tiek prognozēta veiksme 80%, bet gaidāmā peļņa – 20%, un pavisam jauns produkts, kuram iespējamā veiksme ir daži procenti, kaut arī gaidāmā peļņa 300%, tad investors, visticamāk, izvēlēsies mazāko risku. Turklāt neviens jau nezina, cik liels tirgus pasaulē ir, piemēram, betulīnam. Iespējams, ka, saražojot vairāk, cena krītas.

Andra Blumberga skaidroja, kāpēc viņas pētījumā parādās aprēķini, kam ražotāji nepiekrīt. Viņa sacīja, ka saņemt informāciju par ražošanas izmaksām no uzņēmējiem ir ārkārtīgi grūti, tāpēc galvenais informācijas ieguves avots ir ziņas, kādas par sevi iesniedz A un B kategorijas piesārņojuma atļaujas īpašnieki. Esot arī tā, ka, ražojot vienu un to pašu produktu, elektrības patēriņš trim ražotājiem uz vienu vienību atšķiroties trīs reizes. “Un tad vienkārši jāpieņem, ka viens no tiem ir pareizais,” sacīja A. Blumberga.

LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis piedāvāja dalīties ar informāciju, kāda iegūta, regulāri aptaujājot 600 nozares uzņēmumus. “Pirmapstrādes uzņēmumi ir gatavi pārstrādāt par 70% vairāk, nekā ir pieejami resursi. Tāpēc aug koku imports. Uzņēmumi importē apaļkokus, pārstrādā tos un eksportē šķeldu. Tādā veidā loģistikas izmaksas ir divas reizes lētākas, nekā tas būtu, ja kuģi vienu ceļu veiktu tukšgaitā,” paskaidroja D. Dubrovskis.

Kaut arī bija runātāji, kas aicināja pētījumu turpināt un padziļināt, D. Blumberga secināja: “Pie koceniekiem nav ko meklēt – viņi jūtas komfortabli. Jāmeklē tie, kas gatavi konkurencei – sākt ar lapām, mizām un tad atņemt daļu šķeldas.”

Tas tad arī ir tas ceļš, kā Latvijas bioekonomika varētu kļūt par čempioni.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. ‘Uzņēmumā “Granul Invest” vidējā alga šodien ir jau 1800 eiro, un lielajās zāģētavās algas apsteigušas banku darbinieku vidējās algas.’
    Bet tas jau ir tikai normāli, ka, tie kas rada reālas lietas saņem vairāk, nevis tikai apgrozot virtuālu naudu…

    • šādā vīzē rukājot Atbildēt

      kamēr visapkārt simtgadīgs mežs,
      tikmēr algas.
      Beigsies mežs – beigsies algas !
      Šitā šķiežoties, mežs beigsies
      drīz vien !

  2. DB ir taisnība !
    Vienkāršāk ir par kapeikām izsaimniekot
    izejmateriālu, nekā kustināt smadzenes
    kā iegūt lielāko peļņu !
    /
    Par kapeikām eksportējām 90.gados
    dzelžus(vairāk, kā valstis, kur ir
    dzelzsrūda).
    Par kapeikām eksportējām apaļkokus.

    • Tu vari izsaimniekot par kapeikām. Mēs jau labu laiku pelnījām latos un tagad eiro.
      Par tēmu: es pats apgrozos pētnieku vidē, faktiski esmu viens no viņiem un varu pateikt, ka daža laba profesora akadēmiskā augstprātība ir kaut kas šaušalīgs. Viņi neredz reālo dzīvi aiz saviem modeļiem. Bet par tiem modeļiem veca anekdote.
      Jauna zinātnieka tēvs audzē cāļus un šie lāga neaug. “Dēls, tu man gudrs, saki, ko darīt?” Dēls brīdi padomā un šo to iesaka, bet pēc nedēļas visi cāļi nobeidzas. “Ai” – dēls saka – “tas bija domāts tuvinājumam uz sfēriskiem cāļiem vakuumā…”

      • "pētniekam" derglim - p*ūtītājam Atbildēt

        par kapeikām gan !
        Tādi kā tu to vien
        zina: “kupi > prodaj”!
        Apmierināti krekšķina
        ja starpība ir dažas kapeikas.
        Kāda varētu būt peļņa,
        ja pievienotu zinātni,
        laikam skolas par maz !

    • Taču šitais te Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts ir Blūmbergas & co ģimenes uzņēmums, kurš tik ar to vien nodarbojas, kā visur pēc kārtas mēģina pieteikt “pētījumus”, kur puse tiek atražota no jau iepriekš darītām lietām.

  3. No raksta īsti nav saprotams, runa ir par šķeldas, vai granulu ražošanu. Parasti jau šķeldā sadrāž tikai to koksni, kura nav citai pārstrādei derīga, tas ir, malka vai sīkkoksne, zari. Tad šajā gadījumā runāt par mēbeļu ražošanu no šīs koksnes būtu tā mazliet jocīgi.
    Ja nu granulu ražotāji patiesi kā izejvielu izmanto lietkoksni, tad varbūt varētu kaut ko tiem arī pārmest. Lai gan neviens pats sev nav ienaidnieks un nepārvērtīs granulās lietkoksni. To pašu var teikt par Latvijas finieri. Ja kokapstrādes gabalatliekas un mazvērtīgā koksne tiek pārsrtādāta granulās, tas ir tikai apsveicami, profesore, acimredzami , ir tālu no ražotājiem, un vēl tālāk no patiesības. Saprotu kāpēc ražotāju atsaucība nesekoja, tā ka viss ir kārtībā, tas ir pilnīgi loģiski.

    • acīm redzot - neesi inženieris Atbildēt

      koks ir dabas dota zelta bedre,
      kuru stulbeņi izmanto par atejbedri.
      /
      No koka var izmantot visu:
      stumbru – masīvajiem materiāliem,
      apzāģus, zarus – fibrolītam,
      mizas, lapas – ķīmisku vielu iegūšanai,
      medikamentu ražošanai u.c.

  4. tie pētnieki nav komersanti Atbildēt

    tāpec lidinās mākoņos. jā eskluzivas koka mēbales ir vislielākā pievienotā vērtiba, bet CIK TO MĒBEĻU VAJAG??!!! noieta tirgus ir niecigs un jau pārsātināts jo visi grib daudz pelnit. bez pievienotās vērtibas un cenas vajag pieprasijumu izpētit pirms gudri …irst

  5. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Grūti būs Latvijā attīstīt tikai vienu nozari vai ražotni. Eksports vienmēr būs izdevīgāks, jo mūsu cilvēkiem jau nav pirktspējas zemo algu dēļ. Kāmēr Latvijā energoresursiem būs pilna PVn likme un lielajiem rūpniecības uzņēmumiem pasaulē dārgākā patērētā elektro enerģija, ražošana neattīstīsies. Liepājas Metalurgs tam ir piemērs.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+