Foto – Edijs Pālens/LETA

Caur un cauri godīga, Belēviča nastas pārņēmēju raksturo kolēģi 18

Zaļās partijas valde ir ierosinājusi un valdības vadītājs Māris Kučinskis aicinājis, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalstījusi virzīt veselības ministra amatam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Andu Čakšu, kas ir bezpartijiska. Viņas kandidatūru apspriedīs arī citi koalīcijas partneri, un, Saeima, visticamāk, jau šo ceturtdien lems par Čakšas apstiprināšanu amatā.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Iespējamai ministrei nebūs vajadzīgs laiks, lai sagatavotos pienākumu pildīšanai uz pilnu jaudu, jo viņa piecus gadus vadījusi Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, neilgu laiku bijusi arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes pārstāve, strādā Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventā, ir praktizējoša psihoterapeite un bijusi demisionējušā veselības ministra Gunta Belēviča padomniece.

Bērnu slimnīcas vadītājas amatā viņa nokļuva, pateicoties toreizējam ZZS virzītajam veselības ministram Jurim Bārzdiņam, kurš labi pazina Čakšu un zināja viņas spējas, jo ministra ģimene bija draudzīgās attiecībās ar Čakšas ģimeni. Slimnīcas darbinieki atceras, ka, sākot strukturālās reformas slimnīcā, jaunā vadītāja Latvijas Ārstu biedrības titulēto gada ārstu Vilni Grīnbergu atcēla no bērnu intensīvās terapijas nodaļas vadītāja amata un viņa vietā ielika ministra Bārzdiņa dzīvesbiedri. Savukārt Grīnbergs kļuva par slimnīcas virsārstu. Daļa kolēģu šīs izmaiņas novērtēja pozitīvi, bet netrūka arī tādu, kas uzskatīja, ka iestādes vadītāja izmanto savu statusu, lai amatā iekārtotu ģimenes draudzeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr liela daļa Bērnu slimnīcas mediķu uzskata, ka Čakšas laikā slimnīcā veiktas diezgan radikālas pārmaiņas. Slimnīcas bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs Valts Ozoliņš sacīja, ka sakārtots ir slimnieku stacionēšanas process – klīnikām ir vienota politika, nevis katrai sava, kad trūcīgais naudas deķītis tiek vilkts uz visām pusēm un vairāk naudas tiek tam, kam lielāka izpatikšana pie priekšniecības. Labi strādājot arī iekšējās kvalitātes kontrole, kad pamatīgi tiekot izanalizēta katra sūdzība, ārstu kļūdas, jo medicīna bez tām nav iedomājama. “Arī aplokšņu lieta slimnīcā vairs nav aktuāla pretēji tam, kā tas ir ne vienā vien citā ārstniecības iestādē,” atzīst V. Ozoliņš. Viņš apbrīno Čakšas uzņēmību un drosmi celt un nest veselības ministres portfeli un uzskata, ka ministres pirmais uzdevums būtu aprēķināt medicīnas pakalpojumu tarifus atbilstoši pakalpojumu reālajai cenai. “Beidzot taču jāpasaka, cik tie pakalpojumi reāli maksā un cik naudas pietrūkst, lai tos nodrošinātu. Visu šo laiku valdība izliekas, ka maksā, bet nav aprēķināts, cik tai ir jāmaksā,” saka kardioķirurgs.

Savs skatījums par slimnīcas vadītāju un potenciālo ministri ir bijušajam šīs ārstniecības iestādes medicīnas direktoram un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Andim Lācim. Kad Čakša kļuva par iestādes vadītāju, viņa Lāci, kuram bija medicīnas zinātņu doktora grāds un augstākā izglītība biznesa vadībā, atcēla no medicīnas direktora amata un piedāvāja vadīt slimnīcas bibliotēku. Lācis, kurš tagad ir medicīnas konsultants farmācijas uzņēmumā, norādīja, ka Čakšai varētu sekmēties ministres amatā, jo viņa iemācījusies virzīt savu pozīciju, nerespektējot citu viedokļus. “Šajā ziņā viņas darba stils varētu būt līdzīgs Belēviča darba stilam, kurš necentās iedziļināties priekšrakstos un vēsturē un neatlaidīgi virzīja tikai savu pozīciju,” secina A. Lācis.

Savukārt Dins Šmits, kuru bijušais veselības ministrs G. Belēvičs palūdza uzrakstīt atlūgumu un atstāt Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu un kurš tagad kopā ar A. Čakšu strādā Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventā, sacīja: “Anda Čakša ir caur un caur godīga un strādā pacientu interesēs, bet gadās, ka viņa reizēm ir straujāk izlēmīga nekā citi, tikai mazliet padomā un tad rīkojas. Reizēm tas ir vajadzīgs,” atzīst D. Šmits.

Veselības ministres Ingrīdas Circenes laikā, kad P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā tika konstatēti finansiāli pārkāpumi un atcelta valde, A. Čakša tika iecelta par Stradiņu valdes pārstāvi, lai apvienotu vairākus Bērnu un Stradiņu slimnīcas darbības profilus. Eksministre Circene atceras, ka Čakša patiešām centusies izpildīt savus solījumus un kā vienu no apsveicamiem veikumiem pieminēja observācijas nodaļas izveidi Bērnu slimnīcā, kas ļāva pacientus novērot un ārstēt 24 stundas, nevis ievietot stacionāra nodaļās uz vairākām dienām. Tiesa, slimnīcai lielākā daļa šo pacientu bija jāārstē uz sava rēķina, jo valstij trūka līdzekļu, lai samaksātu par visiem.

Reklāma
Reklāma

Kad veselības ministra G. Belēviča laikā Čakša tika atcelta no amata Stradiņos, lai, ņemot vērā ministra pavēli, koncentrētos uz rindu sakārtošanu Bērnu slimnīcā, Stradiņa slimnīcas klīniku vadītājiem šis lēmums bija liels pārsteigums. “Viņa, veiksmīgi strādājot, panākusi, ka izveidota un labi darbojas medicīnas padome, procesi pozitīvi virzās, un te pēkšņi kā sniegs no skaidrām debesīm – Čakšas kundze paziņo, ka uzrakstījusi atlūgumu, kaut iepriekšējā dienā, kad pārrunājām tuvākos darāmos darbus, nekas par to neliecināja,” toreiz neizpratnē bija Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

Arī Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs profesors Valdis Pīrāgs uzskata, ka A. Čakšai ir nepieciešamā kompetence un redzējums par veselības aprūpes sistēmu kopumā, bet īpaši par universitātes slimnīcām, “kas ir mūsu veselības aprūpes sistēmas vājā vieta”.

Par Čakšas spējām nest ministres portfeli veselības aprūpes jomas speciālistu vidū nav šaubu, bet ar vienu piebildi – ja tiks palielināts medicīnas budžets.

“Tas ir pilnīgi skaidrs, ka ir nepieciešams ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Ar premjeru un Finanšu ministriju būs jāizlemj, no kurienes veselības aprūpe saņems papildu finansējumu. Es neesmu brīnumdare – bez papildu naudas nevaram izdarīt to, kas rīcības plānā ir nosprausts. Bet tajā pašā laikā pievērsīšu uzmanība tam, cik efektīvi tiek izmantota pašreizējie veselības aprūpes līdzekļi,” sacīja veselības ministra amata kandidāte, kura uz piedāvāto izaicinājumu skatoties kā uz atbildību savas valsts priekšā.