Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Monika Zīle: Pārpratums (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Kad Laimdota Straujuma pirmoreiz ieminējās, ka bioloģijas skolotājs laukos varētu būt zemnieku konsultants, iemeslu valdības vadītājas kompetences apsmaidīšanai tūdaļ saskatīja krievvalodīgie mediji. Ar viņu pienesumu tagad pa kaimiņvalsts tīmekļa portāliem klejo ziņa, ka Latvijas premjere ieteikusi pedagogiem piepelnīties dažādos lauku darbos, fermas ieskaitot. Izklausās diezgan amizanti. Gandrīz Katrīnas Lielās stilā, iesakot maizes lūdzējiem turpmāk ēst kūkas, vai ne? Tāpēc arī latviskie masu saziņas līdzekļi nav spējuši noturēties pretī kārdinājumam mazliet sagrozīt L. Straujumas pausto – kādā vietnē nupat lasīju, ka viņa devusi padomu skolotājiem meklēt iztikas līdzekļus… meža darbos. Nezinu, kāpēc premjeres preses dienests nav steidzies kliedēt notikušo pārpratumu, ļaujot tam izplesties pavisam spocīgā formā.

Kritizēt valdību un raidīt tās virzienā ironiskas šautras, protams, ir svēta lieta. Bet šis gadījums, domāju, tomēr nepelnī sarkasma zalves, gluži otrādi – mudina nopietni analizēt Latvijas sabiedrības attieksmi pret mūžizglītību, kā arī tās iespēju plašāku īstenošanu valsts attālākajos novados. Ministru kabineta vadītājai šajā reizē var pārmest vienīgi to, ka viņa stipri lakoniski un bez paskaidrojošām atkāpēm bildusi attīstītajās valstīs vispārzināmo – cilvēkam jābūt fiziski, psiholoģiski un profesionāli pietiekami mobilam, lai varētu pieskaņoties darba tirgus mainīgajam raksturam un sev nopelnīt iztiku. Ja kādam nav slinkums pašķirstīt divdesmit gadus vecu presi, tur atradīsim viegla izbrīna un pietātes pilnu aprakstu par zviedru augstskolas pasniedzēju, kura lekciju lasīšanas grafiks pieskaņots fiziskam darbam mazā ģimenes uzņēmumā. Vai, teiksim, sarunu ar tolaik Latvijā populāra ASV televīzijas seriāla lomas tēlotāju, kas vairākkārt uzsver savu veiksmi: “štatos” daudzi profesionāli aktieri strādā veikalos, kantoros utt., gaidot iespēju parādīties uz skatuves vai ekrāna. Šo publikāciju laikā pēc tikko atgūtās valsts neatkarības mūsu sabiedrība vēl nebija īsti apjautusi mūža izglītības lomu un dzīvoja noskaņā, ka izglītības diploms vai amata apliecība nozīmē arī garantiju iztikai. Gadu un tirgus ekonomikas attīstības gaitā izpratni strauji paplašināja pirmkārt cilvēku personiskā sāpīgā pieredze, un ļoti plaši tajā dalīties varētu daudzi svešumā devušies, kam citā valstī nācās apgūt tādas jaunas iemaņas, ko Latvijā būtu uzskatījuši par savas kvalifikācijas necienīgām. Bet, kā mēdz sacīt, tie ir likteņstāsti.

Runājot par skolotāju atalgojuma reformas modeli, jāteic, ka bez ciešāka pieskāriena mūža izglītības pro­blēmai novados neiztiksim. Gribam vai ne, taču pati dzīve mudina zināšanu lietojumu jaunās sfērās meklēt mazās skolās strādājošiem pedagogiem. Būs nepareizi apgalvot, ka Igaunijas vai Krievijas pierobežas ļaudīm nav iespēju sevi pilnveidot vai apgūt jaunas iemaņas dažādos mūža izglītības virzienos, ko pirmkārt piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Liels atspaids šajā ziņā ir 2010. gada vidū startējušais Eiropas sociālā fonda projekts “Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”, kur īpaša uzmanība pievērsta 45 gadu robežu pārkāpušajiem. Arvien nopietnāk sevi piesaka dažādi mācību un resursu centri, kas piesaistījuši mūžizglītības programmām Eiropas finanses. Cits jautājums, vai lauku skolas pedagogs psiholoģiski ir gatavs apgūt papildu iemaņas un iekļauties spraigākā ikdienā, kas līdztekus zemajam atalgojumam ir ierasti mierpilna un gara atvaļinājuma vainagota.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Ja es būtu pirmspensijas vecuma skolotāja un man būtu jāiet mežā piepelnīties, diez vai to varētu, jo man noteikti būtu jau kādas hroniskas slimības, piem., mugurkaula problēmas. Un ko tagad darīt? Alga maza,speciālistus atļauties nevaru, jo cien. Straujumas k-dze, pati zināt, cik esat atvēlējusi veselības budžetam, perspektīva- bezdarbnieks, bez veselības, bez iztikas līdzekļiem. Vienkārši kolosāli.
    Bet mēdijos ziņo, ka mums ir viszemākie nodokļi ES. Es samaksājot savus “zemos”nodokļus nevaru atļauties Vaivaros iziet rehabilitāciju, es pat nevaru normāli pie speciālista aiziet, lasi atkal vārētu būt darbā. Ko te diskutēt????
    Tikai nervus bojāt, neviens pēc būtības tāpat neatbildēs. Nu neesam pareizo valdību ievēlējuši.

  2. Pajautājiens:Un cik ilgi “‘gaidīsim pirmos cāļus”‘,kas varbūt[May be] izšķilsies,bet varbīt Latvijas Zinātņu akadēmijai tā arī nebūs “”kadru papildinājuma””?40-50 gadu,kas pielīdzināmas 4 paaudzēm,bet tad jau manis nebūs.

  3. skolēns, kurš aizstāv skolotāju Atbildēt

    Varbūt valdība varētu skolotājiem piedāvāt vietās daudzajās padomēs – viņiem -skolotājiem visiem ir augstākā izglītība!
    Un vēl par algu publicēšanu – varbūt varētu publicēt arī vēl valsts iestādēs strādājošo slimību vēstures – jo līdz šim domāju, ka slimību vēstures un arī NOPELNĪTĀS algas apjoms ir konfidenciāla informācija.

    Padomēs SAŅEMTĀS algas gan ir pavisam kas cits!(padomes sēdes notiek reizi mēnesī vai retāk – bet , ka par “atbildību” nevar taču salīdzināt ar skolotāja ikdienas darbu!!!!)
    Autorei jo īpaši novēlu MIERPILNO UN GARO atvaļinājumu – kura laikā jāakārto absolventu dokumenti pēc sertifikātu saņemšanas, jāiesaistās nometņu organizēšanā( jo īpaši laukos), jāveic darbs ar mazpulcēniem, , jāturpina konsultēt skolēnus ZPD veikšanā, u,t.t.
    Ieteikums – raksta autorei nostrādāt vienu pilnu mācību gadu, vienā lauku skolā – par šīs skolas skolotāja darba algu, un tad runāt par mūža izglītību, kuru skolotājs veic tiešām visa sava mūža garumā!
    Varbūt vēl derētu atserēties arī krīzes gadu sākumu, kad skolotājiem klusi un mierīgi atņēma no algas 20%……un tad atkal , kad visi sāka konsolidēties, skolotāji arī turpināja kopā ar visu valsti konsolidēties!
    Vēl varētu veikt vienu eksperimentu – ieejiet jebkurā skolā vidusskolas klasēs un palūdziet pacelt rokas tiem, kuri vēlas būt skolotāji…….un saņemsiet atbildi uz jautājumu -kāpēc pedagogu VIDĒJAIS vecums tuvojas 50 gadiem!

  4. Lai smīkņātāji atbrauc uz mūsu novadu un pamācās, kā lauku skolotāji strādā arpus skolas. Ja Straujuma tā saka, tad viņa zin, ka tā laukos notiek. Tie, kas smīkņā, neko nezin tālāk par Rīgas degungalu. Līk, cik zinoši ir mūsu ierēdņi.

  5. …’ … Kaiminvalsts timekla portalos …’ tiek apsmiets MP viedais un realais apsverums par vienu iespeju izmantot specialistus lauku dzives uzlabosanai … ka ari, veidu ka nodrosinatu mazo lauku pastavibu un augstu skolu izglitibas limeni zinatnes un paturet specialistus skolotajus ar vajadzigoa un prakstisko izklitibu … ari nakotne …

    … Luk, sis , un dazu krievvalodigo portalu un zinu avotu parasta un turpinosa apzakasana visam latviskam likas tas temats par kuru kads velejas seit runat un rakstit … vai ne !

    … Nu ta pat ka ar parejiem ieteikumiem, lai patur sev, un lai pasi uzlabo savu labklajibu pec saviem dzives uzkatiem … neviens vinaiem nav prasijis pec palidzibas … jo tie lidz sim nav bijusi spejigi sakartot sava zeme, neko arpus militaras un drosibas organu jomas … !!!!

    … Man patik MP Straujumas domas virziens … !

  6. Nesaprotu par ko šeit ir šūmēšanās un ko tādu Zīle nepareizi raksta. Mūžizglītība jau taisni prasa aktīvu piedalīšanos sava pagasta vai valsts aktivitātēs. Mēs te esam pieraduši ka inženieris 25 gadu vecumā iegūst izglītību un tālāk visu dzīvi dusē uz lauriem. Bioloģiijas skolotājs bez papildus izglītošanās ilgi nebūs spējīgs kvalitatīvi pasniegt bērniem savu priekšmetu, bet piedalīšanās lauku saimnieciskajā dzīvē dos papildus stimulu mācīties un augt. Un cilvēka vēlmi mācīties visu mūžu man pierādīja mana tante kura visu savu mūžu nodzīvoja ASV strādājot privātfirmās un vecumdienās ,kad viņai palika 72 gadi viņa iestājās medmāsu skolā un to pabeidza. Bet te dakteris jau 45 gadu vecumā uzskata ka pietiek ar tām zināšanām ko ieguva pirms 15 gadiem institūtā.

    • Šūmēšanās ir par to,ka šeit izteiktie spriedumi par skolotāju darbu ir absolūti kļūdaini, ka viss nav tik vienkārši , kā tiek pasniegts.Pārsvarā pārkvalificēšanās ir par savu naudu un bez turpmākām darba vietas garantijām konkrētā amatā. Skolotāji uz darba vietām citās jomās konkurē ar visiem pārējiem Latvijas bezdarbniekiem.

      • nabaga skolotāji... Atbildēt

        Ļoti daudziem skolotājiem zināšanas ir ļoti vājas, privātstruktūrās ļoti daudzi nemaz nevarētu strādāt, tieši darba intensivitātes un profesionālo iemaņu trūkuma dēļ. Ko var stāstīt, ka skolotāji pārstrādājušies. Pati savā laikā biju skolotāja, nevajag parspīlēt ar to ļoooti lielo darbu. Aizgāju tādēl, ka vēlējos ko vairāk savā dzīvē. Man rados ir daudzi pedagogi (pat loti tuvi – māsa, mamma..). Tādi atvaļinājumi kā skolotajiem, nav nevienam. Tā kā nevajag, citi knapi gadā var dabūt tās 4 ne’dēlas un vēl sadalītas. Varu pateikt to, ka daudzi pedagogi ir slikti izglītoti, sliktas zināšanas par dažādiem procesiem, kas notiek valstī. Pārsvarā visiem ir ir tikai viena domā – mūs nesaprot, mēs tiekam apzagti u.t.t. kad uzprasa vai viņi paši saprot kā veidojas viņu alga un no kurienes šī alga nāk, retais skolotājs, kas vispār izprot nodokļu un budžeta procesu valstī. Tas arī nemaz neinteresē, visi pieraduši tikai prasīt. Bet skolotāju mūsu valstī ir par daudz, ir daudz un sliktu skolotāju. Un nevajag te stāstīt, ka nav naudas tālāk izglītošanai u.t.t. Nu tad nevari būt par skolotāju un viss. Tas arī pacels pedagogu prestižu, ja būs konkurence skolotāju starpā. Nu nevajag mums ļoti daudz un sliktu skolotāju! Būs tik cik vajag un ar labu attalgojumu.
        Par atalgojumu publicēšanu – jau sen valsts sektorā strādājošiem publicē algas, tā kā skolotāji jau nav nekāds izņēmums.

  7. Par tiem bioloģijas un,piebildīšu,arī ķīmijas skolotājiem – uzņēmīgāki un ne pārāk iedomīgi cilvēki ,papildinot zināšanas , varētu strādāt lauksaimniecībā (konsultanti,agroķīmiķi u.tml.).Šo priekšmetu skolotāju slodze lauku skolās to pieļautu. Taču te liela nozīme ir arī skolotāja prestižam attiecīgajā vidē.

  8. Saprotu, ka ne mani vienu pārsteidz cienījmās rakstnieces viedoklis. Ja pat izglītoti inteliģences pārstāvji uzskata, ka skolotāju dzīve ir mierpilna un paši skolotāji neuzņēmīgi, tad vienkārši trūkst vārdu. Kundze acīmredzot nepazīst nevienu skolotāju un arī skolas dzīve viņai ir pilnīgi sveša. Bet vērtēt nekautrējas. It kā jau tik daudz kā par skolotāju nenormēto darba dienu un cīņu ar svešu bērnu sadzīviskajām un psiholoģiskajām problēmām varētu būt dzirdējis katrs. Varētu varbūt nezināt, ka bezmaksas mūžizglītības kursi skolotājiem nemaz nav tik pieejami un, ka nereti potenciālos darba devējus citās jomās atbaida tieši šie kļūdainie stereotipi par skolotāja personību, ko publiski atļaujas kultivēt tā dēvētie viedokļu līderi.

  9. Monika, nevajag rakstīt par lietām, par kurām nav ne mazākās sajēgas!

  10. Interesanti, cik vagu kartupeļu un cik dobes biešu Monika pati ir iestādījusi. Viegli moralizēt un ieteikt, pavisam cits realizēt ideju.

  11. Monika,Monika…………………lūdzu raksti romānus ,kas tiešām baudāmi ,bet nelien politikā par aizstāvi kaut mūžizglītībai un ……………………..

  12. Antuanete, bet ne Katrīna Lielā!

Draugiem Facebook Twitter Google+