Foto – AFP/LETA

Šveice pārskatīs attiecības ar ES 0

Eiropas Savienības sašutumu izpelnījusies Šveice, kuras iedzīvotāji nedēļas nogalē referendumā atbalstīja konservatīvās Šveices Tautas partijas priekšlikumu atjaunot imigrantu kvotas, kas attiektos arī uz ES dalībvalstu pilsoņiem. Paužot nožēlu par referenduma iznākumu, Brisele solījusi pārskatīt attiecības ar Šveici.

Reklāma
Reklāma

Brīdina par 
”visaptverošām sekām”


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

2007. gadā Šveice atteicās no iebraucēju kvotām. Taču Šveices galēji labējās partijas rosināja atjaunot ierobežojumus, un 50,34 procenti šveiciešu svētdienas referendumā šādu ieceri atbalstīja. Nobalsošanā piedalījās 55,8 procenti balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.

Referenduma rezultāti ir juridiski saistoši, un Šveicei tagad ir jānosaka griesti, cik daudz imigrantu (darba meklētāji, studenti, bēgļi) gan no ES dalībvalstīm, gan citām valstīm varēs pārcelties uz dzīvi Alpu zemē. Tiesa, šādi ierobežojumi ir pretrunā ar līgumiem, kas ļauj arī Šveicē ražotajiem produktiem brīvi konkurēt ES tirgū un šveiciešu uzņēmējiem iesaistīties cīņā par ES dalībvalstu valdību izsludinātajiem iepirkuma kontraktiem. Šā iemesla dēļ skepsi par referendumu neslēpa kā Šveices uzņēmēji, tā valsts federālā valdība un prezidents. “Mūs sagaida sistēmas maiņa ar visaptverošām sekām,” paziņojusi Šveices tieslietu ministre Simoneta Somaruga, kas pārstāv otru lielāko valsts politisko partiju – sociāldemokrātus. “Šis ir balsojums pret politisko varu. Federālā valdība un lielākā daļa kantonu bija pret šādu iniciatīvu. Tas ir arī balsojums pret uzņēmēju vidi,” uzskata Somaruga.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šveices politiskais apskatnieks Paskāls Skjarini sarunā ar Britānijas laikrakstu “The Independent” prātojis, ka valsti tagad sagaida “ekonomiskais haoss”, jo tai tagad būs jāpārskata visi ar ES noslēgtie diplomātiskie un tirdzniecības līgumi. “Gandrīz puse no Šveices eksporta precēm dodas uz ES,” pamatoja Skjarini.

Iezīmē problēmas 
ar imigrāciju


Šveices galēji labējā partija “Demokrātiskā centra savienība”, kas arī pauda viennozīmīgu atbalstu kvotu atjaunošanai, uzskata, ka politiķi un uzņēmēji ceļ pārāk lielu paniku. Savā pirms referenduma izvērstajā kampaņā partija galdā lika kā etnisko un nacionālo kārti, tā ekonomiskos argumentus. “Ja vien netiks atjaunoti iepriekš likvidētie iebraucēju skaita griesti, Šveices mājsaimniecības pakalpojumu, veselības, izglītības un transporta nozare sabruks zem lielā ārvalstnieku invāzijas spiediena,” paziņoja Demokrātiskā centra savienība. Šveices Tautas partijas prezidents Tonijs Bruners sarunā ar ziņu aģentūru “Bloomberg” atteicies vēl nosaukt iebraucēju skaita griestus. “Šobrīd skaidrs ir tas, ka mums jāsamazina imigrācija. Mums jābūt izvēlīgākiem pret iebraucējiem,” sacīja partijas vadītājs, norādot, ka valstij jācenšas pievilināt talantīgākos un spējīgākos prātus no ārvalstīm.

Referenduma rezultāts nozīmē to, ka, domājams, tuvākajā laikā Šveice uzsāks sarunas ar ES par savstarpējiem līgumiem. Eiropas Komisija paziņojusi, ka tā izvērtēs referenduma iespējamās sekas, tiklīdz Šveices valdība būs tikusi skaidrībā ar saviem plāniem. Iespējamās iebraucēju kvotas gan būtu pretrunā ar ES un Šveices līgumiem, kas paredz brīvu preču un iedzīvotāju plūsmu. Briseles amatpersonas jau noraidījušas iespējamību, ka līgumos ar Šveici varētu tikt izdarīti izņēmumi, kas ierobežotu iedzīvotāju plūsmu, bet atstātu neskartu preču plūsmu. “Četras pamata brīvības – brīva cilvēku, preču, kapitāla un pakalpojumu plūsma – nav nošķiramas cita no citas. Brīvais tirgus nav Šveices siers, kurā var būt caurumi,” sarunā ar laikrakstu “The Financial Times” pauda ES tieslietu komisāre Viviana Redinga.

Interneta vietne “EUObserver.com” norāda, ka Šveicē notikušais referendums atspoguļo vairākās Eiropas bagātākajās valstīs valdošo skeptisko attieksmi pret lielo iebraucēju skaitu no nabadzīgākajām kontinenta valstīm. Īpaši skaļa saistībā ar imigrācijas problēmām bijusi Britānija. Arī Vācijas sabiedriskās domas aptaujas apliecina, ka ar imigrāciju saistītās problēmas aizvien uzstājīgāk lauž ceļu valsts politiskās elites dienaskārtībā. “Protams, tas kaut kādā mērā norāda, ka globalizētajā pasaulē cilvēki ir aizvien jūtīgāki pret neierobežotu brīvu pārvietošanos. Es domāju – mums visiem pret to ir jāattiecas nopietni,” komentējot Šveices referenduma rezultātus, pauda Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.