Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Kā vērtējat Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju? (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Daina Sika, pensionāre:

“Ceremoniju skatījos televīzijā. Tā kā nevienu Eiropas filmu neiznāca noskatīties, aktierus nepazinu, arī pati norise nekādu interesi neizraisīja. Nesapratu, kāda jēga vakara vadītājam Tomasam Hermanam bija publiski paziņot, ka viņš ir gejs. Man tas nebija nekāds jaunums. Vairākus gadus tiku strādājusi Austrijā un tur par visiem populārākiem šovu vadītājiem arī tamlīdzīga informācija tiek darīta zināma. Taču kādēļ aktierim šis necilais fakts tik ļoti bija jāakcentē ceremonijā, kas taču pretendē uz svinīgumu? Naktī uz pirmdienu vēlreiz noskatījos “Spēlmaņu nakts” ceremoniju, atceros arī mūsu “Lielo Kristapu” pasniegšanu, un varu tikai nopriecāties, cik latvieši ir radoši, prot veidot gan emocionālus, gan svinīgus pasākumus. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija mani neaizrāva, un es televizoru pārslēdzu uz bobsleju.”

Gatis Upmalis, kinoproducents:

“Ceremonijas uztverei ierindas skatītājam nenāca par labu tas, ka īsti nevarēja rasties līdzjušanas, līdzpārdzīvojuma efekts. Ir labi, ka Rīgā notika tāds sarīkojums kā Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšana, pirms tam rādīja skaistas, gudras Eiropas filmas, taču programma bija tik plaša, tik izmētāta pa visu pilsētu, ka pat kino profesionālim kā man bija grūti visā orientēties. Nebija nevienas latviešu filmas, arī igauņu izvirzītā filma palika pusceļā. Lai iepazītu izvirzītās Eiropas filmas, pietrūka laika. Tā kā arī manī nebija šā līdzpārdzīvojuma efekta, noskatījos tikai ceremonijas sākumu.”

Jānis Streičs, kinorežisors:

“Pats gāju pa sarkano paklāju Operas priekšā, biju tajā vidē iekšā līdz ausīm, ar interesi vēroju šo “svaigo produktu”, kas pirmo reizi tika darināts te Rīgā, un konstatēju, ka mēs varam labāk. Par to liecina “Lielā Kristapa” pasniegšanas ceremonija uz Dailes teātra skatuves. Vai nu Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonijas rīkotāji mūsu, latviešu, māksliniekus nezināja vai arī mūsu atbildīgās personas bija pārāk kautrīgas, lai viņus vairāk piedāvātu, taču ceremonija no latviešu mākslinieku kuplākas līdzdalības būtu tikai ieguvusi.”

Nils Ušakovs, Rīgas mērs:

“Svarīgi ir, ka Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija ļāva visā Eiropā pozitīvi izskanēt Rīgas vārdam, ka translāciju no Latvijas Nacionālās operas skatījās liela auditorija. Tā bija vēl viena iespēja atgādināt par sevi kā vienu no Eiropas kultūras centriem, kā pilsētu, kuru vērts apmeklēt. Katra šāda iespēja ir ļoti vērtīga.”

Lita Beiris, eksbalerīna, baleta festivāla “No klasikas līdz avangardam” rīkotāja:

“Ceremoniju skatījos tiešraidē uz lielā ekrāna kinoteātrī “Splendid Palace”. Iepriekš labi bija pastrādājuši reklāmisti, solītais šķita krāšņāks nekā rezultāti. Varēja just milzīgās tehniskās iespējas, lāzeru efektus, kas mums citkārt nav pieejami, taču pati ceremonija varēja būt atraktīvāka, radošāka, izdomas bagātāka, nenāktu par ļaunu, ja vairāk būtu iesaistīti Latvijas mākslinieki. Taču nenoliedzami prieks, ka ceremoniju ar savu klātbūtni bija pagodinājušas Eiropas kino zvaigznes.”

Indra Briķe, Dailes teātra aktrise:

“Interesanti bija redzēt šo ceremoniju “dzīvajā”, Operas gaiteņos burziņā ar šampanieša glāzi rokā izjust, ka Eiropas kinodižgari ir vienkārši un pieejami cilvēki, redzēju, ar kādu pārsteigumu viņi vēro mūsu operas greznumu. Mani pārsteidza, ka mūsu aktrises uz “Lielā Kristapa” ceremoniju vairāk saposušās nekā Eiropas kinodīvas. Man traucēja angļu valodas nezināšana, ar blakus sēdošo Ģirtu Jakovļevu mēģinājām kaut kā dalīties uztvertā drusciņās. Ar interesi vēroju, cik meistarīgi uz skatuves darbojās operators, brīnījos pat, kā viņš nesapinas.”

UZZIŅA

* Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija pagājušajā sestdienā Latvijas Nacionālajā operā pulcēja 1000 viesu no dažādām Eiropas valstīm.

* Ap 500 pasākuma viesu ceremonijas tiešraidi vēroja uz lielā ekrāna kinoteātrī “Splendid Palace”.

* Latvijas publikai pasākumu bija iespējams vērot tiešraidē LTV1 kanālā, to translēja arī vairākas televīzijas Eiropā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vienīgais kas tur bija labs – Melo M numurs. Un vēl Līvas Ulmanes klātbūtne.

  2. Tomēr ir interesanti salīdzināt šos lielos notikumus ,kas cieši sekoja viens otram,noskatoties TV.Nāk prātā VVF teiciens -”MĒS ESAM LIELI ,MĒS ESAM STIPRI…”,ko mēs bieži aizmirstam .Labāk tā drusku solidi pakautrēties,ko var iztulkot par provincialismu ,žēl .Tiešām,Eiropas kino pasākums ar mūsu mākslinieku dalību varēja būt krāsaināks.

  3. Mazliet jau jēdzīgāks Eiropas Kinoakadēmijas pasākums bija, bet salīdzināt to ar “Spēlmaņu nakti” (kuru skatoties brīžiem bija acis jānodur) vai “Lielo Kristapu” vienkārši nedrīkst. Tās ir tik dažādas dimensijas…
    Vizuāli latviešu pasākums bija tāds, kāds nu tas var būt provinciāliem iztapoņām, kuriem tik grūti nospēlēt labu garastāvokli un priecīgumu. Mazvērtības komplekss mirdz actiņās un samākslotais smaidījums liecina par bailēm un nedrošību…

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+