×
Mobilā versija
+5.9°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
10. jūlijs, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Pārslimotās idejas (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Antonevičs

Nedaudz dīvaini, ka starpposmā starp Valsts prezidenta ievēlēšanu un stāšanos amatā (tas ir – apmēram mēnesi) galvenie apspriestie jautājumi bijuši nevis par to, kādiem jābūt Raimonda Vējoņa pirmajiem darbiem un komandai, bet par to, kur viņš dzīvos. Diskusijas nerimst arī tagad, kad šis daudzus tik satraucošais lēmums pieņemts un ar valsts galvas drošības garantēšanu saistītie jautājumi atrisināti. Joprojām medijos un internetā parādās aicinājumi R. Vējonim pārdomāt un tomēr ievākties Jūrmalas rezidencē, kas esot statusam atbilstošāks miteklis nekā dzīvoklis Ogrē.

Taču zīmīgs šajā gadījumā ir nevis jaunā prezidenta lēmums, bet gan sabiedrības noskaņojuma maiņas pazīmes. Proti, pieticība vairs netiek izcelta kā būtisks amata kritērijs, kā tas varbūt būtu bijis vēl pirms četriem gadiem. Tas gan nenozīmē, ka tiek sveikta izšķērdība un pārmērība, drīzāk šie jautājumi ir zaudējuši politisko svaru un mēģinājumi ar tiem spēlēties vairāk varētu radīt neizpratni un pretestību, nevis dot popularitātes punktus. Tāpēc šobrīd skaļāk skan tās balsis, kas uzskata, ka prezidentam pienākas statusam atbilstošas privilēģijas un no tām nav pareizi atteikties. Pretējs uzskats vairs nav modē.

Te var vilkt paralēles ar ideju par Saeimas atlaišanu kā universālu līdzekli problēmu risināšanai. Šī ideja bija ļoti iecienīta 2009. – 2010. gadā, un vēlāk 2011. gadā to materializēja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Sabiedrībā rosinājums par 10. Saeimas atlaišanu tika uzņemts ar lielu atsaucību, tomēr vēlāk izrādījās, ka tā nav nekāda brīnumnūjiņa. Kopš tā laika sauklis “Atlaist Saeimu!” vairs nav skanējis, lai gan tagad tas pat ir kļuvis vienkāršāk, jo ierosinājums var nākt arī no pilsoņiem, ne tikai prezidenta. Taču arī Saeimas atlaišanas ideja šobrīd nav modē.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. ................... Atbildēt

    labam saimniekam taupīšana rūpes nesagādā, rūpes sagādā GODĪGA pelnīšana. Zagts augļus nenes. ZĪda tepiķi uzdodat par prastas vilnas……..ganu zēna līmenis

  2. ko muļķi var malties par muļķībām, pr dz līmenis. VISU NOTEIKS DARBI UN PANĀKUMI DARBĀ

  3. Modē pašlaik ir nodokļu piemeklēšana,kas varētu atvietot ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa,kā visā pasaulē. Un te lieti noder gan sāls,gan šokolāde! Un pat cūku tauki un desas!

  4. Pie pārslimotajām idejām,varam pieskaitīt pat bijušā premjera Valda Dombrovska ierosinājumu ministrijām pašām atteikties no parlamentārajiem sekretāriem!

  5. Kad 2010.gada 14.oktobrī steidzamības kārtā Saeima atcēla,neskatoties uz finanšu krīzi, algu griestus daudzajiem valdības štata un ārštata padomniekiem,Janis klusēja!

  6. Kāpēc neviens līdz šim nerēķināja,cik izmaksā Ministru prezidenta uzturēšanās parastā daudzdzīvokļu mājā?

  7. Kad beidzot sagaidīsim? Atbildēt

    Ilgi nav skanējis pat atgādinājums par pārāk ilgo vilcināšanos ar obligātās veselības apdrošināšanas atjaunošanu Latvijā,vienīgajā no visām 28 Eiropas Savienības valstīm,kurā tā joprojām nav ieviesta! Arī mūsu Veselības ministrija,kura tik ļoti norūpējusies par iedzīvotāju veselīgu uzturu,to nepiemin! Jo nav taču nekas kaitīgāks par šokolādi!

  8. Piekrītu Mārim Antonēvičam Atbildēt

    Drīzāk jau jājautā ir,cik izmaksā unikālais Vienotības eksperiments-iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana visiem,tajā skaitā arī 1000 Latvijas miljonāriem?

  9. Pirms kritizēt jaunā Valst prezidenta izvēli,labāk parēķiniet visi kopā,cik izmaksā piecu vai pat sešu lieku ministriju uzturēšana ES trešajā nabadzīgākajā valstī,salīdzinājumā ar Eiropas bagātāko valstu Šveices un Luksemburgas tikai septiņām un astoņām ministrijām? Un cik tiek samaksāts dubultotajās algās un prēmijās septiņdesmit valsts kapitālsabiedrību padomēm,kurām jau ar nākamo gadu pievienosies vēl atjaunotās trekno gadu padomes valsts kapitālsabiedrībās!

  10. Tev nekad nav bijis un nebūs, par ko rakstīt. Tā ir talantīgu ļaužu priekšrocība, kā tu to nesaproti?

  11. kaiminji teiks vinjam paldies, ja vinjsh paarvaaksies. preteejaa gadijumaa kaiminjiem buus jaapaarvieto savi auto, un uz maajaam jaadodas ar pasi kabataa. taapat, kaiminju viesi visticamaak laimiigi nebuus.

    • būtu lepna,ja prezidents dzīvotu manā mājā! Par neērtībām ir muļķības,ko šeit gvelž! Kaimiņi taču nesūdzas,bet dažs labs tēlo,ka zina un punkts.

  12. Prezidents Vējonis ar dzīvošanu Ogrē cenšas parādīt, cik viņš ir vienkārš cilvēks, kuram nav vajadzīgas pilis un muižas kur dzīvot. Bet tai pat laikā viņš aizmirst, ka viņš ir Latvijas valsts prezients, kas prezentē Latvijas valsti. Ir jau labi būt vienkāršam cilvēkam, vai arī uzspēlēt un izrādīties sabiedrībā. Varbūt Vejonis ir smagi kļūdījies piekrizdams būt prezidents. Viņš grib dzīvot Ogres dzīvoklī. Tas nekas, ka tiek sadārdzināts viņa brauciens uz Ogri, apsardze ceļā un apsardze dzīvojamā mājā. Tas viss ir sīkums, jo Vējonis grib dzīvot Ogrē. Jūrmalas rezidences izmaksas Vējoni neinteresē, jo tās tiek apmaksātas arī no valsts budžeta. Arī pārvietošanās izmaksas Ogrē un uz Rīgu tiks apmaksātas no valsts budžeta. Tas nozīmēs ka prezidenta Vējoņa dzīvošanas izdevumi dubultosies.

    • Jāsaka- muldam vienā gabalā! Ir taču sabiedrībai zināms, ka Jūrmalas rezidencei vajadzīgs remonts,it kā arī ne mazais. Kāpēc pārmetam prezidentam par dubultajām izmaksām,ko viņš it kā radot ar savu atteikšanos no Jūrmalas? Vai tad viņam lielāka prestiža (ha-hā!) dēļ būtu jāievācas nesakārtotās telpās?

      • Un par tiem kaimiņiem – cik gan mēs esam nepacietīgi un kusli ! Tad mūs traucē apsardze,tad vairs nedrīkstēs piebraukt pie pašām “padjezda” durvīm un ,tas trakākais, tā smagā pase būs jāstaipa līdzi katru dienu! Ja manā mājā dzīvotu prezidents,tad es ne tikai pasi,bet arī laulības apliecību,bērnu dzimšanas apliecības utt.utml.papīrus nēsātu ar lielāko prieku.

  13. ir citi sū*u vārītāji svarīgāk …

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+