Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. marts, 2014
Drukāt

Vērtīgi ārstes padomi, kā pārspēt vīrusus (1)

kiploks_labs

Tiklīdz klāt drēgns vai auksts laiks, klāt arī iesnas, klepus un šķavas. Atgādinot, ka ik sezonu aktuāla ir prasme gudri sadzīvot ar viltīgajiem mikrobiem.

Nereti pacients atnāk dusmīgs: kāds kolēģis jau nedēļu šņaukājies, un nu pienākusi viņa kārta. Lai vīrusus neizplatītu, slimajiem būtu jāpaliek mājās, uzsver ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa.

Biežāk sasirgst tie, kuri kreņķējas par sīkumiem un jau iepriekš pieļauj, ka saaukstēšanās neies secen, kā arī pārāk tuntuļojas, novērojusi daktere. Jāģērbjas tā, lai, ejot raitā solī, nesasvīstu un nenāktos raut vaļā mēteli un šalli. Pārkaršana kaitē vairāk nekā neliels drebulītis. Plānāk tērpjoties, organisms tiks labāk apgādāts ar asinīm, būs ātrāka vielmaiņa, kas palīdzēs nesaslimt.

Nav nepieciešams noskaidrot, tieši kurš saaukstēšanās ierosinātājs – rinovīruss, adenovīruss, paragripas vīruss vai kāds cits – izsitis no ierindas, jo gandrīz visi izraisa līdzīgus simptomus, turklāt nereti kombinējas.

Nevajadzētu aizmirst elementārus piesardzības pasākumus – kārtīgi vēdināt un mitri uzkopt telpas, biežāk nekā parasti mazgāt rokas, lai aizskalotu tām pieķērušos mikrobus.

Parasti saslimšana sākas ar kņudinošu sajūtu degunā un rīklē, šķaudīšanu, iesnām, drebuļiem vai nedaudz paaugstinātu temperatūru un galvassāpēm. Tikai gripas vīruss izraisa atšķirīgas pazīmes un ir gandrīz vienīgais, kas neliek tecēt degunam.

Ne vienmēr spējam apturēt vīrusu uzvaras gājienu, taču vismaz šķēršļus tam varam likt. Nevajadzētu aizmirst elementārus piesardzības pasākumus – kārtīgi vēdināt un mitri uzkopt telpas, biežāk nekā parasti mazgāt rokas, lai aizskalotu tām pieķērušos mikrobus.

Lai iespēju robežās izvairītos no baciļiem, prātīgāk būtu izmantot vienreizlietojamās papīra salvetītes, nevis nēsāt līdzi piešņauktu mutautiņu, tādējādi ar rokām nododot baciļus arī citiem.

Kā ieejas vārti vīrusam kalpo deguna gļotāda. Tāpēc, jūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes, izejot no mājas, ieteicams iesmērēt degunā pretvīrusu vai ēterisku eļļu saturošu ziedi. Tas sevišķi svarīgi bērniņiem, kas daudz kontaktējas ar vienaudžiem.

Lieliski baciļu apkarotāji ir ķiploku izdalītie fitoncīdi. Zīdaiņiem tie labi palīdzēs, ja ap gultiņu būs vīrusu baidītāju krellītes, bet pieaugušajiem – kā piedeva uzturā.

Jūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes, ja nav paaugstināta temperatūra, nereti palīdz kārtīga izkarsēšanās pirtī. Tā veicina asinsriti, organisms ātrāk atbrīvojas no vīrusu izdalītajiem toksīniem, āda sāk labāk elpot, turklāt rodas pozitīvas emocijas, kas stiprina pretestības spējas.

Ja pēc pirts apmeklēšanas saslimstam, varbūt jau bijusi temperatūra vai arī pēršanās veikta pārāk ilgi. Iespējams, pievienojusies baktēriju izraisīta infekcija.

Var iet arī siltā vannā, ieziest pēdas ar sildošu ziedi, uzvilkt vilnas zeķes un dzert zāļu tēju ar citronu, ingveru, medu, ziemai sagatavotajām upenēm vai citām organismu spēcinošām dabiskām piedevām.

 

Ātrākais ceļš uz izveseļošanos ir miers un atpūta, kas ļauj organismam veltīt visus spēkus slimības uzveikšanai. Īpašu medikamentu pret augšējo elpceļu vīrusiem nav, var vienīgi mazināt to izraisītos simptomus. Antibiotikas pret tiem nedarbojas, toties labi palīdz dabas līdzekļi.

Tagad, rudenī, lietot vitamīnus nav nepieciešams – tos var uzņemt ar zaļumiem, augļiem, dārzeņiem. Taču, kad svaigu produktu krājumi izsīkst, tad gan ir iemesls doties uz aptieku.

Kad saaukstēšanās jau teju klāt, organisma aizsardzībai nepieciešamā interferona izstrādi veicinās C vitamīna palielināta deva (1–5 grami) trīs dienas pēc kārtas – tas dos vīrusiem pamatīgu triecienu.

Paaugstinātu temperatūru, kas liecina par organisma cīņu pret nevēlamiem mikrobiem, nevajadzētu nomākt. Pretējā gadījumā tas pārstāj ražot interferonu, mazinās leikocītu aktivitāte, bet tiem jāsargā mūs no saslimšanas. Pastāvīgi lietojot aizsargreakciju nomācošas zāles, tiek vājinātas organisma pretestības spējas.

Paaugstinātu temperatūru, kas liecina par organisma cīņu pret nevēlamiem mikrobiem, nevajadzētu nomākt. Pretējā gadījumā tas pārstāj ražot interferonu, mazinās leikocītu aktivitāte, bet tiem jāsargā mūs no saslimšanas.

Taču, ja temperatūra pārsniedz 38–38,5 grādus, tad gan labāk to pazemināt. Tā izraisa pastiprinātu slodzi sirds un asinsvadu sistēmai, rada audos skābu vidi un skābekļa trūkumu, neatgriezeniski bojā šūnas. Vīrusa izdalītie toksīni var izraisīt galvassāpes, sirdsklauves, pastiprinātu svīšanu.

Bērniem un bieži sirgstošajiem labāk dot priekšroku homeopātiskām zālēm, kuras neizraisa nevēlamas blaknes.

Daktere Vecvērdiņa neiesaka lietot kombinētos preparātus, kuriem pievienots pseidoefedrīns. Šī viela diezgan bieži izraisa blakusparādības, it īpaši tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens. Var sākt dauzīties sirds, rasties svīšana, reiboņi, nemiera sajūta.

Pastāv uzskats, ka šādos gadījumos labāk izvairīties arī no aspirīna lietošanas, jo tas paaugstina asinsvadu sieniņu caurlaidību un tādēļ bieži vien sāk asiņot deguns. Ieteicamāk lietot paracetamolu vai ideālajā variantā – liepziedu un aveņu tēju, kas neradīs nekādas blaknes.

Svīstot organisms atdziest, zaudējot nepieciešamos sāļus, tādēļ tie jāuzņem, vairāk dzerot ūdeni un tēju. Tā tiks paātrināta vīrusu izdalīto toksīnu izvadīšana un veicināta atklepošana.

No bagātīgas šķidruma uzņemšanas jāuzmanās sirds un nieru slimniekiem, tomēr arī viņiem saaukstēšanās gadījumā jādzer vairāk nekā parasti. Pieļaujamo daudzumu nosaka ķermeņa svars.

Ja piecu dienu laikā veselība nav uzlabojusies, jāvēršas pie ārsta. Iespējams, ka pievienojusies bakteriāla infekcija – bronhīts, plaušu karsonis, deguna blakusdobumu iekaisums.

Mēdz apgalvot, ka iesnas septiņās dienās pāries arī neārstējot. Tomēr, ja deguns tek kā krāns vai arī ir pilnīgi ciet, ar to nevajag samierināties. Ne velti ir radītas zāles, kas atvieglo sausuma sajūtu degunā, paplašina asinsvadus, mazina sekrēta izdalīšanos. Pašsajūtu uzlabos arī tā sauktā jūras ūdens iesmidzināšana degunā.

Taču asinsvadus sašaurinošus deguna pilienus nevajadzētu lietot ilgāk par trim dienām. Tie var bojāt gļotādu, un tad turpmāk vīrusi ķersies klāt vēl ātrāk. Labāk šos medikamentus lietot tikai pirms miega, lai atvieglotu elpošanu guļot, bet dienā izmantot ēteriskās eļļas saturošu ziedi.

Izturoties pret iesnām vieglprātīgi, vīrusiem var piepulcēties baktērijas un slimība ieperināties arī deguna blakusdobumos, par ko liecina sākotnēji caurspīdīgā sekrēta pārvēršanās par biezu un dzeltenīgi zaļganu. Tad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība, jo diez vai būs iespējams izveseļoties bez antibiotiku lietošanas.

Nepatīkamo kņudēšanu degunā pastiprina sauss gaiss telpā, ko var mitrināt pavisam vienkārši – paliekot zem apkures radiatora bļodu ar ūdeni.

Ja klepus nav ļoti mokošs, to nevajadzētu nomākt, jo tas palīdz attīrīties elpceļiem. Sausu un kairinošu kāsēšanu gan labāk remdēt ar zālēm. Augšējo elpceļu tūsku mazina un atklepošanu veicina silts piens ar medu un sodu, Islandes ķērpja vai cita tēja.

Var uzlikt sinepju vai piparu plāksteri krūšu kaula zonā vai uz muguras starp un zem lāpstiņām – paplašināsies asinsvadi, mazināsies iekaisums un tiks atvieglota sekrēta izdalīšanās.

Atklepošanu veicina karstas kāju vanniņas ar sinepju pulveri, uzliekot plāksteri uz ikru muskuļiem. Mazuļiem uz pēdiņām var smērēt kādu sildošu ziedi.

Taču, kad sākušas izdalīties krēpas, nedrīkst lietot klepu nomācošu līdzekli – citādi bronhos var rasties nevēlams sastrēgums.

Kakls, kurā sākusies kņudēšana, būs pateicīgs par skalošanu ar sālsūdeni, ņemot tējkaroti uz glāzi ūdens, kumelīšu uzlējumu, kliņģerīšu tinktūras šķīdumu vai citu nomierinošu līdzekli.

Iedarbīgāki ir aerosoli ar ēteriskajām eļļām, jo labāk noklāj kakla gļotādu. Īpaši tos ieteicams izmantot pirms došanās pie miera, lai zāles, kamēr guļam, darītu savu darbu.

Kairinošu sausuma sajūtu remdē sūkājamās tabletes. Tās kavē vīrusu vairošanos, mazina iekaisumu rīkles gļotādā, taču arī tās satur ārstnieciskas vielas, tāpēc nevajadzētu lietot biežāk, nekā norādīts instrukcijā.

Iedarbīgāki ir aerosoli ar ēteriskajām eļļām, jo labāk noklāj kakla gļotādu. Īpaši tos ieteicams izmantot pirms došanās pie miera, lai zāles, kamēr guļam, darītu savu darbu.

Ja sākusies angīna, sāpes ir stiprākas nekā vīrusu infekcijas gadījumā, temperatūra – augstāka (virs 38 grādiem) un izteiktas rīšanas grūtības. Pataustot zem žokļa, būs jūtami palielināti limfmezgli. Par streptokoku infekciju liecinās strutains aplikums kaklā.

Ja iekaisušas balss saites un moka aizsmakums, nevajadzētu dzert pārlieku karstu tēju, kas jāpūš, lai atdzesētu, un vēl papildus kairina gļotādu. Tad pašas labākās zāles būs klusēšana. Arī karstus tvaikus, kā daudzi raduši darīt, nav ieteicams elpot, jo šādi var apdedzināt elpceļu gļotādu. Labāk bļodu ar kumelīšu tēju, kurā iepilināta eikalipta, priežu, dižegļu, piparmētru vai cita vīrusiem netīkama eļļa, nolikt uz galda vai grīdas, lai tvaiki izplatītos telpā.

Daktere Vecvērdiņa aicina neaizmirst medu, kas palīdz augu ārstnieciskās vielas nogādāt organisma audos, par dabas penicilīnu propolisu un mežrozīšu augļiem, kuros rodams A un C vit-amīns, kas piedalās organisma aizsargspēju stiprināšanā.

 

Zāles – ar apdomu!

✓ Vienlaikus lietojot vairākus – kā recepšu, tā bezrecepšu – medikamentus saaukstēšanās simptomu atvieglošanai un novēršanai, iespējams zāles pārdozēt, jo daļa no tiem satur vienu un to pašu aktīvo vielu. Piemēram, paracetamols, kas palīdz pret drudzi un sāpēm, ir gan dažādu kombinētu pretsaaukstēšanās pulveru sastāvā, ko lieto karsto dzērienu formā, gan arī tabletēs, kas satur vienīgi paracetamolu.

✓ Dažādas farmācijas firmas ražo zāles ar vienu un to pašu aktīvo vielu un līdz ar to analoģisku iedarbību, bet savam medikamentam dod īpašu nosaukumu. Tāpēc, izvēloties medikamentu, jāpievērš uzmanība tā starptautiskajam nosaukumam, kas uz iepakojuma parasti rakstīts zem oriģinālnosaukuma un mazākiem burtiem. Piemēram, tabletēm Panadol un Pamol nosaukumi ir atšķirīgi, bet abu sastāvā viena un tā pati aktīvā viela – paracetamols. Līdzīgi pretsāpju un pretiekaisuma medikamentos Ibumetin un Irfen – ibuprofēns.

✓ Pārdozējot paracetamola diennaktī ieteicamo un kopējo ārstēšanas kursa devu, var rasties smagi, pat dzīvībai bīstami aknu darbības traucējumi.

✓ Lietojot vienas grupas zāles, piemēram, nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, kas pazemina arī temperatūru, tiem raksturīgās blaknes var summēties. Tas iespējams, ja vienu preparātu lieto saaukstēšanās gadījumā un iegādājas bez receptes, bet citu – locītavu sāpju remdēšanai ar ārsta izrakstītu recepti. Tāpēc noteikti informējiet ārstu vai farmaceitu, kādas zāles vēl lietojat.

✓ Pretsāpju un pretdrudža medikamentu analgīnu jeb metamizolu drīkst lietot tikai tad, ja citas zāles nav bijušas efektīvas vai arī nav izvēles iespēju. Bērni līdz 15 gadu vecumam iespējamu bīstamu blakņu dēļ to iekšķīgi lietot nedrīkst.

✓ Līdz 16 gadu vecumam temperatūras mazināšanai nedrīkst lietot acetilsalicilskābi – piemēram, aspirīnu. Tam iespējama reta, taču ļoti bīstama blakne – Reja sindroms, tāpēc aspirīnu bērniem var dot tikai pēc ārsta norādījuma.

✓ Pirms lietot jebkuras bezrecepšu zāles, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, īpaši, ja ir kāda hroniska kaite. Noteikti jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija un jāievēro tajā vai ārsta norādītā deva, lietošanas ilgums, kad un kā tās ieņemamas.

Izmantota Zāļu valsts aģentūras informācija

 

 

Es daru tā

Daktere Vizma Vecvērdiņa:

– Cenšos ēst daudz katram gadalaikam raksturīgos un Latvijā audzētos zaļumus. Vienmēr atceros par ķiplociņa labajām īpašībām.

Esmu aktīva dzīvesveida piekritēja. Divreiz nedēļā dodos vingrot. Brīvdienās strādāju savās lauku mājās, kārtīgi izstaigājos, braucu ar velosipēdu, ziemā – slēpoju.

Slimoju reti. Vienīgi pirms vairāk nekā desmit gadiem sasirgu ar gripu, pa reizei ir bijušas kārtīgas iesnas. Tad dzeru zāļu tējas ar ingveru, citronu un medu, kā arī zaļo tēju, kas mazina nogurumu un uzlabo asinsriti. Kad pārnāku mājās nosalusi un iztukšoju kārtīgu krūzi tāda dzēriena, atkal jūtos labi. Cenšos domāt gaišas domas, un tās vēlu arī citiem!

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā nesaslimt, ir lietot D vitamīnu un laiku pa laikam taisīt asins analīzi, lai sekotu tā līmenim. Ārsts man teica, ka jābūt vismaz 50 ng/ml – tad imūnsistēma būs labāk aizsargāta. Kauliem šis vitamīns arī ir ļoti nepieciešams. Bet papildus līdzekļiem mūsu klimatā šādu rezultātu sasniegt nav reāli. Kopš lietoju D vitamīnu D-Pearls, vairs neslimoju tik bieži kā agrāk. Vel pamānīju, ka nagi ir daudz stiprāki.

Draugiem Facebook Twitter Google+