Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. marts, 2014
Drukāt

Kodoldrošības jautājumus Hāgā nomāc Krievijas draudi Eiropai (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vakar Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās divu die­nu Kodoldrošības samits, kurā piedalās 53 valstu delegācijas. Saieta galvenais mērķis ir apspriest kodolmateriālu daudzuma samazināšanu un veidus, kā nepieļaut, ka šie materiāli nonāk teroristu rokās. Tiesa, saieta oficiālo darba kārtību varētu nomākt krīze Ukrainā un Krievijas izvērstā Krimas aneksija. Hāgā ieradies arī ASV prezidents Baraks Obama, taču Nīderlandes pilsētā nav Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Hāgā paredzēta ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova divpusējā tikšanās.

Reģistrēti 146 
”kodolincidenti”


Laikā, kad starptautiskās sabiedrības nopēlumu izpelnās Krievijas agresija pret Ukrainu, pirms Kodoldrošības samita tā namatēvs Nīderlan­des premjerministrs Marks Rute mēģināja noturēt uzmanību uz kodoldrošības jautājumiem. “Iespējas, ka kodolbumbas nonāks te­roristu rokās, ir mazas, taču sekas šādam pavērsienam var būt milzīgas,” paziņoja Rute. “Tāpēc mēs mēģinām darīt visu, lai nepieļautu kodolterorismu. Tas ir mūsu mērķis – nodrošināt, ka kodolmateriāli nenonāk teroristu rokās.” Kopš 2010. gada, kad Vašingtonā notika pirmā kodoldrošības jautājumiem veltītā sanāksme, valstu skaits, kuras ir spējīgas izgatavot kodolbumbu, ir samazinājies no 39 līdz 25. Rute atklājis, ka pēdējā gada laikā Starptautiskā atomenerģijas aģentūra reģistrējusi 146 “kodolincidentus”, no kuriem vairākums bija kodolmateriāla vai radioaktīvu vielu īslaicīga pazušana. “Joprojām pastāv iespējas, ka kodolrūpniecības jomā varētu notikt nopietni pārkāpumi,” uzsvēris Nīderlandes valdības vadītājs.

Kaut arī kodoldrošības eksperti brīdina, ka Ukrainas dēļ nevajadzētu aizmirst par riskiem, kurus drošībai rada kodolmateriālu iespējama nonākšana teroristu rokās, galvenā uzmanība Hāgā, visticamākais, tiks veltīta tieši Krievijas agresijai. Saieta laikā paredzēta rūpnieciski attīstītāko valstu jeb G7 līderu sanāksme. “Lielo septiņnieku” veido ASV, Britānija, Vācija, Japāna, Francija, Itālija un Kanāda. Šo valstu līderi sola aplūkot veidus, kā izdarīt papildu spiedienu uz Krieviju.

Krievija nosoda Baltiju


Dažas dienas pirms valstu līderu saieta Hāgā Briselē notika ikgadējais drošības politikas forums, kurā piedalījās Eiropas Sa­vienības un ASV drošības politikas eksperti un amatpersonas. Briseles forumā klāt bija arī Krievijas vēstnieki ES un NATO. Saieta diskusijās Igaunijas prezidents Tomass Ilvess kritizēja ES, kas “sēž un skatās, kā Krievija anektē Krimu”, un kas to vien spējusi kā viegli “iepļaukāt” Maskavu, so­dot dažas personas, par ko Krievija “pasmējusies”.

Interneta vietne “EUObserver.com” atzīmē, ka šo diskusiju ietvaros izcēlusies asāka vārdu apmaiņa starp Krievijas vēstnieku NATO Aleksandru Gruško un alianses ģe­ne­rālsekretāru Andersu Rasmusenu. NATO vadītājs Krievijas vēstniekam tiešā veidā pārmetis, ka Krievija pārkāpj starptautiskos likumus. Uz to Gruško atbildēja: “Jau no paša sākuma esam teikuši, ka NATO paplašināšanās radīs jaunas šķelšanās līnijas, virzīs šīs līnijas tuvāk Krievijas robežām. Mēs esam teikuši, ka dažos gadījumos šīs līnijas atradīsies val­stu iekšienē. Ieklausīšanās ir atkarīga no jums.” Rasmusena taujāts, vai Kriev­ija atbalstītu Gruzijas vēlmi iestāties NATO un NATO gatavību uzņemt Gruziju, Gruško atbildēja: “Mēs esam pret to. Mēs uzskatām, ka tā būtu milzīga kļūda.” Krievijas vēstnieks NATO šīs vārdu apmaiņas laikā pamanījās arī norādīt uz Baltijas valstīm. “Tā vietā, lai demonstrētu militāros muskuļus, Eiropai vajadzētu pievērst uzmanību krievu tiesībām Baltijas valstīs, kur sim­tiem tūkstošu cilvēku ir liegta pilsonība tikai tāpēc, ka viņi runā krieviski,” brīdināja Gruško.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Lingvistiskā mēraukla neiztur kritiku Atbildēt

    Vakar es runāju vāciski, bet nebiju vācietis, šodien es runāju angliski, taču neesmu anglis. Un ja rīt runāšu krieviski, tomēr nebūšu krievs.

  2. Pirms Otr’a Pasaules kara Krievijas FSR atteic’as starptautiski parakst’it vieno’sanos par “‘karag’ustek’nu statusu”‘,kas Nirenbergas tiesas proces’a atsauc’as u7zspriedumu Tre’s’a Reiha vad’ibai.Tas fakts nor’ada uz”‘uzbrukuma taktiku VakarEiropai,ko pl’anoja krievi. Pajaut’ajiens:Vai past’av un ir retific’eta Starptautiska vieno’san’as “”par karag’ustek’nu statusu “’21.gadsimta NATO ietvaros?

  3. Eiropa Krieviju sapratīs tikai tad kad Krievijas tanki būs jau ”atbrīvojuši” ne tikai Berlīni un Vīni, bet arī Briseli un nav Eiropai sava Čerčila, kurš to saprastu.Ir tikai savi Čemberleni un Daladje…

  4. Tieši tā ! Visvarenais Dievs ir valditajs ,bet ne visvarenā Krievija !

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+