Ilustratīvs attēls. Foto – Karīna Miezāja

Skolotāju izglītošanā ieguldīs Eiropas miljonus, uz skolām sūtīs pārmaiņu aģentus 35

Tuvākajos gados jāpārstartē skolotāju pedagoģiskā izglītība, veidojot jaunas pedagoģiskās studiju programmas, paredz valdībā apstiprinātais informatīvais ziņojums par pārmaiņām skolotāju sagatavošanā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa, nākotnes skolotājam jāpiemīt šādām īpašībām: viņam jāapzinās, ka bērns ir vērtība, jābūt iniciatīvas bagātam, jāciena valsts.

Priekšlikumu par to, kā turpmāk apmācāmi pedagogi, lai veidotos “ideālais skolotājs”, sagatavojusi darba grupa, kurā aptuveni pusgadu strādāja dažādu ministriju, augstskolu un organizāciju pārstāvji. Tajā gan nebija pieaicināti ne Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), ne Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kas raisījis attiecīgajās organizācijās neapmierinātību.

Mazāk studiju programmu

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaut arī daudz runāts par resursu koncentrācijas nepieciešamību augstākajā izglītībā, no ziņojuma var secināt, ka no skolotāju izglītošanas būs jāatsakās tikai vienai augstskolai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kura šobrīd apmāca mājturības skolotājus. Taču sešas pārējās augstskolas, kas sagatavo skolotājus, turpinās to darīt. Skaidrāk gan tiks sadalītas šo augstskolu atbildības jomas.

Turklāt samazināsies studiju programmu skaits, kurās tiek izglītoti topošie skolotāji: no 55 līdz 23. Izmaiņas studiju programmās nodrošināšot to, ka Latvijā tiks sagatavoti “plašāka profila” skolotāji, pedagogu izglītība vairs nebūs tik specifiska, kas viņiem vieglāk ļaus tikt pie pilnas darba slodzes. Tajā pašā laikā īpaša uzmanība tikšot pievērsta tām studiju programmām, kurās pedagoga kvalifikāciju varēs iegūt augstskolu absolventi, kas bakalaura grādu ieguvuši kādā citā jomā, piemēram, vēsturē. Kā noprotams no A. Kiopas teiktā, mūsdienu skolotājam jābūt ar padziļinātām zināšanām kādā no jomām.

Izrādās, ka līdz šim Latvijā vispār nav bijis apstiprināts pedagogu profesijas standarts.

Patlaban tas izstrādāts un februārī varētu tikt apstiprināts. Jaunās pedagoģiskās studiju programmas veidošot ciešā sasaistē ar šo standartu. Kā uzsver A. Kiopa, turpmāk skolotāju izglītošana jāveic tā, lai jaunie pedagogi pilnībā spētu īstenot jauno lietpratībā balstīto izglītības standartu. Tāpēc jauno studiju programmu izstrādē piedalīsies arī tie eksperti, kas radījuši jauno izglītības saturu. Jāpiebilst, ka jaunās skolotāju studiju programmas visas pedagogu izglītošanā iesaistītās augstskolas izstrādās kopā, taču katrā no šīm studiju programmām tiks ietverta gan augstskolas, gan reģiona specifika.

Tāpat darba grupa vienojusies, ka nākotnē jauno skolotāju izglītošana ciešāk jāsasaista ar darbu skolā. Tāpēc augstskolām būs vairāk jāsadarbojas ar pedagogu darba devējiem – skolām, lai topošo skolotāju studijas būtu “balstītas darba vidē”.

Lai uzlabotu pedagoģijas studiju kvalitāti, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī pētījumiem par pedagoģijas nozari. Dalība tajos gan uzlabos pedagoģijas augstskolu mācībspēku profesionālo kvalifikāciju, gan arī cels studiju kvalitāti, jo pētījumu veikšanā tiks iesaistīti studenti.

Reklāma
Reklāma

Jauno studiju programmu izstrāde un pētniecība lielākoties tiks finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Apmācīs pārmaiņu aģentus

Latvijas Universitātē plānots veidot arī jaunu maģistra studiju programmu “Izglītības tehnoloģijas”. Tajā iecerēts izglītot tā sauktos pārmaiņu aģentus, kuri skolās gādās par inovāciju ieviešanu, izstrādās un īstenos mūsdienīgu pieeju mācībām, kā arī atbalstīs jaunos pedagogus. Kā stāsta IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone, pārmaiņu aģenti varēs būt gan skolas vadības pārstāvji, gan aktīvi skolotāji. Pārmaiņu aģenta darbs būšot apmaksāts, taču tas nebūs atsevišķs amats, to veiks līdztekus citiem pienākumiem.

Izglītības tehnoloģiju studijām, kā arī studijām pedagoģiskajās programmās pēc citas augstākās izglītības iegūšanas un doktorantūrā solītas arī īpašas stipendijas, ko maksās no Eiropas Savienība struktūrfondu līdzekļiem.

Iecerēts arī panākt, lai augstskolas rūpīgāk izvēlētu potenciālos pedagoģijas studentus, tāpēc 10 procenti no finansējuma, kas paredzēts pedagoģiskajām studiju programmām, tiks sadalīti starp augstskolām, ņemot vērā, cik daudz absolventu pēc studijām strādās skolās.

Būtisks jauninājums ir iecere radīt Pedagogu izglītības jaunveides konsultatīvo padomi, ar kuru augstākās izglītības iestādēm būs jāsaskaņo pedagogu izglītības attīstības plāns.

Tāpat informatīvajā ziņojumā teikts, ka vajadzētu veidot kādu skolotāju profesionālo organizāciju, kurā būtu pārstāvētas profesionālās organizācijas un metodiskās apvienības un kas varētu nodarboties, piemēram, ar pedagogu sertifikāciju. IZM gan šo organizāciju neveidošot, tikai stiprināšot esošās organizācijas, lai tās pašas rastu sevī spēku veidot ietekmīgāku apvienību.

Augstskolu atbildība par pedagogu apmācību

Latvijas Universitāte (LU), Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte (LiepU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) apmācīs pirmsskolas, sākumskolas skolotājus, dažādu mācību jomu pedagogus (tā sauktās integrētās bakalaura programmas), apmācīs potenciālos pedagogus, kas ieguvuši bakalaura grādu ne pedagoģiskā izglītības programmā, īstenos maģistra un doktora programmas pedagoģijā.

LU turklāt īstenos maģistra programmu “Izglītības tehnoloģijas”.

LiepU turklāt īstenos bakalaura programmu logopēdijā.

RTA apmācīs arī speciālās izglītības pedagogus.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija apmācīs mūzikas, kultūras izpratnes un mākslas pedagogus, kā arī pedagogus integrētajās bakalaura programmās.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija apmācīs pedagogus sporta, veselības un fiziskās aktivitātes jomā, kā arī pedagogus integrētajās bakalaura programmās.

Kā vērtējat plānotās izmaiņas pedagogu skološanā? 

Andris Kangro, LU profesors, mācībspēks Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības zinātņu nodaļā: “Cik esmu lasījis šos priekšlikumus, varu spriest, ka piedāvājums ir ļoti līdzīgs sistēmai, kādā noris pedagoģijas studijas Igaunijā, Tallinas un Tartu universitātē. Tur arī ieplūdina Eiropas Savienības miljonus, lai uzlabotu skolotāju sagatavošanu. Runājot par ideju uzņemt tikai motivētus studentus, LU šogad jau rīkoja pārrunas ar potenciālajiem studentiem un daži tika atsijāti tieši motivācijas trūkuma dēļ, tomēr šaubos, vai iespēja tikt pie nedaudz lielāka finansējuma iedvesmos visas augstskolas stingrāk pieiet studentu atlasei.”

Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja: “Galvenie iebildumi ir pret ieceri veidot jaunu skolotāju profesionālo organizāciju. Nedomāju, ka šādai iniciatīvai jānāk no Izglītības un zinātnes ministrijas. Turklāt, ja tā grasās daļu savu funkciju nodot šai organizācijai, tad nav saprotams, vai tiks samazināts ministrijas štats. Uzskatām arī, ka resursi jāatvēl ne tikai jauno skolotāju apmācībai, bet arī esošo pedagogu kvalifikācijas celšanai.”