Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Pārsteidzoši: cilvēkiem uzvārdi radās salīdzinoši nesen 0

Cilvēkiem arī senatnē vienmēr bijuši vārdi, piemēram – Vilks, Krauklis, Auns, Zaķis, tostarp arī vairāki un dažādi to atvasinājumi, bet nebija mantojami ģimenes apzīmējumi uzvārdu veidā. Tas tā bija pietiekami ilgi, arī raugoties no vēsturiskā redzesleņķa. Sabruka ēģiptiešu, grieķu, romiešu civilizācijas, bet cilvēki tā arī palika “zvēri” vai Publiji, Andromahi, Džoni vai Janči.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Pētnieki uzskata, ka pirmie uzvārdi parādījās gruzīniem un armēņiem 4.–6. gadsimtā. Tiesa, pilnīgi tiešu pierādījumu tam vēl nav. Taču ir zināms, ka tie bija nevis lielu dzimtu, bet gan tieši ģimeņu uzvārdi. Jau pārliecinošāk varot apgalvot, ka vismaz Eiropā uzvārdi radās Itālijas attīstītajā ziemeļu daļā aptuveni 10.–11. gadsimtā, no kurienes uzvārdu došana izplatījās uz Franciju, tad uz Angliju un Vāciju. Statistika ir šāda. 1312. gadā Vācijā bez uzvārda bija 66% pilsētu iedzīvotāju, bet jau 1351. gadā vairs tikai 34%.

Anglijā visi iedzīvotāji uzvārdus saņēma 15. gadsimtā, bet Skotijā process turpinājās līdz 18. gadsimtam. 1526. gadā Dānijas karalis pavēlēja visām aristokrātu ģimenēm izdomāt sev uzvārdus. Tādu pašu rīkojumu 16. gadsimtā saņēma arī zviedru dižciltīgie. Pamazām Eiropas “bezatmiņas” iedzīvotāji sāka aizdomāties par savām saknēm un tādējādi turēt godā savus senčus.