Kultūra
Mūzika

Saknes “Skandiniekos”, dziesmas no visiem novadiem 16


Folkloras kopa “Rēvele”, uzstājoties festivālā “Rudenāji” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Folkloras kopa “Rēvele”, uzstājoties festivālā “Rudenāji” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Foto no Lauras Šmidebergas albuma

2011. gadā, dibinot Igaunijas latviešu folkloras kopu, Laura Šmideberga izdomāja, ka tās nosaukumam vislabāk derēs senais Tallinas vārds “Rēvele”. Laurai Igaunijā rit desmitais gads, jo savulaik viņa uz kaimiņvalsti pārcēlās dzīvesdrauga Janara dēļ. Tagad jau abu meitiņas – deviņgadīgā Katri un septiņgadīgā Anne – izaugušas par brašām “Rēveles” dziedātājām. Laura ir stikla pērļu māksliniece, viņas darinājumus var iegādāties mazā Tallinas vecpilsētas veikaliņā.

Līvu, Ziemeļlatgales, Sēlijas dziesmas

Laura Latvijā dziedāja “Skandiniekos”, un šī pieredze bijusi nozīmīga, veidojot “Rēveles” repertuāru: “”Skandinieki” arī bija iemesls, kāpēc dibināju “Rēveli”, jo gribējās kaut ko tādu turpināt!” Kopas pamatrepertuāram daļa dziesmu pārņemta no “Skandiniekiem”. Laura uzsver, ka galvenais “Rēvelei” ir parādīt Latvijas tradīciju bagātību igauņiem iespējami krāšņāk un daudzveidīgāk: “Tā ir mūsu atšķirība no Latvijas folkloras kopām, kuras pārsvarā izvēlas kādu vienu tradīciju. Mums ir dziesmas līvu valodā, mācāmies gan no Ziemeļlatgales, gan Sēlijas dziedāšanas tradīcijas un arī mudinām kopas dalībniekus atrast un piedāvāt dziesmas, kas vai nu ir no novadiem, no kuriem vēsturiski paši nākuši, vai kuras šķiet interesantas. Tad arī pārējie tās apgūst, un mēs bagātināmies.”

“Pavisam brīnišķīgajos laikos” folkloras kopā bija vairāk nekā desmit dalībnieku, atceras vadītāja, bet daudzi latvieši Igaunijā jau nav ieradušies uz mūžu – brauc strādāt vai mācīties, bet vēlāk aizprecas prom.

Pamatsastāvā pašreiz ir četri pieaugušie – Laura, Janars, Agita Inķena un Marta Panke, divi bērni – Katri un Anne. Uz skatuves tiek ņemts līdzi arī Martas trīsgadīgais dēliņš, kurš “pagaidām dzied savu repertuāru”, joko vadītāja. Bet uz dažādiem pasākumiem pievienojas arī tie “Rēveles” dalībnieki, kuri vairs neatrodas Igaunijā, bet gan dzīvo Latvijā, Norvēģijā. Tā no Norvēģijas nākamgad uz svētkiem kopā ar trim dēliem un vīru pošas Zane Danosa.

“Rēvele” šoruden vēl dosies uz Stokholmu, uz Eiropas latviešu reģionālajiem kultūras svētkiem. Līdzīgi Britu salu reģionālie svētki šogad jau notikuši Īrijā. Nākamgad “Rēvelei” jau jūnija vidū būs jābrauc uz Latviju, lai muzicētu “Balticā” un pēc tam – valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos. Tad “Rēvele” piedalīsies gan folkloras dienā Vērmanes dārzā, gan arī diasporas dienā Latviešu biedrības namā. Laura stāsta: “Mums kā ārzemju latviešu kopai Dziesmu un deju svētku skatēs nevajadzētu piedalīties, jo mūs ņem pretī tāpat. Taču man vienmēr bijis ļoti svarīgi saglabāt motivāciju izaugsmei un attīstībai. Piedalīšanās skatēs mūs pašus mobilizē, ļauj saņemt objektīvu novērtējumu, arī kritiku. Turklāt, piedaloties skatēs, redzam citu folkloras kopu darbošanos.”

“Rēvele” ļoti lepojas, ka šogad skatē “Baltica” ieguvusi augstāko kategoriju: “Tas nozīmē, ka esam nokļuvuši izcilo folkloras kopu sabiedrībā, un ceram arī tajā noturēties,” uzsver vadītāja. Parasti braukuši uz skatēm Rīgā, bet šogad piedalījušies skatē Kocēnos un pa ceļam uz turieni jauki paciemojušies pie draugiem Smiltenes pusē.

“Dziedātāju māsu devu”

Viena no ansambļa iemīļotākajām un visbiežāk skandētajām dziesmām ir “Dziedātāju māsu devu”, jo tā sasaucas ar diasporas latviešu izjūtām. Tā stāsta, kā tālās tautās aizgājusī jaunā sieva ar savu dziedāšanu spēj nomierināt citu tautu naidu (priekšnesumu var noskatīties vietnē www.youtube.com). Un arī “Rēveles” dalībnieki ir piedzīvojuši daudzus mirkļus, kad citu tautu pārstāvji, nesaprotot valodu, top mūsu tradicionālās daudzbalsības apburti.

Laura apjauš, ka viņai ir līvu saknes, tāpēc jau sena interese par līvu tautu un kultūru. Valodu prot tik, cik apguvusi pašmācības ceļā. Dažkārt pēc līvu valodā skanējušām dziesmām viņa pajautā igauņiem, vai sapratuši. “Tie, kuri pazīst dažādas somugru valodas, cītīgi ieklausoties līvu valodā, var apmēram jēgu saprast. Bet viegli nav, jo daži vārdi ir ar atšķirīgām nozīmēm un valodas ritms ir mazliet citāds.”

Laura priecājas, ka šovasar abas meitas piedalījušās Latvijā līvu bērnu nometnē un jaun­apgūtajās dziesmās un zināšanās tagad dalās ar vecākiem. “Ar līvu dziesmu programmu piedalāmies arī Somugru biedrības rīkotajos Radu tautu dienu pasākumos. Pagājušā gada 18. novembrī mums bija gods tikt aicinātiem uzstāties Igaunijas Nacionālās televīzijas rīta programmā, kur tiešraidē rīta agrumā nodziedājām divas dziesmas,” viņa stāsta. “Rēveli” aicina uzstāties dažādos festivālos ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā. Tādēļ reizēm iznāk intensīvs uzstāšanās grafiks. Jāņu ielīgošana, Ziemassvētki un arī 2016. gadā notikušās pirmās Latvijas Kultūras dienas Igaunijā. Latviešu, kas aktīvi piedalās diasporas sarīkojumos, Tallinā esot ap diviem simtiem, un tagad latviešu bērnu sestdienas skoliņā – ap pussimtu.

Laura ir Eiropas latviešu apvienības mākslinieciskās padomes folkloras nozares vadītāja, un “Rēvele” aktīvi sadarbojas ar citām Eiropas latviešu folkloras kopām. Kā vienu no emocijām bagātiem notikumiem viņa atceras uzstāšanos Eiropas latviešu kultūras svētkos Briselē 2015. gadā.

Lielākoties – a capella dziedājums

Vaicāta, kur norit mēģinājumi, Laura teic: “Tā kā esam palikuši samērā maz, visbiežāk manā mākslas studijā vai mūsu ģimenes mājās.” Koncertos Janars uzstājas setu tautas tērpā, Laura – kuršu ķoniņu tautastērpā; vienai meitai ir suitu, otrai – Kuldīgas novada tērps.

Saistītie raksti

Diemžēl uz citām zemēm ir pārcēlušies daži, kuri savulaik “Rēvelē” spēlēja mūzikas instrumentus, tāpēc tagad dažreiz tiek izmantoti sitamie instrumenti, bet lielākoties kopas priekšnesums ir a capella dziedājums.

Lūgta salīdzināt latviešu un igauņu folkloras kustību, “Rēveles” vadītāja teic: “Galvenā atšķirība, ka Igaunijā ir ļoti spēcīgas instrumentālās tradīcijas, bet tik bagātīga tradicionālās dziedāšanas kustība kā Latvijā nav saglabājusies. Igauņiem ļoti nedaudzos reģionos ir saglabājusies daudzbalsīgā dziedāšana – setu apdzīvotajās vietās, Kihnu salā, bet maniere ir atšķirīga. Tāpēc mūsu tradīcijas igauņus interesē un pārsteidz.”
DEVĪZE: “Dziedāt savu senču dziesmas no sirds un pa īstam.”

LA.lv