Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. aprīlis, 2015
Drukāt

Partijas grib prezidentu, kuru var kontrolēt. Saruna ar politologu Arni Lapiņu (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Lapiņš savulaik bijis partijas “Latvijas ceļš” un Ministru prezidenta Andra Bērziņa preses sekretārs. Šobrīd – neatkarīgs politikas vērotājs. Ar viņu sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Kā jums šķiet, vai gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas varētu solīt kādas pārmaiņas valsts politikas nākotnes attīstībā? Pazīstamajā grāmatā par doktoru Dūlitlu bija tāds dzīvnieks “Grūdmūs-Velcjūs”, reizēm rodas iespaids, ka mūsu vara ir ļoti līdzīga tam – tā stabili mīņājas uz vietas…

A. Lapiņš: – Grūti spriest par pārmaiņām, pirms nav zināms nākamā prezidenta uzvārds. Taču cilvēki šobrīd gaida dinamisku, aktīvu valsts galvu – īstu nācijas līderi, kuram būtu skaidra nākotnes vīzija un kurš spētu iezīmēt valsts attīstības virzienu. Ir bijuši minējumi, ka tūlīt pēc prezidenta vēlēšanām mainīsies valdošā koalīcija, taču es īsti neredzu tam iemeslus. Koalīcija krīt tad, ja saasinās pretrunas starp partijām. Vienu reizi tas tiešām sakrita ar Valsts prezidenta vēlēšanām – kad ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu, drīz krita Viļa Krištopana vadītā valdība. Taču ne jau V. Vīķes-Freibergas dēļ. Nesaskaņas bija sākušās agrāk.

– Cilvēkiem patīk spriedelēt, kādam ārēji jābūt nākamajam prezidentam – kā jāizskatās, jāģērbjas, jārunā, kādām manierēm jābūt. Reti kurš runā par to, kas nākamajam prezidentam būtu jāizdara nākamajos četros gados.

– Pirms Saeimas vēlēšanām politiskās partijas parasti nāk ar savām pro­grammām. Cik tās kvalitatīvas, tas ir cits jautājums, bet politiskās tradīcijas prasa partijai piedāvāt savu vīziju. Valsts prezidenta kandidāti no šādām prasībām spēj izvairīties ar diezgan vispārējiem stāstiem par nākotnes iecerēm. Prezidenta ievēlēšanai pamatā ir vienošanās starp Saeimā pārstāvētajām partijām. Turklāt visbiežāk tas notiek aizkulisēs, kandidātam netiek prasīts, lai viņš sevi apliecinātu.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Šobrīd nav atbilstošāka kandidāta prezidenta amatam par Uldi Pīlēnu. Izgltīība, redzējums, sasniegumi uzņēmējdarbībā, svešvalodas, prasme domāt un izteikties, un sistēmisks skats uz Latvijas vēlamo, ieteicamo ekonomisko attīstību. Un, atbilstoši Arņa Lapiņa teiktajam, nepastumjams un negrūstāms. Tieši tādēļ neuzrunāts.

  2. Tamdēļ jau vajadzīgs tas tautas vēlētais prezidents. Kauču vai Ždanoku, Rubiku vai Osipovu ievēlētu- ja tauta ievēlējusi, tauta devusi pielaidi. Jo ir satversmes 2.pants, ka Latvijā vara pieder tautai, NEVIS SPECDIENESTIEM.

  3. Partijas grib pat obligāto veselības apdrošināšanu,kuru var kontrolēt,nevis slimokases kā Igaunijā un Lietuvā.

  4. BLA-BLA BLA .ŠVAKI JŪS ESAT,BES KĀDAS IETEKMES !

  5. Nopietna politika tagad strādā Briselē. Rīgā ir tikai politiskās darbības pamatskola. Latvijas partijām jābūt pārstāvētām Briselē. Ja partija nav pārstāvēta Briselē, tad tas nav nopietni. Iestājoties Eiropas savienībā mēs esam atteikušies no politikas patstāvības. Mūsu saziņas līdzekļos pārāk maz ziņo par Briseles politiskam darbībām. Tas ir aplami. Politiskas darbības Rīga ir nenozīmīgas. Tās nav izšķirošas mūsu labklājībai.

  6. to grib visi..politikā, valstī, biznesā un arī ģimenē

  7. Kāpēc tas raudātājs nepiemin “mākoņus” savā “politiskajā” stikla kalnā? Ar lc un premjerbērziņu biogrāfijā nedrīkst saukties par neatkarīgu vērotāju.

Draugiem Facebook Twitter Google+