Kā vērtējat prezidenta iniciatīvu politisko partiju stiprināšanai un atbildības celšanai? 4
Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina pilnveidot politisko partiju sistēmu, rosinot palielināt valsts finansējumu partijām un iegrožot ziedošanu. Rosināts arī noteikt, ka partijām jābūt vismaz 500 biedriem, lai varētu startēt nacionālā līmeņa vēlēšanās. Turklāt, partijai jābūt dibinātai vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Kā šādus rosinājumus uztver pašvaldību vadītāji?
Aleksandrs Bartaševičs (“SC”), Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Ierosinājumu palielināt valsts finansējumu partijām, lai mazinātu to atkarību no privātajiem ziedotājiem, vērtēju pozitīvi, tikai nevajadzētu ierobežot šo līdzekļu izmantošanas iespējas. Protams, ne jau kūku pirkšanai vai ēdināšanai nauda vajadzīga, es tikai vēlos uzsvērt, ka lietas labā būtu nepieciešamas plašākas līdzekļu izmantošanas iespējas. Atbalstu arī rosinājumu, ka partijām un partiju apvienībām jābūt ne mazāk kā 500 biedru un ka partijām, kas vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms tām. Prasība varētu būt vēl stingrāka – ne mazāk kā 1000 biedru. Tad būtu lielāka cilvēku izvēle darbam Saeimā, valdībā un pašvaldībās. Taču domāju, ka lieka ir iniciatīva piešķirt tiesības tam deputātu kandidātu sarakstam, par kuru vēlētājs balso Saeimas vēlēšanās, pievienot ne vairāk kā trīs citos sarakstos iekļautos kandidātus, ko vēlētājs īpaši atbalsta. Tas būtu izkropļojums, kas radītu jucekli.”
Guntars Velcis (“Mēs Ērgļu novadam”), Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Teikšu tā – jādara viss iespējamais, lai partijas nevarētu kļūt tikai par bagātu ļaužu interešu paudējām. Mums vajadzīgas daudz profesionālākas partijas, bet viss atkarīgs no tā, cik mēs spējam būt patiešām pieauguši. Domāju, ka ar vienu gadu tomēr vēl ir par maz, vajadzētu partijām noteikt divu gadu stāžu, lai varētu startēt uz Saeimu.”
Gints Kukainis (NA), Smiltenes novada domes priekšsēdētājs: “Katrā ziņā partiju stiprināšanai un atbildības palielināšanai svarīgākais uzdevums ir tās pasargāt no ārējās ietekmes. Nacionālā apvienība ar niecīgiem ieguldītiem līdzekļiem Saeimas vēlēšanās sasniegusi vislabāko rezultātu. Valsts prezidents iesaka arī noteikt, ka Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu paraksta arī vismaz 100 attiecīgās partijas vai partiju apvienības biedri. Ja ar to domāta sīkpartiju izslēgšana, būtu tikai loģiski. Nu nedrīkst būt tā, ka uz kāda notikuma fona ātri izveido partiju un tūliņ startē vēlēšanās. Skaidrs, ka tad, ja palielinām nepieciešamo partijas biedru skaitu, aizšķērsojam ceļu sīkpartijām un radām priekšnosacījumus, lai spētu veidot politiku, kas būvēta uz pamatīgākām nostādnēm, turklāt ilgtermiņā. Grūti pateikt, ko īsti prezidents domājis ar iespēju vēlētājam pierakstīt sev tīkamus kandidātus no citiem sarakstiem, šāds priekšlikums kārtīgi jāizvērtē un jādomā, kā to īstenot. Katrā ziņā citu kandidātu pierakstīšana biļetenos vēlēšanu procesu padarītu smagnējāku. No otras puses, vēlētāja skatījums kļūtu plašāks.”
Aivars Mucenieks (ZZS), Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Tam visam ir divi gali. Var jautāt, kāpēc nodokļu maksātāju nauda jāpiešķir partijām, un var apgalvot, ka ideālistu mums ļoti maz, tāpēc partijas tomēr kļūst atkarīgas no ziedotājiem. Bet kaut kādam risinājumam jābūt! Lai arī atradīsies, kas bļaus, ka 500 biedru Latvijas situācijā ir liels skaits, tik un tā stingri jāpasaka “nē” šauru interešu grupu startam uz iekļūšanu Saeimā. Interesants šķiet piedāvājums ļaut vēlēšanu biļetenā pierakstīt klāt trīs kandidātus no citiem sarakstiem, tomēr jāapsver, vai tas ir īstenojams, jo katram cilvēkam ir rokraksta īpatnības, ej nu pasaki, vai klāt pierakstīts Jānis Bērziņš vai Jānis Birziņš, jaunuma ieviešana radītu pārpratumus un sarežģījumus.”
