Partijas sola kultūrai. Vai solījumus pildīs? 2
Autores: Anita Bormane, Linda Kusiņa
Laikā, kad vēja spārniem tuvojas 12. Saeimas vēlēšanas, kas notiks 4. oktobrī, “Kultūrzīmes” sadarbībā ar Latvijas Radošo savienību padomi (LRSP) un Vidzemes kultūras un mākslas biedrību “Haritas” uzdod partijām konkrētus jautājumus par viņu iecerēto kultūrpolitikā. Atbildētāji tika izvēlēti, ņemot vērā kultūrpolitikai atvēlēto vietu, detalizētību un izvērsumu to programmās, jo nav noslēpums, ka kultūrpolitika nav Latvijas politiķu iecienītāko politikas segmentu vidū.
1. Vai jūsu pārstāvētā partija ir gatava aizstāvēt neatkarīgu VKKF finansējuma modeli un kādu tieši? (jautā KZ, LRSP un “Haritas”)
2. Vai atbalstīsiet sociālā nodrošinājuma sistēmas izveidi radošajām personām un kādu? (jautā LRSP)
3. Kā jūsu partija plāno veicināt Latvijas kultūras organizāciju konkurētspēju? (jautā “Haritas”)
4. Kā plānojat panākt kultūrpolitikas nostādnēs “Radošā Latvija” paredzēto darba vietu un uzņēmumu skaita pieaugumu radošo industriju sektorā, cik procentiem no tiem vajadzētu atrasties reģionos? (jautā “Haritas”)
5. Vai atjaunosiet grāmatu valsts iepirkumu publisko bibliotēku vajadzībām? (jautā KZ)
6. Kādu kultūras projektu vajadzētu īstenot uz Latvijas simtgadi: Nacionālo enciklopēdiju, Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, Dziesmu svētku norises vietu rekonstrukciju vai vēl kādu citu? (jautā KZ)
Nacionālā apvienība (NA)
1. VKKF finansējuma palielināšana ir turpināma, un tās mērķiem īpaši jābūt saistītiem ar programmas izveidi Latvijas simtgades svinībām, Latvijas reģionu atbalstīšanu, latviskās identitātes stiprināšanu, kultūras mediju attīstību un kultūrizglītības un bērnu un jauniešu kultūras pilnveidošanu. Optimālā variantā būtu pakāpeniski jāatgriežas pie finansēšanas modeļa, kas paredz, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls iepriekšējā gada faktiskajiem ieņēmumiem no alkohola un akcīzes nodokļiem un izložu un azartspēļu nodokļa.
2. Jā. Sociālās aizsardzības uzlabošanai attiecībā uz brīvmāksliniekiem pamatā ir iespējami divi mehānismi: 1)īpašs atvieglots nodokļu maksāšanas režīms, kas, apsverot visus par un pret, Latvijai nav piemērots, jo mazi nodokļi nozīmē mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas; 2)speciāla finansējuma piešķiršana radošo personu sociālajai aizsardzībai bezdarba periodiem un citiem identificējamiem aizsardzības gadījumiem. Šis risinājums ir iekļauts “Radošajā Latvijā”, tomēr jāņem vērā, ka tas saistīts ar papildu valsts budžeta izdevumiem. Raiti turpinot darbu, likumprojekts varētu stāties spēkā 2016. gadā.
3. Viens no prioritāriem jautājumiem ir kultūras organizācijās strādājošo atalgojuma palielināšana. Tam jānotiek ne tikai kontekstā ar sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu Latvijā, bet arī konkurētspēju Baltijas reģionā. Saskaņā ar KM 2014. gadā veikto atalgojuma analīzes pētījumu, Baltijas valstu un pašvaldību profesionālajās koncertorganizācijās, teātros, operas un baleta teātros Igaunijā to personāls saņem lielāku atalgojumu nekā Latvijā un Lietuvā gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi pret valsts sabiedriskā sektora vidējo atalgojuma līmeni. Būtu jāpanāk situācija, kurā, ieguldot valsts finansējumu kultūrizglītībā, pēc tam nezaudējam savus mūziķus un māksliniekus, kuri izvēlas doties strādāt uz kaimiņvalstīm. Tāpat būtu svarīgi samērot KM koncertorganizāciju, kora mākslinieku un orķestra mūziķu atalgojumu un teātru tehnisko darbinieku un pārējā personāla darbinieku atalgojumu KM institūcijās kopumā.
4. Radošo industriju uzņēmumu attīstību pozitīvi ietekmē ne tikai konkrēti atbalsta pasākumi, bet jebkuras efektīvas atbalsta sistēmas, kas pieejamas Latvijas uzņēmējiem. 2013. gadā Valsts kancelejas un KM īstenotais pētījums “Radošo industriju darbība un priekšnoteikumi nozares mērķtiecīgai attīstībai” norāda, ka absolūtais vairākums radošo industriju un ar tām saistīto nozaru uzņēmumu atrodas Rīgā un Pierīgā. Reģionos izvietota tikai aptuveni 1/4 radošo industriju un 1/3 saistīto nozaru uzņēmumu, un pēdējo četru gadu laikā reģionā izvietoto radošo industriju un ar tām saistīto nozaru uzņēmumu īpatsvars nav mainījies. Tāpēc reģionos īpaša uzmanība jāvelta sabiedrības un topošo uzņēmēju izglītošanai. Radošo industriju attīstības efektivitāte lielā mērā atkarīga no ES struktūrfondos 2014. – 2020. gadam pieejamā atbalsta veiksmīgai apgūšanas. Viena no prioritātēm tuvāko septiņu gadu laikā ir izveidot radošo industriju atbalsta centru – klasteri.
5. Līdz 2012. gadam VKKF piedāvāja mērķprogrammu grāmatu iegādei, kas būtu atjaunojama gadījumā, ja VKKF finansējums tiktu pietiekami palielināts.
6. Pirmkārt, Latvijas simtgadei nepieciešams izstrādāt pārdomātu un visaptverošu programmu, ko KM jau uzsākusi. Svarīgi, lai tā nebūtu kampaņa, bet jaunas tradīcijas un vērtības, kam jārodas dažādos līmeņos. Noteikti Latvijai ir vajadzīgs gan Laikmetīgās mākslas muzejs, gan koncertzāle Rīgā, arī Nacionālā enciklopēdija un atjaunota Dziesmu svētku infrastruktūra, ikviena no šīm iecerēm var kļūt par 21. gadsimta Latvijas simbolu. Jebkuras jaunas infrastruktūras būvniecības iespējas jāskata valsts kopējās ekonomiskās attīstības kontekstā, tāpat nedrīkstam aizmirst, ka viens no būtiskākajiem kritērijiem jaunu kultūras būvju celtniecībā ir reāli iespējamais finansēšanas modelis, kurā būtu jāapvieno valsts, ES fondu, pašvaldību un privātais finansējums. Primāri ir jānodrošina jau esošo un jaunuzcelto kultūras būvju darbības kvalitatīvs saturs un kultūras nozarē strādājošo darbinieku cilvēkcienīgs atalgojums.
“Vienotība”
1. Konceptuāli atbalstot no valsts pamatbudžeta neatkarīgu VKKF finansēšanas kārtību, jāuzsver, ka tāda VKKF finansēšanas modeļa, kas paredz fondu finansēt no procentuāli iezīmētiem atskaitījumiem no konkrētiem nodokļu ieņēmumiem, ieviešana jāvērtē valsts budžeta veidošanas vispārējo principu pārskatīšanas kontekstā.
2. Primāri jānodrošina pietiekams radošā procesa finansējums, kas ļaus radošām personām veikt atbilstošas sociālās apdrošināšanas iemaksas esošās sistēmas ietvaros.
3. Latvijā ir ļoti daudz un dažādas kultūras organizācijas, tāpēc katrs gadījums rūpīgi izvērtējams un izskatāms atsevišķi. Šobrīd galvenais visu veidu konkurētspēju ierobežojošais faktors ir nepietiekamais atlīdzības līmenis, kura uzlabojums ir pirmā prioritāte kultūras nozares budžeta plānošanā.
4. Uzlabojot un pilnveidojot izglītības, tajā skaitā kultūrizglītības, kvalitāti, kā arī, efektīvi izmantojot ESF piedāvāto atbalstu radošajām industrijām, īpaši pievēršot uzmanību jaunām darbavietām reģionālajos attīstības centros.
5. Uzskatām, ka iepirkums jāatjauno.
6. Labākā dāvana Latvijas valsts simtgadē būs atjaunots Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pilnībā restaurētajā Rīgas pilī. Tāpat līdz 2018. gadam tiks rekonstruēts Jaunais Rīgas teātris, uzbūvēts Okupācijas muzeja Nākotnes nams un muzeju krātuves komplekss Pulka ielā. Ar Eiropas struktūrfondu atbalstu un sadarbībā ar privātā sektora uzņēmējiem būs iespējams izveidot Rīgas Koncertu un konferenču centru un Laikmetīgās mākslas izstāžu kompleksu, kā arī sakārtot Daugavas stadionu, tajā skaitā Deju svētku vajadzībām.
“Latvijas attīstībai”
1. Iestājamies par to, lai VKKF budžets tiktu piesaistīts azartspēļu nodevai, izložu un azartspēļu nodoklim, tabakas un alkohola akcīzes nodoklim, nodrošinot no politiskajiem procesiem neatkarīgu kultūras procesa finansējumu.
2. Autoratlīdzību saņēmējiem tāpat kā pašnodarbinātajiem ir jāiesaistās 2. pensiju līmenī, nodrošinot sev tādas pašas sociālās garantijas kā citiem nodokļu maksātājiem. Nepieciešams būtisks finansējuma palielinājums tā saukto mūža stipendiju sadaļā – par izciliem sasniegumiem kultūrā.
3. Viens no instrumentiem ir ES programma “Radošā Eiropa”, kur pieejams gandrīz pusotru miljardu eiro liels finansējums kultūras projektu īstenošanai. Lai to piesaistītu, jāaktivizē KM darbs, izziņas biroja funkcijas papildinot ar mērķtiecīgu Latvijas projektu starptautisku lobēšanu. Otrkārt, jānodrošina finansiāls atbalsts kultūras organizāciju mārketingam. Piemēram, lielāks finansējums literatūras darbu tulkojumiem un menedžmentam, paaugstinot Latvijas rakstniecības konkurētspēju ārvalstīs u. tml.
4. Jāturpina biznesa inkubatoru darbība, kas joprojām ir efektīvākais instruments, kā attīstīt jaunu darba vietu rašanos šajā sektorā jebkurā reģionā. Tikpat svarīgi ir nodrošināt starta kapitāla pieejamību darbības uzsākšanai, kā arī valsts atbalstu radošo industriju uzņēmumu pārstāvniecībai starptautiska mēroga tirgos un izstādēs. Labvēlīgu vidi jaunu uzņēmumu veidošanai radošo industriju sektorā radīs arī adekvāta nodokļu politika – sevišķi mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšana esošajā līmenī. Iespējas izveidot radošo industriju uzņēmumu jāsniedz jebkurā reģionā, bet teritorijās, kas pozicionē sevi kā radošie centri, – piemēram, Cēsis, Kuldīga, Rēzekne u. tml. – tam būs labvēlīgāki apstākļi.
5. Jā, noteikti atjaunosim.
6. Būtu nepieciešams īstenot visus minētos. Dziesmu svētku norises teritoriju rekonstrukciju nevar saukt par kultūras projektu – tas, ka šī teritorija joprojām nav sakārtota, ir apkaunojoši.
“Saskaņa”
1. Esam partija, kas pat savā īsajā 4000 zīmju programmā iekļāvusi punktu par VKKF stabila finansēšanas modeļa izveidi. Tam jābūt fiksētam kā procentam no alkohola, tabakas akcīzes un azartspēļu nodokļiem. Konkrētā likme būs jānosaka nākamajai valdībai, taču svarīgi, lai kopējais apjoms būtu lielāks nekā tagad.
2. Mūsu izvērstajā programmā ir paredzēts izveidot speciālu statusu radošajām personām, kas pēc būtības ir pašnodarbinātas personas, ar mazāku nodokļu slogu.
3. Ar stabilu, prognozējamu un pietiekamu finansējumu.
4. Mēs neredzam iespēju atjaunot PSRS laikā pastāvējušo valsts plānu un noteikt radošajām industrijām to attīstības tempus, vietas, kurās šai attīstībai jānotiek, un cilvēku skaitu, kuri būtu jānodarbina. Valsts uzdevums ir nodrošināt stabilu, prognozējamu finansējumu.
5. Šis ir ļoti svarīgs un sāpīgs jautājums. Nešaubīgi, ka finansējums ir jāpalielina tāpat kā jaunāko bibliotekāru algas.
6. No infrastruktūras objektiem prioritāra ir Dziesmu svētku estrādes rekonstrukcija un Deju svētku norises vietas radīšana.
“No sirds Latvijai”
1. Finansējuma palielināšana VKKF jāskata kontekstā ar pārmaiņām visā kultūras finansēšanas un valsts atbalsta piešķiršanas sistēmā. VKKF nosaukums norāda arī uz tā kapitāla veidošanas funkciju, taču patlaban fonds veic tikai valsts budžeta līdzekļu sadali. Fonda veidošanā būtu jāiesaista kultūras mecenāti, bet tas savukārt prasītu konkrēta nolikuma un statūtu izstrādi. Visracionālāk būtu izanalizēt VKKF darbību un rezultātus pēdējo piecu gadu periodā, lai varētu rezumēt tā pašreizējās darbības efektivitāt .
2. Radošām personām ir nepieciešams īpašs statuss, lai atrisinātu līdz galam nenoregulētās attiecības ar valsti un radošajiem cilvēkiem nodrošinātu sociālo aizsardzību.
3. Valstij nav tieši jānodarbojas ar organizāciju konkurētspējas veicināšanu, jo tā ir radošo nozaru savienību funkcija, kurām nepieciešams deleģēt vairāk pilnvaru.
4. Iestājamies par vienmērīgu reģionālo attīstību, lai nodrošinātu arī sabalansētu lauku vides attīstību. Tam kalpos, piemēram, kultūras tūrisma veicināšana, kas uzlabos resursu un darba vietu piesaisti reģionos. Tikpat nozīmīgs ir jautājums par kultūras izglītību, kas jāpadara atbilstoša tirgus prasībām.
5. Jānodrošina valsts iepirkums publisko bibliotēku vajadzībām, tomēr iepriekš jābūt skaidrai krājuma komplektēšanas politikai, bibliotēku statusam un noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un mērķiem, kā arī ir jānodrošina “Obligāto eksemplāru likumā” noteikto obligāto eksemplāru piegādes prasību izpilde. Jābūt valsts izveidotai programmai, kas nodrošinātu iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas izmantot bibliotēkas fondus neatkarīgi no pašvaldības lieluma un finansiālām iespējām, īpaši atbalstot latviešu oriģinālliteratūras, kas balstīta uz Latvijas kultūras vērtībām, iegādi.
6. Līdz Latvijas simtgadei ne tikai jānodrošina Dziesmu svētku norises vietas rekonstrukcija, bet jāsakārto arī valsts atbalsta sistēma Dziesmu svētkiem. Mēs esam par jaunu pieeju ar plašu sabiedrības iesaistīšanu kultūras procesu veidošanā.
Ekspertīze
Daudz frāžu, maz reālu priekšlikumu
Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” vadītāja Solveiga Boicova: “Ir dažas iepriecinošas atbildes, dažas visai dīvainas un dažas formālas un ļoti nekonkrētas, kas liecina par nozares izpratnes trūkumu. Tas, kas dod cerības nākotnē, ir vairāku partiju (“Nacionālā Apvienība” (“NA”) “Latvijas attīstībai”, “Saskaņa”) labā griba un konkrēti priekšlikumi, kā palielināt VKKF finansējumu. Visneizprotamākā ir partijas “No sirds Latvijai” atbilde, ko kuras tā arī netop skaidrs, ko tad īsti partija iecerējusi VKKF sakarā – izanalizēt tā darbību pēdējo piecu gadu laikā, rezumējot pašreizējās darbības efektivitāti un “izspriest pieņemto lēmumu subjektivitāti” (kādu lēmumu un par ko tieši?). Vēl partija iesaka: “Fonda veidošanā būtu jāiesaista kultūras mecenāti, bet tas savukārt prasītu konkrēta nolikuma un statūtu izstrādi.” Ko tas varētu nozīmēt? Vai jauna fonda veidošanu? VKKF jau ir izveidots un kā juridiska persona – publisks nodibinājums darbojas saskaņā ar tā likumu un nolikumu. Arī no partijas “Vienotība” vēlētos konkrētākus ieteikumus VKKF finansēšanas sakarā. Latvijas kultūras organizāciju konkurētspējas veicināšanai NA un “Vienotība” uzskata, ka primārais uzdevums ir nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšana. “Saskaņa” piedāvā ieviest stabilu, prognozējamu un pietiekamu finansējumu nozarei, gan neprecizējot, kam tieši un kā to sasniegt. Partija “No sirds Latvijai” šo jautājumu atstāj pašas nozares ziņā – proti, tā esot radošo nozaru savienības funkcija, savukārt “Latvijas attīstībai” kā konkurētspējas instrumentu min ES programmu “Radošā Eiropa”, taču nepiedāvā idejas par to, kā organizācijām palīdzēt nodrošināt visai prāvo līdzfinansējumu. Atzīstams ir ierosinājums nodrošināt finansiālu atbalstu kultūras organizāciju mārketingam to starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, taču nav skaidrs, kā un par kādiem līdzekļiem to plānots īstenot. Visvienotākais partiju viedoklis un konkrēti ieteikumi ir par radošo industriju atbalstu un attīstību, norādot uz iespējām efektīvi izmantot ESF, uzlabot un pilnveidot kultūrizglītības kvalitāti, radīt jaunas darbavietas un sabalansēti attīstīt lauku vidi, izveidot atbalsta mehānismus – adekvātu nodokļu politiku, finansiālu valsts atbalstu starptautiskā mērogā un atbalsta centru – klasteru izveidi.”
Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis: “Mēs mānītu paši sevi, ja analizētu partiju programmas kā viņu rīcības plānu. Simptomātiski, ka arī partijas nepārcenšas – “Vienotības” mājaslapā atrodama vien 4000 zīmju programma, kur katrai nozarei veltītas līdzīgas spārnotas frāzes, kā arī viens teikums par kultūru (“Saskaņa”, spriežot pēc mājaslapas, vispār vēl startē uz 11. Saeimu.) Šobrīd no “Vienotības” ir atkarīgs, vai tiks atbalstīta VKKF finansējuma modeļa maiņa, atgriežoties pie iezīmēta budžeta. Pagaidām pienāk pretrunīgi signāli – tā kā varētu, vispār jau mēs par, bet faktiski tomēr ne. No pozitīvās puses – gandarī, ka visas partijas atbalsta Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) būvniecību. Šķiet, ka gliemežu stumdīšana būs devusi pareizo impulsu un uz 2018. gadu Rīgā (kaut kur) būs funkcionāls LMM. Jo valstij nepietiek tikai ar labklājību un augšanu. Valstij ir vajadzīgi arī mērķi, sapņi un ambīcijas. Un to nevar aizstāt IKP pieaugums.”
“Latvijas Avīzes” pielikuma “Kultūrzīmes” redaktore Anita Bormane: “Partiju atbildes vēlreiz apliecina jau zināmo, ka Latvijas politiskajiem spēkiem ar maziem izņēmumiem nav noteiktas vīzijas par kultūrpolitikā paveicamo, turklāt no dažām atbildēm nojaušams, ka nav arī īstas izpratnes par problēmas būtību (“Saskaņas” atbilde par radošo industriju attīstību). Zīmīgi arī, ka var būt tā, ka partijas plašajā programmā šī joma aprakstīta ļoti detalizēti – cita lieta, ka bez konkrētiem mehānismiem, kā iecerēto panākt, tomēr īsajā pazudis pat kultūras vārds (“Latvijas attīstībai”). Rodas iespaids, ka daži atbildes rakstījuši, zinot, kā teorētiski vajadzētu būt, vienkārši, lai lasītājs neiedomājas, ka viņiem kultūra nerūp. Bažas raisa apstāklis, ka visi it kā saskata dažādu problēmu risināšanā burvju atslēdziņu VKKF finansēšanas modeļa maiņā, tomēr paziņojumi ir deklaratīvi (“Latvijas attīstībai”, “Saskaņa”) vai arī iezīmē jau noteiktu nevienprātību (“Vienotība”).”
Ko kultūrpolitikā sola partijas (citāti no partiju programmām)
“Vienotība”: “Nostiprināt Latvijas kultūrtelpu, ieguldot izcilībā, sakārtojot infrastruktūru, atbalstot kultūrizglītību un tautas mākslu.”
Nacionālā apvienība: “Valsts finansējums kultūrai ir prioritārs. Latvijas valsts simtgade tiek sagaidīta ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu. Deju svētki notiek rekonstruētā stadionā, kas piemērots arī augsta līmeņa sporta sacensību uzņemšanai.”
Latvijas Zemnieku savienība: “Gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos. Nav pieļaujama līdzšinējā kultūras finansēšana pēc pārpalikuma principa. Jāpilnveido nodokļu politika, sekmējot mecenātismu.”
“Saskaņa”: “Iestājas par tādu normatīvo aktu pieņemšanu, kas skaidri definē mākslinieka statusu un nosaka tā sociālās garantijas. Jānodrošina valsts atbalsts mūzikas un mākslas skolu tīkla saglabāšanā. Atbalsta pietiekama valsts budžeta finansējuma piešķiršanu izcilai Latvijas kultūras bagātībai – Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem.”
“Latvijas attīstībai”: “Jāatjauno VKKF ienākumu sadaļas piesaiste ieņēmumiem no tabakas un akcīzes nodokļiem, kā arī no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas. Būtiski jāpalielina atalgojums neprofesionālo koru, orķestru un deju kolektīvu pedagogiem. Jāveicina mecenātisma prestižs sabiedrībā.”
“No sirds Latvijai”: “Mums kopīgi jāvienojas un jāizveido Latvijas ideoloģija, tajā skaitā tautas vērtības, kultūras mantojums, un jānosaka valsts nacionālās intereses.”
Aptauja
Kādi būs nepieciešamākie darbi kultūrpolitikā?
Kinorežisors Arvīds Krievs: “Atjaunojama filmu nozare. Runa ir par finansējumu, tā sadali un kinojomas pārvaldi. Nevar palikt, ka naudu sadala viens cilvēks – Latvijas Nacionālā kinocentra direktores vietnieks, kurš būtībā var nobloķēt pārējo ekspertu domas. Piederu tiem, kas uzskata, ka filmas veido nevis pašiem to taisītājiem vai izsmalcinātajiem festivāliem, bet skatītāju vairākumam. Kad pirms desmit gadiem vadīju Kino centru, bijām ceļā uz divpadsmit cilvēku sabiedrisko konsultatīvo padomi, kurā ietilpa trīs dažādu frakciju Saeimas deputāti, Pašvaldību apvienības vadītājs, finanšu ministre, Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis, rakstnieki – cilvēki, kam ir darīšana ar naudu un kas ir pietiekami gudri un inteliģenti kā skatītāji.”
Gleznotāja Maija Tabaka: “Jāgādā, lai māksla nepārvēršas par bimbuļbambuļ teātra piedēkli. Man ir sajūta, ka izzūd nopietnās, paliekošās, unikālās vērtības radošās mākslas, paliek tikai gaistošais. Ir jau brīnišķīgi noskatīties dažādas performances, bet tas nav nekas jauns. Pie muzejiem jau tiek strādāts, un gribas cerēt, ka durvis pēc restaurācijas vērs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, ka tiksim pie Laikmetīgās mākslas muzeja. Ir šausmīgi, ka māksliniekam, lai kaut cik savāktu pensijai, jāstrādā ar profesiju nesaistīti darbi. Likums par radošas personības statusu tā arī pazuda, tāpat kā solījumi, ka problēmas tiks risinātas ar citu likumu starpniecību.”
Valsts akadēmiskā kora “Latvija” diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais: “Beidzot laiks nodrošināt iespēju profesionāliem mūziķiem saņemt mākslinieka un cilvēka cienīgu finansiālu atalgojumu. Tieši radošā nozare krīzē izjuta vislielāko cirtienu, un, lielos vilcienos runājot, nekas nav virzījies uz labo pusi. Otra lielā nepieciešamība ir akustiskā koncertzāle Rīgā. Tādas uzcelšana būtu tikpat nozīmīgs notikums kā nule atklātā jaunā Nacionālā bibliotēka un koncertzāle “Gors” Rēzeknē, par ko ļoti priecājos. Patlaban runā, ka pārbūvēs Rīgas Kongresu namu, taču, ja saku pilnīgi atklāti, nekad tādas idejas kā akustisko koncertzāli ierīkot jau esošā būvē sevi nav attaisnojušas. Lai cik, piemēram, skaista un gaiša būtu jaunā koncertzāle Cēsīs, tā tomēr ir un paliek pārbūvēts kultūras nams un lielās zāles griesti simfoniskās mūzikas koncertiem ir par zemu. Un trešā lieta – 2018. gada Dziesmu un deju svētki būtu sagaidāmi ar jaunu kārtīgu stadionu dejotājiem.”
Kinorežisors Jānis Streičs: “Latviešu oriģinālliteratūra ir beidzot jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa, ja gribam, lai tā uzplauktu. Vislielākā nejēdzība ir tā, ka arī zinātnieki savus izdevumus laiž klajā par personiskiem līdzekļiem.”
Dramaturģe un publiciste Māra Zālīte: “Tā kā rakstniecība balstās uz valodu, tā ir kultūras fundaments. Kas mēs būtu, ja nebūtu lasījuši, piemēram, “Līduma dūmos” vai “Dvēseļu puteni”. Šodien rakstnieks jūtas diskriminēts un ir grūti būt profesionālim, ja tev vēl jāstrādā cits darbs iztikai. Situācijas labošanai veicams vesels pasākumu komplekss, sākot ar atvieglojumiem grāmatu sūtīšanai pa pastu, kā tas ir citur pasaulē, līdz atbilstošam finansiālam atbalstam bibliotēku iepirkumam.”
Sagatavojusi VITA KRAUJA
