Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. maijs, 2013
Drukāt

Partijas sola novados veicināt ēku siltināšanu

Foto-LETAFoto-LETA

Uzvarot pašvaldību vēlēšanās, politiskās partijas sola veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, lai samazinātu iedzīvotāju maksājumus par siltumu. Partijām ir arī citi ierosinājumi, bet dažas no tām uzskata, ka galvenā atbildība šajā jautājumā jāuzņemas valstij.

Zaļā partija uzskata, ka maksājumu samazināšanai siltumenerģijas ražošanā jāizmanto maksimāli efektīvi apkures katli, iespējami plaši jālieto vietējais, atjaunojamais kurināmais, nepieciešama koģenerācijas plašāka izmantošana siltuma ražošanā un katlumāju izvietojuma optimizācija. Siltumenerģijas piegādes posmā ir vajadzīga maksimāla siltumtrašu saīsināšana, jo siltumtrasēs pazūd no 25% līdz 40% saražotā siltuma.

Savukārt patēriņa mazināšanai Zaļās partijas skatījumā nepieciešama ēku siltummezglu modernizācija, ēku siltumefektivitātes uzlabošana jeb siltināšana, jāievieš kompleksa vēja, saules, zemes un ūdens enerģijas izmantošana vismaz nelielas patērētās enerģijas daļas aizstāšanai, daudzdzīvokļu namu siltumtīkla “gudra” reaģēšana uz ārapstākļu izmaiņām un regulārs darbs pie maksājumu disciplīnas uzturēšanas.

Politiskā apvienība “Saskaņas centrs” (SC) taisnojas, ka pašvaldības nenosaka siltumenerģijas tarifus, kas lielā mērā ir atkarīgi no dabasgāzes cenas. Pašvaldības savas kompetences ietvaros varot veicināt, lai tiktu samazināti siltuma ražošanas izdevumi, kas “var zināmā mērā ietekmēt tarifu”. Kā piemēru SC min AS “Rīgas siltums”, kas īsteno siltumavotu modernizācijas programmu. Darbs tiek veikts divos virzienos – vairāk tiek izmantots biokurināmais, kā arī tiek palielināta dabasgāzes katlumāju efektivitāte, norāda SC.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka rēķinu samazināšanu ir nepieciešams sākt ar Rīgas pašvaldības apsaimniekošanā esošo 4300 dzīvojamo ēku siltināšanu. Partijas pārstāvji piedāvā izstrādāt standartizētus siltināšanas projektus standarta ēkām, vienkāršojot siltināšanas projektu saskaņošanu un samazinot siltināšanas projektu izmaksas un īstenošanas laiku. Tāpat visiem iedzīvotājiem, kas to vēlas, esot jānodrošina iespēja norēķināties pēc izlīdzinātā maksājuma principa un darīt to bez starpniekiem. Savukārt “Rīgas siltuma” administratīvais un finanšu resurss esot jāvirza uz ēku energoefektivitātes palielināšanu, uzskata nacionālās apvienības pārstāvji.

Tikmēr “Vienotība” pauž viedokli, ka pašvaldību spēkos ir rūpēties par iespējami zemāku siltuma tarifu, kas panākams ar efektīvu siltuma ražošanas uzņēmumu pārvaldi, ekonomisku energoresursu izlietojumu, tostarp nodrošinot alternatīvu energoresursu izmantošanu un atbalstot koģenerāciju. Tāpat esot iespējams minimizēt siltuma pārvades zudumus, atjaunojot siltumtrases. Tai pašā laikā “Vienotības” pārstāvji piebilst, ka Latvija ir kopēja energoresursu tirgus dalībniece un gan energoresursi, gan siltuma tarifs Latvijā ir līdzīgs tarifiem citviet Eiropā.

Latvijas Zemnieku savienība norāda, ka likumīgie tarifu ietekmes veidi ir atkarīgi no pakalpojuma sniegšanas vēstures un no konkrētā atbildības sadalījuma katrā teritorijā. Tāpēc svarīgi noskaidrot, cik lielā mērā tarifus ietekmē katrs no faktoriem un izvirzīt par mērķi prioritāri risināt ar ietekmīgākajiem faktoriem saistītās problēmas. Jebkurā gadījumā kopā ar siltumpiegādātājiem nepieciešams veicināt siltummaksājumu vienmērīgu sadalījumu visa gada garumā, uzsver Latvijas Zemnieku savienība.

Reformu partijas pārstāvji uzskata, ka pašvaldību aktivitātes iedzīvotāju siltuma rēķinu samazināšanā var būt ļoti dažādas, piemēram, pašvaldība, lai veicinātu siltināšanu un energoefektivitātes pasākumus, kas samazina izmaksas par siltumu, var palīdzēt iedzīvotājiem segt enerogaudita izmaksas mājām, kurām nepieciešama renovācija, kas ļautu iedzīvotājiem parādīt ieguvumus no konkrētās ēkas siltināšanas. Tāpat renovētajām un siltinātajām mājām pašvaldība var samazināt nekustāmā īpašuma nodokli, kompensējot ieguldījumus, kas veikti mājas uzturēšanā. Turklāt arī bez kompleksās renovācijas ir aktivitātes, ko var veikt, lai ietaupītu siltumenerģiju, piemēram, logu, durvju nomaiņa, cauruļu siltumizolācija, bēniņu un pagrabu pakošana, ventilācijas sistēmu sakārtošana. Tās ir aktivitātes, ko var veicināt namu pārvaldnieki, kuri virknē gadījumu ir tieši pašvaldību pārziņā, skaidro Reformu partija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+