Katru gadu 2. februārī ASV un Kanādā tiek atzīmēta tā sauktā Murkšķa diena. Tās centrālais notikums ir murkšķa modināšana, lai pēc viņa uzvedības pateiktu, kad iestāsies pavasaris. Filmā “Murkšķa diena” galvenais varonis dodas uz šīm svinībām, bet atklāj, ka ir “iestrēdzis” laikā – viņš ik rītu no jauna pamostas 2. februārī, un atkārtojas visi jau zināmie notikumi.
Katru gadu 2. februārī ASV un Kanādā tiek atzīmēta tā sauktā Murkšķa diena. Tās centrālais notikums ir murkšķa modināšana, lai pēc viņa uzvedības pateiktu, kad iestāsies pavasaris. Filmā “Murkšķa diena” galvenais varonis dodas uz šīm svinībām, bet atklāj, ka ir “iestrēdzis” laikā – viņš ik rītu no jauna pamostas 2. februārī, un atkārtojas visi jau zināmie notikumi.
Foto – Scanpix/Reuters

Māris Antonevičs: Partiju “murkšķi” gadu pirms vēlēšanām 1

Pateicoties kinofilmai “Murkšķa diena”, daudzi cilvēki iepazinuši savdabīgo amerikāņu tradīciju – katru gadu 2. februārī modināt no ziemas miega murkšķus, lai noskaidrotu, cik drīz atnāks pavasaris. Arī Latvijas žurnālisti šogad februāra sākumā bija piezvanījuši uzņēmumam Alsungas novadā, kas nodarbojas ar murkšķu audzēšanu, lai noskaidrotu, kādus laika apstākļus tad pro­gnozē dzīvnieciņi. Un saņēma atbildi, ka viņi neko neprognozē – mierīgi guļ, un neviens viņus modināt netaisās.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Iespējams, 3. jūnijs varēja būt tāda kā “murkšķa diena” Latvijas partijām, lai apzinātu savas pozīcijas gadu pirms pašvaldību vēlēšanām. Jāatzīst, ka nekāda īpaša rosība nebija manāma, drīzāk ciešs murkšķa miegs. Varbūt arī “iespringt” nav īpašas vajadzības, ņemot vērā šo vēlēšanu specifiku – 9 pilsētu un 110 novadu domes nav Saeima, un likmes dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas. Jau tagad var paredzēt, ka dažās vietās būs asa, citur šķiet, ka pašreizējās vietējā vara gadu gaitā jau tā nostiprinājusies, ka neviens konkurents to nevar satricināt (lai gan, kas to zina…), bet ir pašvaldības, par kurām vispār partijām ir maza interese. Ja nu vienīgi piespraust kā nozīmīti pie uzvalka atloka: “Re, tur arī mēs uzvarējām…”

Protams, partijām pienāktos izrādīt politiskas ambīcijas lielajās pilsētās. Vispirms tas attiecas uz galvaspilsētu Rīgu. Stāsts labi zināms – “Saskaņas” un Nila Ušakova pirms četriem gadiem nostiprinātais varas monopols, kuram visas citas partijas drosmīgi sola nākamgad pielikt punktu, bet nespēj pat aptuveni iezīmēt, kā tas notiks (piemēram, vai notiek sarunas par vienotu latvisko partiju sarakstu u. tml.). Partiju līderi, jautāti par iespēju izvirzīt savu kandidatūru Rīgas mēra amatam, uzreiz sāk taustīties pēc atrunām. Nesaku, ka Ušakova konkurenti, līdzīgi kā murkšķi pēc pamodināšanas, nobijušies no savas ēnas un nolēmuši labāk palikt alā, tomēr pagaidām viņi ārā nelien.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jūrmala – tur vienmēr gājis karsti, liekot aizdomāties, ka tā ir nevis politisko, bet drīzāk kādu citu interešu cīņa. Agrāk Jūrmalas dome pārstāvības ziņā bija sadrumstalotāka nekā visas citas pašvaldības, taču nu jau vairākus gadus kūrortpilsētu vada Gatis Truksnis, kurš patvēries zem ZZS zīmola. Skaidrs, ka vēlēšanās deķis atkal tiks plēsts uz visām pusēm. Piemēram, zināms, ka ietekmi te ļoti vēlas vairot “Saskaņa”. Daugavpils – acīmredzot galvenā cīņa izvērtīsies starp Latgales partiju, kuru pārstāv pašreizējais mērs Jānis Lāčplēsis (“Vienotības” sabiedrotais, starp citu), un “Saskaņu”, kas mēra amatam īpaši gatavo aktīvo Saeimas deputātu Andreju Elksniņu. Un te nu gan bez “ziemas miega” – kampaņa jau rit pilnā sparā. Domājams, ar lielāku vai mazāku partiju cīņu jārēķinās arī Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā un arī Ventspilī, kur pašreizējiem mēriem, protams, ir dažādi administratīvi “bonusi” varas noturēšanai, taču gan jau arī konkurenti kaut ko centīsies izdomāt. Jūtams, ka politiski arvien interesantākas kļūst pašvaldības, kas atrodas netālu no galvaspilsētas. (Starp citu, tās pērn izveidoja kopīgu organizāciju – Pierīgas pašvaldību apvienību.) Dažās no tām politiskās cīņas neapsīka ar pašvaldību vēlēšanām, kas izpaudās kā vairākkārtēja novada domes vadības maiņa (Ādažos un Carnikavā).

Taču, ja skatās tālāk, tad daudzviet partijas nosaukums ir tikai skaņa, un būtiska nozīme ir vien personībām. Tāpēc partijas tiek un, šķiet, arī turpmāk tiks sūtītas dillēs un veidoti saraksti no sērijas “Mēs savam novadam”.