Foto: shutterstock.com

Partijas zinātniekiem sola palielināt finansējumu 1

Politisko partiju pārstāvji pirms Saeimas vēlēšanām, tiekoties ar zinātniekiem, lai izklāstītu savu redzējumu par zinātnes turpmāku attīstību, vienbalsīgi solīja palielināt finansējumu zinātnei un veicināt inovāciju rašanos, novēroja aģentūra BNS.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Zinātnieki pirmdien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) tikās ar sešu politisko spēku pārstāvjiem – Inu Druvieti (“Vienotība”), Ingūnu Sudrabu (“No sirds Latvijai”), Jāni Vucānu (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS), Ivaru Zariņu (“Saskaņa”), Ritvaru Jansonu (Nacionālā apvienība, NA) un Mareku Zeltiņu (“Vienoti Latvijai”). Zinātnieki uzklausīja deputātu kandidātu prezentācijas, kurās tika sniegta partiju vīzija par zinātnes attīstību. Uz sanāksmi tika aicināti tie politiskie spēki, kas pēc socioloģiskajām aptaujām pārvar 5% barjeru, pēc pašu iniciatīvas piedalījās arī partija “Vienoti Latvijai”.

Visu politisko spēku pārstāvji zinātniekiem solīja palielināt finansējumu zinātnei, atšķīrās vien naudas summas un idejas, kur ņemt finansējumu. Tāpat tika izvirzītas idejas, kā uzlabot situāciju zinātnes jomā, piemēram, veidojot inovāciju centrus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vienotības” pārstāve izglītības un zinātnes ministre Druviete prezentēja valdības darba kārtībā esošo un plānoto zinātnes nozares attīstību, solot palielināt finansējumu zinātnei 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2020.gadam. Pēc viņas teiktā, finansējumu šim mērķim plānots daļēji piesaistīt no privātā sektora.

Savukārt Okupācijas muzeja direktors Jansons, kurš pārstāvēja NA, uzsvēra nepieciešamību pēc valsts nozīmes zinātnes centriem. Tāpat viņš izvirzīja ideju piešķirt nodokļu atlaides jaunu produktu ražošanai, bet naudu finansējuma palielināšanai zinātnei ņemt no nodokļu palielināšanas, tostarp paceļot nodokļus Latvijā strādājošām starptautiskām korporācijām un palielinot ienākuma nodokli cilvēkiem ar lielām algām.

Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks Zeltiņš, pārstāvot “Vienoti Latvijai”, kritizēja zinātniekus par to, ka viņi nav vienoti savā redzējumā un prasību izvirzīšanā, ko kā ieroci nereti izmantojot pret viņiem pašiem. Viņš uzsvēra nepieciešamību sasaistīt zinātni ar ražošanu, kā arī turpināt attīstīt infrastruktūras objektus, kas saistīti ar zinātni un izglītību.

ZZS pārstāvis deputāts Vucāns prezentācijā lika uzsvaru uz reģionālo augstskolu nozīmi, pieminot arī Ventspils augstskolu kā piemēru. Viņaprāt, tādējādi papildus tiktu attīstīti reģioni, jo rastos vairāk uzņēmumu, kas ražotu inovatīvus produktus. Arī viņš norādīja, ka jāpalielina finansējums zinātnei.

Partijas “No sirds Latvijai” vadītāja Sudraba prezentācijā piedāvāja mainīt visu zinātnes sistēmu, kā arī uzlabot izglītības kvalitāti visos tās līmeņos. Viņa arī izvirzīja ideju par Nacionālās pētniecības centra izveidi, kā arī uzsvēra nepieciešamību izvirzīt LZA kā vadošo spēlētāju likumdošanā attiecībā uz zinātnes jautājumiem.

Savukārt partijas “Saskaņa” pārstāvis Zariņš solīja visvairāk naudas zinātnei, piedāvājot tai palielināt finansējumu līdz 3,5% no IKP. Tāpat viņš izteica ideju par nepieciešamību veidot inovāciju fondu, kas būtu atsevišķa struktūrvienība Attīstības bankai, pieminot pozitīvo Izraēlas piemēru.

Reklāma
Reklāma

LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš pēc sanāksmes atzina, ka atnākušie politisko partiju pārstāvji runāja labi un izteiktās idejas vērtējamas pozitīvi, bet skepsi radīja solījumu izpilde.

“Būtībā sadzirdējām daudz no tā, ko vēlējāmies dzirdēt. Jāteic, ka tas arī neskaitāmas reizes jau iepriekš šeit ticis atkārtots. Tikai jautājums ir, kas no tā īstenosies, jo zinātne Latvijā nav prioritāra joma. Tieši pretēji – Latvija ir zinātnei nelabvēlīga valsts,” kritiski vērtēja Stradiņš.

Viņš arī atbalstīja vienota zinātnes centra izveidi, piebilstot, ka šīs idejas īstenošana nav pārāk reāla.

“Katrā ziņā tas ir apkaunojoši, ka zinātnes un inovāciju finansējumā esam pašā Eiropas pakaļgalā, tostarp sākam atpalikt arī no Igaunijas. Savukārt ideja par kopēju zinātnes centru ir apsveicama, jo tādu tiešām vajag, bet šaubos vai esošajā politiskajā situācijā tādu ir iespējams izveidot,” teica Stradiņš.

12.Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī.