Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
2. novembris, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Partiju reitingi un politika (11)

Foto LETAFoto LETA

Māris Zanders

Tās sabiedrības daļas, kas vispār interesējas par politiku, attieksmē pret partijām bieži vērojama pretruna. No vienas puses, tā sauktajām lielajām (Latvijas kontekstā) partijām pārmet iesūnošanu un jaunu ideju trūkumu; no otras puses, tā sauktās sīkpartijas tiek kritizētas par balsojuma sadrumstalošanu, turklāt tās, kuru reitingi aptaujās nesasniedz 4 – 5 procentu līmeni, vispār uzlūko ar neizpratni vai aizkaitinājumu.

Neapšaubu, ka ikvienas politiskās partijas mērķim vajadzētu būt nonākšanai parlamentā un, vēl labāk, valdošajā koalīcijā. Tomēr šis aspekts vēl neizsmeļ visu politiskā darba lauku. Politika ir ne tikai vara, bet arī idejas un vērtības. Attiecīgi mazliet idealizētā modelī tas, ka kādas partijas reitings nesasniedz 5% robežu, nozīmē tikai to, ka sabiedrībā noteiktu ideju un vērtību kopumu atbalsta mazāk par pieciem procentiem. Savukārt tad mēs varam sākt vingrināties asprātībā, mēģinot apkopot datus par to, kādi vēl priekšstati konkrētajā populācijā tiek akceptēti līdzīgā proporcijā. Vai pat lielākā. Un tad nu jāteic, ka lielāks pamats pieres raukšanai ir tas, ka, piemēram, 10 – 15% sabiedrības turas pie kādiem ļoti ekstravagantiem priekšstatiem par vēsturi vai medicīnu, nevis tas, ka 2 – 3 procenti gatavi atdot savu balsi par kādu “nesaprotamu” politisko partiju. Līdzīgi ir citās demokrātijās. Tas, ka, piemēram, zaļo kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās ieguva tikai 1,06% balsu, nenozīmē, ka pirms 16 gadiem dibinātā partija ir apsmiekla objekts; spāņu “falangisti” vēlēšanās piedalās kopš 1977. gada, lai gan atbalsts nepārsniedz 1%. Tātad acīmredzot to balsstiesīgo īpatsvars, kuri atbalsta šīs izteikti labējās grupas priekšstatus par lietu vēlamo kārtību, ir tāds un ne vairāk, bet – nu, un?

Protams, realitāte nav gluži tāda kā iepriekš iezīmētā argumentu konstrukcija, jo tā sauktās sīkpartijas bieži pastāv ne tik daudz tādēļ, ka tām ir precīzi definētu, no citām atšķirīgu ideju kopums, bet pateicoties konkrētu cilvēku ambīciju un līdzīgiem subjektīviem faktoriem (piemēram, cīņa par piekļuvi resursiem vienas partijas iekšienē). Un gan jau starp tiem, kuri aptaujās pauž šādām partijām atbalstu, netrūkst tādu, kuri ir nevis labi informēti par sīkpartijas programmu, bet kuriem vienkārši uz nerviem krīt pie varas esošās partijas. Tā ir būtiska atšķirība: ja kāds gatavs balsot par partiju “x” nevis tādēļ, ka tā patīk, bet tādēļ, ka citas nepatīk vēl vairāk. Un šī, protams, nav izcili konstruktīva attieksme no vēlētāju puses.

Jā, tā sauktās sīkpartijas saskalda balsis un tas kopumā nav pozitīvi, bet vai tā sauktajām lielajām partijām nav vispirms jāuzdod jautājums sev, vai viņu pašu darbība nav veicinājusi to, ka noteikts vēlētāju īpatsvars ir tik neapzinīgi, ka gatavi savu balsojumu izmest vējā. Protams, parocīgāk ir vainot šos vēlētājus kaprīzumā, Laimes lāča gaidīšanā utt. Tomēr tikpat labi var spriest tā: ja kopumā Latvijā ir četras piecas “lielās” partijas, tātad nav gluži tikai divas un izvēle vismaz teorētiski ir pietiekama, tad acīmredzot šīs četras piecas kaut ko dara tā, ka daļa vēlētāju lūko pēc sestās, septītās, astotās versijas. Vai vispār neiet vēlēt. Citiem vārdiem sakot, a) tā saukto sīkpartiju pastāvēšana nav nekas nejēdzīgs, jo gadās, ka tās tiešām pārstāv kādas grupas (iespējams, nelielas, bet arī tādām ir tiesības savus uzskatus vismaz paust publiski), b) to pastāvēšana var signalizēt par nepilnībām lielo partiju darbā.

Jebkurā gadījumā vīzdegunīga attieksme ir nevietā, lai gan es labi apzinos problēmas, kādas var rasties, šādā garā turpinot, ar koalīcijas izveidi pēc nākamās Saeimas vēlēšanām, līdz kurām atlicis mazāk par gadu. Bet – kurš ir teicis, ka parlamentārā demokrātija nav viena ķēpīga un nereti kaitinoša padarīšana?

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Zander, ievelc elpu!!!

  2. par šo "rakstnieku" Atbildēt

    tikko izlasīju šī “rakstnieka” gara darbu LSM vietnē un nošausminājos par šī “rakstnieka/žurnālista” neizglītotību. šis gudrinieks nav pacenties saprast apzīmējumu/nojēgumu būtību, bet muld. Par ko mums latviešiem tāds sods, ka politikā, valdībā un plašsaziņā ir idiotu bari?

  3. … Bezabrene, paslaik, ir ARKARTAS STAVOKLIS ( nesakartotas likumdosanas, ekonomijas izvarosanas un DDD nepabeigtas situacijas del), jo vel pastav maksligi, bet merktiecigi un tikpat veikli izmantota demokratijas velesanas sistema, ar un zem bijuso komunistu partijas biedru iespaida, vai pat turpinosas kontroles ….
    … Tas viss notiek: neskatoties uz tikpat maksligi atlautas, bet joprojam kontroletas nacionalo partiju ielaisanas valdiba …
    … To neatzit ir noziegums pret autohtono latviesu tautu un tas Satversme garantetam tiesibam … ka ari muldet par kadam ASV Zalam partijam, vai Spanu falangistiem … kuram nav pamats bities par demokratijas pastavesanu – neskatoties uz Kremla un to trollu tiesiem un merktiecigiem iespaidiem … ka tas pieradas ASV …

    … Pieradijumi:

    kamdel netiek publiceta pilniga metodologija elektorata aptaujam .. ?
    kamdel netiek pazinots aptaujas samaksatajs ?
    kamdel masu mediji kontrole pieeju nacionalam partijam, kuru portali pieder privatam personam…?
    kamdel, vienmer tiek atlauts publicet un tiek uzsverts nenoteikto un negribigo skaits vai procentals ?
    kamdel NA vienmer sajas aptaujas paradas 5-10% zemak ka ta sasniedz velesanas ?
    kamdel vel nav novertets un apturets Kremla un ta atbalstitie NVO iespaidi, vai to sponsoreto SX partiju legalitate piedalities aptaujas …?
    kamdel netiek vetitas mazo partiju biedru politiskas biografijas ?
    kamdel atklati netiek novertets patriotiski politiskais viedoklis, bet ta nomelnosana ?
    kamdel nav arejo ES valstu novertetaju klatbutne un secinajumu publikacijas velesanas kampanas un velesanas perioda, ieskaitot skaitisanas kontroli …? u.t.t.

  4. Mani pēdējā laikā traumē vairāku politiķu uzstādījums, ka vajag apvienoties, jo tas ir vienīgais par ko viņi runā – apvienosies, tātad varbūt tiks Saeimā, bet ko viņi pēc tam darīs? Es balsošu par Par pat ja viņu reitings necelsies, jo viņu idejas ir vistuvākās maniem uzskatiem un būtu labi, ja visi tā darītu neatkarīgi no politiskās pārliecības, jo ir vajadzīgas idejas, nevis vienkārši aizpildīti simts vietas. Piecu procentu barjera nav tik liela, lai satrauktos, ka netiks – pēc pēdējiem reitingiem tās trīs partijas, kas noteikti tiktu ievēlētas dabūtu 45% kopā, tātad paliek 55% kas balsos par ko citu, tie savā starpā teorētiski varētu sadalīt pat 11 sīkpartijas, kas knapi tiek iekšā, tātad reāli tur balsu pietiek, lai vēl pāris partijām būtu normāli rezultāti

  5. Māri, skaista tukšmuldēšana un slinkums!

    Tīra matemātika!

    Ja vēlēšanās piedalās 17 partijas, no kurām 2 savāc 20 % balsu, bet pārējās 15 gab. iegūst 4% katra, tad parlamentā iekļūst TIKAI 2 ar +/- 50 vietām katra (sadalot pārējās balsis)!!!

    Tātad visas 15 partijas strādā 2 lielo pariju interesēs!!!

    Līdzīga stratēģija ir mērķtiecīgā mazo partiju radīšanā!!!

    Un tam ir pastarpināta saistība ar filozofisko demokrātiju (domāta reāla pārstāvniecība)!!!

    Un tikai virspusēji pārskatot tuvāko vēsturi atbildes ir gatavas!!!

    Bez tam tikai teorētiski var būt 17 dažādi sakarīgi valsts attīstības virzieni ar attiecīgu segumu!!!

    Tāpēc raksts lēta tukšmuldēšana!!!

    • musu valsts gadijumā Atbildēt

      viss balstās varaskārē. katrs grib būt priekšnieks, kaut vai saujiņai lidzskrejeju, bet boss. tāpec ari partijas aug kā sēnes. bez kaut vai iluzoras varas sīkpartijas vaditājam ir ari partijas kase un galu galā ari ietekmi var pārdot citiem- ja izdodas vienoties tad var aģitet balsis atdot kādam citam politiskam spēkam vai prasti apvienoties….
      par valsti, par virzibu un pārejiem sīkumiem tur neviens nedomā, pat ja programma un “mērķis “ir tad tikai kā fasāde smukumam

  6. Nevajag apskaut tos, kuru smadzenes ir zombētas uz vienpartejisku valsts sistēmu (Ušakova piekritējus).

  7. Zanders gudrs, viņu vajadzētu iekļaut Prezidenta padomnieku komandā.

  8. Ko mēs saucam par sīkpartiju?Zatlera partija tāda bija,jo knapi tos 200 biedrus sakasīja,savukārt šobrīd JKP,cik zinu tuvojas 1000 biedru skaitam.Labi jau būtu,ja partijas biedru skaits būtu 10 000,bet latvieši ir tik pasīvi,ka labāk zākājas internetā nekā darbojas kādā partijā un strādā darba grupā.

    • uzkačāt biedru skaitu Atbildēt

      nav problēmas. problēmas rodas pēc tam. ja 200 cilvekus tu vel daudzmaz vari vadit/kontrolet/ atbildet par viņu sarunato/sastradato. tad savācot partijā visus fanus un uzkačajot biedru skaitu lidz 1000 un vairāk protams smukāk izklausās, bet problēmas pirmāmkārtām bus pašai partijai, jo tad jau sāksies-tas izdarijis to, pateicis šo…. un visu pierakstis partijai. tāpat katrs to deķiti vilks savā virzienā kas ar memaz neveicina iekšeju partijas disciplīnu.
      tā ka sīkpartija ir tā kas nespēj sapulcināt pat 5% veletāju zem sava karoga, pat ja tai būs 10000 biedru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+