Pārtikai mazāku nodokli 0
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) jau vairākkārt ir aicinājusi Finanšu ministriju (FM) samazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.
Aplūkojot situāciju citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, secinām, ka tikai trīs valstīs bez Baltijas valstīm nav samazinātās PVN likmes pārtikas precēm, pārējās 22 valstis ir piemērojušas samazināto PVN likmi robežā no 0% līdz 12%. LOSP apzinās, ka valdība, Finanšu ministrija šo informāciju zina, tādēļ jo lielāks ir jautājums – kādēļ nekas netiek darīts?
Mūsu zemnieki un LOSP dalīborganizācijas ir neizpratnē, ja lielākais vairākums ES dalībvalstu aizstāv savus ražotājus, ievieš samazinātās PVN likmes, kas ir ieguvums gan pircējam, gan ražotājam. Mājsaimniecības lielu daļu savu finanšu resursu novirza pārtikas iegādei – pēc 2010. gada datiem, iedzīvotāji 28,3% no izdevumiem sastāda pārtikas iegāde, samazināta PVN gadījumā iedzīvotājs varētu atļauties pirkt vairāk, kas stimulētu ražotāju palielināt ražošanas apjomus, līdz ar to kļūt spēcīgāks vienotā tirgus dalībnieks un pakārtoti ieguvējs būtu valsts kopumā.
Piemēram, Polijā nepārstrādātiem un daļēji pārstrādātiem pārtikas produktiem tiek piemērota 5% pazeminātā PVN likme. Latvijas dārzkopju saražotās produkcijas (augļi, ogas un dārzeņi ) cenas vietējā tirgū praktiski tiek pieskaņotas mūsu lielā kaimiņa Polijas zemnieku piedāvātajām produkcijas cenām. Kad, sākoties sezonai, ražotājs grib izmantot augļu bāzes pakalpojumus un mēģina vienoties par iepirkuma cenu, tad atbilde ir – skatīsimies, ko piedāvās poļi. Tā kā Polijā augļiem, dārzeņiem PVN ir 5% un arī ražas vācēju darbaspēka nodokļi ir vairāk kā divreiz mazāki, tad attiecīgās produkcijas novākšanas un tirdzniecības izmaksas Polijā ir mazākas. Laiks saprast, ka stingrie, lielie nodokļi naudu valsts kasē neienes. Vienīgais rezultāts ir tāds, ka daļai zemnieku nomaksāt visus nodokļus bieži vien ir ļoti grūti un aktīvo ražotāju paliek arvien mazāk un nekāds ekonomiskais izrāviens nesanāk.
Šādi citu ES valstu atvieglotie nosacījumi grauj Latvijas ražotāju konkurētspēju un cenu politiku. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāji ēd importa preces, kas samazinātā PVN dēļ ir lētākas nekā pašmāju ražojumi. Ražotājiem ir apgrūtināts tirgus un līdz ar to ražošana valstī neattīstās, nodokļu maksātāju loks kļūst gadu no gada mazāks. Kā lai nodarbojas ar uzņēmējdarbību valstī, kura to nemotivē darīt?
Armands Krauze, LOSP valdes loceklis, lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā: “Samazinot PVN likmi pārtikas produktiem, mēs palīdzētu mūsu zemnieku saimniecībām, veicinātu vietējās produkcijas ražošanu, nenostādītu Latvijas zemniekus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā pret 21 ES dalībvalstu zemniekiem, kur pārtikai ir samazinātā PVN likme.”
Agita Hauka, LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja: “Mēs visi zinām, ka pensionāriem, ģimenēm ar bērniem pēc komunālo un citu obligāto maksājumu nomaksāšanas maciņā paliek ļoti mazas summas. Tad kāpēc viņiem tiek liegta iespēja paēst nedaudz kvalitatīvāk un vairāk? Vai visas tautas labklājība nav valsts darba uzdevums nr.1?”
