Laukos
Politika

Pārtikas ražotāji: Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš nav reāls 16

Foto LETA

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt,” teica Šure, piebilstot, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus gads ir pārāk īss termiņš.

Tāpat pārtikas ražotāju ieskatā vismaz pāris gadus būtu jāizvērtē Lietuvas pieredze depozīta sistēmas ieviešanā un tikai pēc tam var pieņemt lēmumu par tās ieviešanu Latvijā, pārliecināta Šure. “Lietuvas pieredze rāda, ka operators strādā ar lieliem zaudējumiem un sadārdzinājums patērētājiem ir ļoti, ļoti liels – vienas vienības cena patērētājam pieaugusi tuvu pie pieciem centiem,” sacīja Šure. Savukārt patērētājam pēc depozīta sistēmas ieviešanas, iegādājoties produktu, papildus būs jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to sanāk, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas patērētajam par vienu iepakojuma vienību papildus ir jāmaksā vismaz 15 centi.

Šure arī norādīja, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai gan tā attiektos uz procentuāli nelielu atkritumu daudzumu. “Pašlaik ir diezgan nelietderīgi ieviest iepakojuma depozīta sistēmu, jo mēs sasniedzam Eiropas Savienības (ES) uzliktos mērķus šajā kontekstā. Tāpēc rodas jautājums, vai mums vajag vēl papildus dārgu sistēmu. Paralēli tam sadārdzināsies arī pārējie atkritumi iedzīvotājiem, no kuriem tiks izņemta vērtīgā atkritumu daļa,” sacīja LPUF padomes priekšsēdētāja.

Minēto iemeslu dēļ pārtikas ražotāji ieņem nogaidošu nostāju attiecībā uz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, jo uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) argumentācija, kāpēc šāda sistēma nepieciešama, ir diezgan vāja. Šure piebilda, ka pirms iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā ir jāizvērtē, vai ieguvumi no tās ir pietiekami, lai kompensēto negatīvos aspektus un vai nevar tādējādi izvirzītos mērķus sasniegt lētākā veidā.

Šure arī atgādināja, ka vairākās Eiropas valstīs depozīta sistēma darbojas ar zaudējumiem, kamdēļ Dānija pavisam nesen izlēma no tās atteikties, jo izmaksas attiecībā pret savākto iepakojumu daudzumu ir milzīgas.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) 28.decembrī Saeimai iesniedzis informatīvo ziņojumu par sistēmas iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Plānots, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls. Maksa par vienu iepakojuma vienību būs 10 centi.

Tāpat iecerēts, ka depozīta sistēmas operators darbosies uz bezpeļņas principa pamata un peļņu reinvestēs. Depozīta sistēmas darbībā ieņēmumi plānoti no dzērienu ražotāju un tirgotāju dalības maksas, no nepieprasītā un neizmaksātā depozīta par nesavākto iepakojumu un no peļņas no savāktā iepakojuma realizācijas. Savukārt izdevumus radīs atlīdzības izmaksāšana tirgotājiem, izmaksas par atsevišķu iepakojuma materiālu nodošanu pārstrādei, loģistikas pakalpojumi un pieņemšanas mašīnu izmantošana. Šādā veidā tiktu pārstrādāti aptuveni 10% līdz 15% no kopējā atkritumu daudzuma.

Pamatojoties uz 10 594 Latvijas iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, Saeima VARAM uzticēja veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un sagatavot ziņojumu par iespējām izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī cita veida iepakojumu depozītu sistēmas izveides principus.

Šā gada jūlijā VARAM pārstāvji apmeklēja Igauniju un Lietuvu, lai iepazītos ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas un darbības pieredzi šajās kaimiņvalstīs, kā arī apmeklēja abu valstu depozīta sistēmu organizācijas.
Vairāk par depozīta sistēmu lasiet šeit

LA.lv