Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Atis Klimovičs: Iepirkumi ļauj spriest par aizsardzības plāniem

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Klimovičs

Latvijas aizsardzības resora lēmums iegādāties no Austrijas britu ražojuma M109 sērijas 155 mm pašgājējartilērijas sistēmas nav unikāla rīcība, jo arī abas pārējās Baltijas valstis veic līdzīgus iepirkumus. Šāds bruņojums ievērojami stiprinās triju armiju spējas pretoties varbūtēja uzbrukuma gadījumā. Vienīgi jāizsaka nožēla, ka tas notiek tikai tagad. Tomēr, kā apgalvo Aizsardzības ministrija, Latvija pirmos pašgājējlielgabalus saņemšot jau šā gada rudenī.

Šādi ieroči sniedz atbildi uz jautājumu, kādā veidā Latvijas bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem varētu aizstāvēt mūsu valsti. Smagais bruņojums nozīmē to, ka aizsardzības plānos paredzēta noteiktu teritoriju – līniju aizstāvēšana. Diezin vai partizānu kara apstākļos tiek lietota šāda artilērija. Te gan jāatceras vēl pavisam neseni laiki, kad toreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis lietoja jēdzienu “partizānu karš”. Tiesa, teiktais netika konkretizēts. Visdrīzāk, par to vienkārši būtu pārlieku komplicēti izteikties. Kaut vai politisku iemeslu dēļ, jo nāktos runāt par to, kā spēcīgākā pasaules aizsardzības alianse plāno izcīnīt partizānu karu savā teritorijā.

Ukrainas frontē labi redzams, ka ar artilērijas palīdzību iespējams ievērojami sekmīgāk aizstāvēt dažādas pozīcijas un objektus. Gluži tas pats sakāms arī par bruņutehniku – tankiem un kājnieku bruņumašīnām. Tas jau sen nav militārs noslēpums, ka arī aizsargājoties liela nozīme ir kustīgai ar labu ugunsjaudu apgādātai bruņutehnikai. Katras sabiedroto mehanizētās vienības ierašanās vairo Latvijas iespējas sevi nosargāt. Tiesa, sabiedroto spēku pagaidām vēl nav pietiekamā daudzumā. Iespējams, vēlamais daudzums varētu būt vismaz četri pilnībā mehanizēti sabiedroto bataljoni. Tie kalpotu par ievērojamu atbalstu mūsu zemessargiem, kas, pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas klasifikācijas, esot uzskatāmi par vieglajiem kājniekiem, kam nav paredzēta bruņutehnika.

Atrašanās Minhenes drošības konferencē pamudinājusi aizsardzības resora vadītāju Raimondu Bergmani izteikties pat par to, ka arī regulāri piesauktie 2% no iekšzemes kopprodukta varot izrādīties nepietiekami. Tam jāpiekrīt, jo drošību reģionā par apmierinošu nekādi nav iespējams vērtēt. Paraudzīsimies, ko par to domā allaž par racionālu un nosvērtu ziemeļu valsti uzskatītā Somija. Tā nesen paziņoja, ka kara gadījumā armijā būšot par 50 tūkstošiem karavīru vairāk, nekā līdz šim iecerēts, – veseli 280 tūkstoši apbruņotu personu. Pavēstīts, ka tā liekot rīkoties draudi, kas palielinājušies no Krievijas puses. Atgriežoties pie teritorijas ziņā par Somiju piecas reizes mazākās Latvijas, nonāksim pie vairāk nekā 50 tūkstošiem karavīru. Kā to sa­sniegt – pērn Rīgas konferencē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons izteicās, ka Latvija būšot droša, ja katram Latvijas iedzīvotājam būšot Zemessardzē iegūtas prasmes. Labi vārdi, taču ar reāliem darbiem nepastiprināti. Kur nopietna valsts pašu augstāko amatpersonu uzruna sabiedrībai reāli iesaistīties aizsardzības darbā? Bez pārspīlējumiem un rēķinoties ar plānu par sabiedroto ierašanos – pašu spēkiem noteikti jābūt prāvākiem par pašreizējiem.

Pievienot komentāru

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mani lūdzu uz 2028. gadu, uz Latviju ar 30 apriņķiem!

Pareģojumi

Saglabājoties pašreizējai ekonomiskajai situācijai, uz Latvijas 110. gadadienu 2028.gadā valstī būs 20 – 30 pašvaldības (apriņķi), piektdien Latvijas Pašvaldību savienības kongresā prognozēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Agris Liepiņš: Prezidents "pavilksies"? (7)Spontānajam niknumam par oligarhu visatļautību trūkst racionāla līdzsvara, kaut nelielu daļu kauna vajadzētu uzņemties arī vēlētājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+