×
Mobilā versija
+15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
1. oktobris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Nebalsos par kandidātiem ar zāģskaidām galvā (4)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Nesenā “LA” intervijā neatkarīgais Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis pašreiz izveidoto “parlamentāri demokrātisko” pārvaldi pamatoti nosauca par partokrātiju un gluži saprātīgi rekomendēja stāvokļa labošanai pārkārtoties uz jauktu vēlēšanu sistēmu proporcionālās vietā, kad Augstajā namā iespējams iekļūt tikai no partiju ofisā sastādītām listēm.

Lasītājiem nav jāšaubās, ka partijas vislielākā mērā būs iecirtīgas pret jebkādiem mēģinājumiem mainīt esošo ievēlēšanas kārtību, gribēs turpināt veģetēt miera stāvoklī, kā gadiem veģetējušas un Latkovska ierosinājumu bez kavēšanās nogādās kaitīgo ideju papīrkurvī.

Bet ir vērā ņemams apstāklis, ka maksimāli liela sabiedrības daļa arī nav mierā ar pastāvošo partiju diktatūru, līdz kādai degradēts un atrofējies parlamentārisms, un atbalsta vēlēšanu sistēmas maiņu. Maigi sakot, ir sakrājusies nepatika pret politiķu darbībām un pilsoņi ne pārāk jūtas suverēnās varas nesēji.

Līdz šim partiju vadība numurēja savus biedrus vēlētājiem ne visai saprotamā selekcijā (tas nerunā lieku, šitais ir paklausīgs antiņš) un noformēto sastāvu piedāvāja nobalsošanai. Ar lokomotīvju vilkmi uz Saeimu nogādāja sabiedrībai plašāk nepazīstamus vagonus, kuriem kampaņā nekas lāgā nav darāms un arī ievēlēšanas gadījumā uzdevums ir bolīt acis, uz kuru pusi sliecas priekšniecības īkšķis. It kā normālus cilvēkus pēc partijas īpašnieka vēlmes nodeva frakcijas pārziņā – virsgana uzraudzībā kā ganāmpulku.

Pašas partijas ir vājas, sīkas un pārstāv šauras intereses. Daudzām nav saiknes ar reģioniem, nav pieņemta prakse tikties ar cilvēkiem. Vairākas partijas ir neparastas – neatzīst ne ģimeni, ne privātīpašumu, ne dzimteni. Reti kura spētu izlikt 50 puslīdz sakarīgus kandidātus individuālajos vēlēšanu apgabalos, kādēļ vien doma par jaukto vēlēšanu sistēmu partijniekiem šķiet atbaidoša un noraidāma.

Diemžēl partokrātijas saimniekošana pa valsti mazina masu uzticību likumdevējam orgānam, ir samazinājusies politisko diskusiju kvalitāte un krities Saeimas intelekta līmenis. Kura artikulēta runa publikai palikusi atmiņā kā pēdējoreiz teikta par sabiedrībai interesējošām, sasāpējušām problēmām? Dažus saeimiešus pēc zvēresta nolasīšanas tauta runātāju katedrā tā arī vairs nav redzējusi. Un ko, piemēram, ZZS frakcija ar savu kadru bāzi spēj palīdzēt valdības vadītājam? Lokomotīvju ievilktās, četrus gadus Saeimā izvizinātās piekabes no piedzīvotā komforta un neticami dāvātās iespējas gūt bezstrādes ienākumus pēc pirmā svilpiena gatavas startēt atkal! Starp mazražīgiem un pilnīgi neproduktīviem Saeimas locekļiem trāpās pat tādi, kas izskatās nesen izlaisti no klīnikas līdz galam neapārstēti vai kā šorīt agri modināti un pidžamā nonākuši Mūrnieces valstībā. Tur ir cilvēki ar reputācijas, pērkamības, kompetences problēmām, bet partijām uzņemties atbildību ir tukša skaņa. Jo mūs tāpat vēlēs, lai vai kā partiju intereses nesakristu ar valstiskajām.

Saeimas kontingents toties uzlabotos, ja tajā tiktu deputāti, kas par vietu cīnījušies vēlēšanu apgabalā, pierādījuši savu noderību iedzīvotājiem. Apgabalā nevēlētu personas ar zāģskaidām galvā. Tur kandidātam jāparādās kā labi sagatavotam profesionālim un ar zināšanām par administrēšanu, erudīciju ekonomikā, praksi uzņēmējdarbībā jāpārliecina tauta, ka pienākums nr. 1 deputāta darbā būs vēlētāju interešu aizstāvība, nevis kalpošana sponsoriem. Beidzot bezpartijiskiem atdos atņemtās tiesības balotēties un arī ar partijas piederību apgabalā ievēlētais tomēr pirmkārt klausītu savam vēlētājam, nevis frakcijas pārziņa īkšķim. Ja ne – tad tiktu atsaukts. Sīvākā konkurencē Saeimā ielaistu asākus prātus, neatkarīgus viedokļus, jaunus uzskatus, personības, nevis listes polipus.

Bet kā tikt vaļā no partokrātijas, kas sevi tur par pasaules nabu un grib deputātu korpusa atražošanu pēc vecās sistēmas? Kādam no politiskiem jaunuzņēmumiem, kas vēlētos izspiest aunapieres no parlamenta, ļoti ieteicams ņemt apbruņojumā stingru, perfekti izstrādātu piedāvājumu 13. Saeimā panākt pāreju uz jaukto vēlēšanu sistēmu. Tas tautai liksies atslēgas jautājums, gūs lielu sabiedrības atbalstu, sēs bailes pretnieku barā un uz garantiju ļaus rezervēt vietas parlamenta pirmajās rindās.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Šoreiz īpaši veiksmīgs raksts ar izcilu humora piesitienu. Es ar abām rokām balsotu par tiem, kuri apvienotu savu labo gribu un kritisko prātu un tiešām realizētu autora ieteikumu, citādi tiks realizēts Kremļa vasaļu partijas uzvaras gājiens un nākošās iespējas vairs nebūs. Šajā Saeimā ir nožēlojami raudzīties ,tik maz tur ir cilvēcisku seju, trulas,ciniskas fizionomijas pārsvarā.

  2. lietuvā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma, par kuru runā raksta autors. lietuva ekonomiski apsteidz latviju, viņu prezidente ir ar mugurkaulu. tiešām labs piemērs kaimiņos, bet kam jānotiek, lai partokrātija piekristu pārmaiņām?

  3. Ja tā notiktu, tad man liekas, ka būtu tas pats kas šodien Katalonijā.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+