Laukos
Bizness

Harvesteru operatoriem – 3300 eiro un palikšana uz dzīvi. Latviešus pārvilina uz Kanādas mežiem 0


Kanādas uzņēmums nevēlas no Latvijas aicināt darbaspēku, kas atbrauks, nostrādās sešus mēnešus un aizbrauks atpakaļ. Uzņēmums meklējot cilvēkus, kuri ir ieinteresēti pārcelties uz Kanādu, iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Kanādas uzņēmums nevēlas no Latvijas aicināt darbaspēku, kas atbrauks, nostrādās sešus mēnešus un aizbrauks atpakaļ. Uzņēmums meklējot cilvēkus, kuri ir ieinteresēti pārcelties uz Kanādu, iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Foto – Shutterstock

Jau jūnijā pirmie divi latvieši sāks strādāt Kanādas mežos, līdz rudenim viņiem pievienosies vēl desmit. 60 000 Kanādas dolāru gadā un nodrošināta dzīvošana trīs mēnešus – tik harversteru operatoriem sola Kanādas uzņēmums “JD Irving”. Kanādas mežizstrādātāji negaida sezonas pelnītājus – jāpārceļas uz dzīvi pavisam.

Portālā “laukos.lv” jau vēstījām Latvijas mežistrādes uzņēmumu grūtībām atrast kvalificētus harvesteru operatorus. Par darbu mežā harvesteru operatoriem Latvijā maksā pat 2000 eiro par 12 stundu darba dienu, taču izskatās, ka kanādiešu piedāvājums latviešiem šķiet krietni pievilcīgāks, jo “JD Irving” kopumā saņēmis 18 darba pieteikumus gan no latviešiem, kuri strādā Latvijā, gan no tādiem, kuri strādā ārpus Latvijas.

Rakstā “Par spīti 2000 eiro algai jaunieši uz meža darbiem neraujas” Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts norādīja: “Aizvien retāk meža mašīnu operatora profesija tiek “pārmantota”. Tas saistīts ar šiem pašiem intensīvajiem darba apstākļiem. Ja tev, sēžot vecā traktorā, ir tikai “jākapā”, kādēļ lai tu ko tādu novēlētu saviem bērniem? Arī nauda viena pati to neatrisinās – pēc mūsu datiem, harvestera operatora vidējā bruto alga ir 2000 eiro mēnesī. Protams, daudz atkarīgs no sezonas. Lai dabūtu cilvēku, ir jāmaksā aizvien vairāk un jāmaksā legāli. Tāpēc arī mežizstrādes cenas par kubikmetru ir sasniegušas pirmskrīzes līmeni.”

Kanādā trūkst kas aizvieto pēckara paaudzi

“Latvijā esam viena iemesla dēļ – Austrumkanādā, Ņūbransvikas provincē, mums ļoti trūkst jebkāda veida mežizstrādes mašīnu operatoru, tostarp harvesteru operatori un smago mašīnu šoferi. Lai cīnītos ar šo problēmu, darām divas lietas – ņemam cilvēkus no ielas un paši apmācām, kā arī braucam uz citām pasaules valstīm un meklējam kvalificētu darbaspēku. Problēma radusies t.s. pēckara paaudzes (no angļu val. “baby boomers”) dēļ, kuri šobrīd sāk iet pensijā, un trūkst cilvēku, kas viņus varētu aizvietot. Latvijā ir vairākas skolas, kur var apgūt harvestera operatora profesiju, bet Ņūbransvikā tikai viena. Tāpat problēma ir arī dzimstība, jo tagad ģimenēm ir tikai viens divi bērni. Kādreiz bija normāli, ja ir četri pieci bērni,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja personāldaļas vadītājs Deivs Korbets, kurš strādā plaša spektra kompānijā “JD Irving”.

Kompānija nodarbojas arī ar mežizstrādi un sakarā ar kvalificētu harvesteru operatoru meklējumiem jau divreiz atceļojusi līdz Latvijai. Jūnija vidū kompānija plāno to darīt vēlreiz, šoreiz rīkojot vairākus seminārus dažādās Latvijas vietās, kuras varētu būt Strenči, Ventspils un Rīga.

Jūnijā jau pirmie divi latvieši būs Kanādā

“Abās vizītēs Latvijā sapratām, ka šeit mūs daudz kas piesaista. Piemēram, latviešu lieliskā darba ētika. Tāpat arī fakts, ka jūsu cilvēki strādā ar tādu pašu vai līdzīgu tehniku, kādu izmantojam mēs. Bet pats svarīgākais – viņi ir ieinteresēti savā dzīvē pāršķirt jaunu lappusi. Tas ir tieši tas, ko mēs meklējam. Mēs nevēlamies uz Kanādu aicināt darbaspēku, kuri atbrauks, nostrādās sešus mēnešus un aizbrauks atpakaļ. Mēs meklējam cilvēkus, kuri ir ieinteresēti pārcelties uz Kanādu, iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju,” norādīja D. Korbets.

Abas vizītes Latvijā bijušas ļoti auglīgas, un pirmos divus latviešus Kanādā cer sagaidīt jau jūnijā. Problēmu ar viņu nogādāšanu Kanādā neesot, taču visu dokumentu sakārtošana prasot apmēram trīs līdz piecus mēnešus. Vēl deviņus līdz desmit latviešus viņi cer sagaidīt līdz oktobra vidum. “Tikpat gribētu arī 2019. gadā. Mums ir darbaspēka plāns, kas paredz līdz 2021. gadam ik gadu uz Kanādu atvest 10 harvesteru operatorus un 10 smago mašīnu vadītājus, no kuriem vismaz 12 varētu būt no Latvijas,” teica “JD Irving” pārstāvis.

Jau šobrīd Kanādā strādājot kopā 10 cilvēku no Rumānijas un Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka 18 darba pieteikumi krietni pārspējuši uzņēmuma cerības. Tas nostiprinājis uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur meklēt kvalificētu darbaspēku, kuri kādu iemeslu dēļ vēlas izmēģināt spēkus Kanādā. “Saprotam, ka esam pirmā Kanādas mežistrādes kompānija, kas ieradusies Latvijā, lai meklētu darbaspēku. Esam ļoti sajūsmināti par to, kādus cilvēkus Latvijā esam satikuši, un ceram, ka tāda pati interese saglabāsies arī jūnijā,” noteica kompānijas pārstāvis.

3300 eiro mēnesī

Ko kanādieši piedāvā? 23 – 24 Kanādas dolārus stundā. Ātri parēķinot, mēnesī harvestera operators varētu nopelnīt ap 5000 Kanādas dolāru (CAD), bet gadā – 60 000. Vidējā alga Kanādā ir ap 50 000 CAD, bet Ņūbransvikā – ap 46 000 CAD, kas ir trešais zemākais rādītājs no visām 10 Kanādas provincēm. Pārrēķinot eiro, alga būtu apmēram 3300 eiro mēnesī, gadā – 40 000 eiro.

Viens harvestera operators nedēļā nedrīkst strādāt ilgāk par 50 stundām. Maiņa ir 10 stundu gara, un jāstrādā katru darba dienu, bet brīvdienas ir brīvas. Operatori katru dienu pēc savas maiņas ir mājās pie ģimenes, viņiem nav jādzīvo treileros uz vietas, katru dienu viņi uz darbu brauc “JD Irving” gādātās automašīnās.

“Svarīgi saprast, ka harvesters tiek nodarbināts 24 stundas dienā – uz vienu harvesteru ir divi operatori, kā arī harvestera īpašnieks. Mums nepieder neviens harvesters, mēs tos īrējam. Tas nozīmē, ka harvesters bez apstājas darbojas no, piemēram, svētdienas 17.00 vai 18.00 līdz piektdienas 17.00 vai 18.00. Viens operators nostrādā 10 stundas, viņu nomaina otrs, bet atlikušās 4 stundas harvesters ir tā īpašnieka pārziņā. Negribam, lai cilvēki strādātu ilgāk par 10 stundām, jo uzskatām, ka tad krītas viņu produktivitāte,” norādīja D. Korbets.

Viņš pastāstīja, ka Ņūbransvikas provincē ir ļoti daudz mežu un līdz darbavietai nebūs jābrauc ilgāk par stundu. “Ja beidz darbu 16.00, tad līdz 17.00 noteikti jau būsi mājās pie ģimenes. Būtībā mums ir jānogriež X miljoni tonnu koku gadā, un tam mēs algojam līgumdarbiniekus, kuriem šis apjoms jāizstrādā. Taču viņiem trūkst kvalificētu mašīnu operatoru – ne tikai harvesteru, bet arī parastu smago mašīnu šoferu, kurus lielākoties meklējam Ukrainā, bet varbūt kāds būs arī no Latvijas.”

Dzīvokli, automašīnu un ēšanu sākumā nodrošina kanādieši

Kanādiešu piedāvājumu vilinošāku vērš arī viņu rūpes par darbinieku, tam nonākot Kanādā.

Operatori dzīvos divās mazās pilsētiņās – Saseksā un Čipmenā. Pirmās 12 nedēļas “JD Irving” viņus bez maksas izmitina dzīvokļos, nodrošina minēto bezmaksas automašīnu, ar kuru viņi var braukt uz darbu, kā arī var pārvietoties brīvajā laikā. “Tas ļaus cilvēkiem atsperties, neuztraukties par dzīvošanu, jo mašīna būs, dzīvoklis ar mēbelēm būs, ledusskapis ar produktiem būs. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai darbinieki arī ārpus darba var braukt un apskatīt provinci, visu Kanādu,” sacīja D. Korbets. To visu uzņēmums piedāvā pirmos trīs mēnešus. Pēc tam darbinieki meklē noīrēt paši savu mājokli – dzīvokli vai māju. “Saprotam, ka aizdevumu viņiem dabūt būs ļoti grūti, jo nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas. Tāpēc sākumā nāksies īrēt.”

Sarunā ar “LA” D. Korbets arī stingri noteica, ka viņi negrib, lai darbinieki ar Latviju pārrautu visas saites. “Negribam, lai viņi pārdod savu auto, savu īpašumu, visu savu iedzīvi un pārceļas uz Kanādu, bet pēc tam izrādās, ka Kanādā viņiem nemaz nepatīk. Tāpēc gribam, lai pirmās sešas nedēļas viņi atbrauc vieni paši. Pēc tam mēs izdarām secinājumus, vai darbinieks ir gana labs, bet darbinieks saprot, vai viņam te patīk. Pēcāk sākam kārtot formalitātes, lai šeit nogādātu viņu ģimenes.”

Viņš sacīja, ka latvieši, ar kuriem viņi ir runājuši, šobrīd strādā kā harvesteru operatori vai smago mašīnu šoferi, neviens nav bez darba. Taču ne visi strādā Latvijā – daļa no viņiem strādā ārpus Latvijas, taču izbrīvējuši laiku, lai ierastos Latvijā un tiktos ar “JD Irving” pārstāvjiem.

Latvijas uzņēmumus konkurence nesatrauc

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, kā arī zemnieku saimniecības “Senatnes 2” saimnieks Jānis Bundzens par konkurenci no Ziemeļamerikas gan pārāk nesatraucas.

“Visi jau nekad neaizbrauks no Latvijas, mājas ir mājas. Protams, piedāvājums varētu būt interesants, un pasaule ir atvērta – varam strādāt, kur gribam. Vienmēr ir cilvēku kategorija, kurus šeit nenoturēs pat algas pielikums. Bet neesmu pētījis cenu paritāti starp abām valstīm. Noteikti daļu no atalgojuma starpības, kādu var saņemt Latvijā un Kanādā, “noēd” dzīves dārdzība. Ja to ņem vērā, tad atšķirība algā īstenībā nemaz tik ārkārtīgi liela labam, spējīgam operatoram nav. Tāpēc es lielu risku nesaskatu. Skaidrs, ka darba Latvijā netrūkst, atalgojuma līmenis kāpj un kāps, tāpat arī oficiālais atalgojums. Ja tas ir tas, ko viņi piedāvā, tad mani šī summa pārāk neuztrauc,” sacīja A. Bukonts. “Protams, nav pārāk komfortabli un patīkami, ka viena ārvalstu kompānija daļu speciālistu tomēr aizved prom. Ja pazaudē 10 – 20 speciālistus, tad tas ir sāpīgi, bet kā sistemātisku draudu es to neredzu,” turpināja LNMA izpilddirektors.

Savukārt z/s “Senatnes 2” saimnieks Jānis Bundzens, kurš šobrīd Alūksnes novada Pededzes pagastā meklē vienu harvestera operatoru, sarunā ar “LA” norādīja, ka kanādiešu piedāvātais atalgojums nav augsts, drīzāk zems.

“Ļoti labi, ka viņi saņēmuši 18 darba pieteikumus. Lai tik ved viņus uz Kanādu. Ja negrib šeit strādāt, lai brauc prom. Turklāt puse no viņiem noteikti būs laimes meklētāji, nevis labi speciālisti. Tā nav tā alga, kuras dēļ nesties uz citu pasaules malu,” norādīja J. Bundzens.

Viņš gan apstiprināja, ka šobrīd ar kvalificēta harvestera operatora atrašanu ir lielas grūtības, taču nedomā, ka Kanādas kompānija vēl vairāk sarežģīs situāciju. “Cilvēki, kas grib strādāt, ir, bet trūkst nopietnu darbinieku, cilvēkiem nav nepieciešamās kvalifikācijas. Grib labu algu, bet nedod pretī labi padarītu darbu. Savukārt tie, kam ir prasmes, strādā un nesūdzas – reti kurš no viņiem domā doties prom,” sacīja “Senatnes 2” saimnieks. Viņš norādīja, ka nozare šobrīd strauji pāriet uz mehanizāciju. “Pirms trim četriem gadiem daudzi mežus joprojām izzāģēja ar motorzāģiem, bet tagad situācija strauji mainījusies. Nozare, izglītības sistēma tam netiek līdzi. Lai situācija būtu normāla, uz darbavietām jābūt konkurencei, taču tādas nav.”
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
“Rimi”: Pateicoties samazinātajam PVN, vietējās ražas pārdošanas apjomi dubultojušies
22 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Food Union” iegulda 1,12 miljonus eiro zīmola “Lakto” attīstībā
23 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Novembra nogalē Jelgavā notiks vērienīga zivsaimniecības konference
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
No jaunā gada maksāsim ne tikai par gāzi 3
2 stundas
LE
LETA-INTERFAX
Latvijā
Gobzems vai Pabriks? Vējonis atbild, kā rīkosies tālāk 1
1 stunda
LA
LA.lv
Ekonomika
Pie lidostas noticis agresīvs incidents. Apsvērs radikālus risinājumus
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Guntis Kalme: Nedomāsim, ka patriotisms ir pārliecība par savas valsts perfektumu 1
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Pie apvāršņa parādās grupējums, kas izkrāpj pamatīgas naudas summas. Andis brīdina citus
2 stundas