Foto – Uldis Muzikants

Paša būvēts tomātu nams. Kā saimnieks Aivars ietaupīja ģimenei teju tūkstoti eiro 11

AIVARS KLŪGA dārzā visu darina pats. Pirmkārt, uz savu darbu var vislabāk paļauties, otrkārt, paša veikums izmaksā krietni lētāk. Saimnieks būvējis arī siltumnīcu, konstrukcijām atraktīvi pielāgojot dažādus būvniecības veikalos iegādājamus materiālus, un tagad var lepni teikt, ka siltumnīca ir vismaz divreiz lētāka nekā pirktā.

Reklāma
Reklāma

Izvēlas polikarbonātu

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

– Kad radās nopietna vajadzība pēc jaunas siltumnīcas, nolēmu, ka tā būs no polikarbonāta, jo dzirdēju daudzas pozitīvas atsauksmes par šo materiālu. Parasti siltumnīcām izmantoju plēves segumu. Ilgmūžīgā plēve tiešām kalpo labi, taču siltuma noturība polikarbonātam ir daudz labāka. Ieeju plēves būdā vasaras saules karstumā, tomāti bēdīgi lapas nolaiduši, lej, cik gribi, vienmēr sausi. Turpat blakus polikarbonāta siltumnīcā mikroklimats tīkams, tomātiem nekādu pro­blēmu, un arī mitrums saglabājas labāk. Neviena lapiņa nav apdegusi, – stāsta Aivars Klūga.

Pirms darba sākšanas saimnieks apskatījis piedāvātos gatavos variantus un atzinis tos par nesamērīgi dārgiem. Ģimene apgādā sevi ar gurķiem un tomātiem gan svaigai ēšanai, gan konserviem, tāpēc būvei jābūt gana lielai, mazās, lētās, pāris kvadrātmetru lielās būdiņas neder. Prāvāka lieluma siltumnīca maksā gandrīz tūkstoti eiro, ko saimnieks uzskatījis zem sava goda atdot par tomātmāju.

Sāk ar skici un mērījumiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Vispirms Aivars veidojis skici, lai aprēķinātu vajadzīgo materiālu daudzumu. Saimnieks plānojis tā, lai pēc iespējas ekonomiskāk izmantotu esošo polikarbonāta standartloksnes izmēru (2,10 x 6 m).

Svarīgākais darbs ir precīzi visu izmērīt, nolīmeņot dabā, lai būtu vienāds augstums, platums. Segumu labāk klāt kopā ar kādu palīgu, turklāt bezvēja dienā, jo loksnes ir vieglas, var aizlidot.

Karkasam izmantotas koka konstrukcijas, kas veido pamatu cauruļu arkām. Polikarbonāta lokšņu savienojuma vieta bal­stīta uz šīm caurulēm. Starp lok­snēm savienojumam pirktas nevis dārgās, speciālās polikarbonāta loksnēm paredzētās lentes, bet daudz lētākās T veida profila plastmasas līstes, ko izmanto ēku iekšdarbiem, mēbeļu aizmugures savienojuma vietām u.c.

Arkas jumtam kalpo labi

Jumta seguma balstam saimnieks paredzējis septiņas cauruļu arkas. Tās izvietotas apmēram ik pēc metra, lai viena arka būtu zem divu lokšņu savienojuma vietas, otra – loksnei pa vidu. Arkām paredzētajā vietā metāla caurules dzītas metra dziļumā, atstājot pusmetra garu galu virs zemes, uz kura uzmauc arkas polietilēna cauruli.

Saimnieks spriež, ka konstrukcija kalpos ilgi, arī sniegs no tās labi slīd lejā.

Ja seguma materiāla kanāliņi aizaugs un apsūbēs ar zaļajām aļģēm un siltumnīcā kļūs pārāk tumšs, saimnieks uzmontēs jaunas loksnes. Tik un tā būs ekonomija, salīdzinot ar gatavas siltumnīcas pirkumu, labas plēves kalpošanas laiku, izmaksām un citiem ieguvumiem. Pēc diviem gadiem sūbējums vēl nav novērots, jo, cik daudz kondensāta izveidojas, tik saule izžāvē.

Raksts publicēts žurnālā “Praktiskais Latvietis” 2015.gada martā