Paša izlieta laime 0
– Gadumija ir īstais brīdis, lai lietu laimes un zīlētu nākotni, – teic kalējs Vilnis Vincevičs. Senču senči laimes lējuši no vaska, spriež kalējs. Šī manta laukos ērti pieejama, ātri kūst. Vasks kusīs pat virs sveces liesmas. Sildot vasku, jāuzmanās, jo vasks var strauji aizdegties. No šā materiāla izlietā laime nav gana stingra un konkrēta, izceļot no ūdens, vēstījums var samīcīties. Turklāt vaska ķeburs neizskatās īpaši glīts.
– Tradicionāli latvieši laimes lej no alvas, jo arī tā labi kūst. Alvu var iegādāties tur, kur pārdod metālu, metinātājiem paredzēto preču veikalos. Ja meklēt netīk, derēs arī daudzviet nopērkamās jau gatavās alvas laimītes, kam no sāna var izvilkt papīra vēlējumu. Tā nav nekāda latviskā tradīcija, tādēļ nav ko žēlot, – spriež meistars.
Vislabākās laimes esot tās, kas turas kopā. Tādēļ laimju liešanā jāiemanās. Kalējs norāda, ka alvu nevajag ne lēni pilināt, ne pārāk strauji gāzt ūdenī. Tad no metāla pašķīdīšot daudz smalku laimes pilīšu. Ja grib tuvināt vienu lielu laimi, tad kausiņu liek tuvu ūdenim un strauji apgriež otrādi, lai labums ar plunkšķi iekrīt traukā.
Kad laime izlieta, to tūliņ var celt ārā no ūdens un skatīt, kas iznācis. Visjautrākā esot laimes tulkošana draugu pulciņā, kad katrs izsaka savu redzējumu un komentāru par spožo pikucīti. Alvas veidojumu tik ilgi groza no visām pusēm, līdz skaidrs, kam tas līdzinās. Laimes saimnieks jau pats zina, ko visvairāk vēlas saskatīt.
Īsto laimes veidolu varot ieraudzīt, ja to pētot pret sveces liesmu. Laimi tur tā, lai sveces gaismā tās ēna kristu uz sienas (cits apgaismojums jāizslēdz). Tad lēni groza, līdz atklājas slēptais vēstījums. Laimes tulkojumu pieraksta, lai pa nākamo gadu solītais neaizmirstas.
Vairāk – šodienas ”Praktiskā Latvieša” numurā
