Mobilā versija
+19.2°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
11. jūlijs, 2016
Drukāt

Pasaku tēliem veltītas medaļas varēs apskatīt Džūkstes Pasaku muzejā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ceturtdien, 14. jūlijā plkst. 12 Džūkstes Pasaku muzejā atklās Latvijas Medaļu mākslas kluba veidotu izstādi “Pasakas medaļās”, LA.lv uzzināja muzejā.

Izstādē apskatāmas 19 Latvijas mākslinieku 72 medaļas, kurās attēloti dažādu pasaku tēli. “Šī ir pirmā tik liela apjoma izstāde, kur medaļās tiek atspoguļotas Džūkstes pasakas un citas latviešu, kā arī cittautu pasakas,” LA.lv pastāstīja Tukuma muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozola.

Medaļas ir dažādas pēc tematikas, idejas un izpildījuma. Tajās attēlotas tādas pasakas kā “Zelta zirgs”, “Princese uz zirņa”, “Meža gulbji”, “Neglītais pīlēns”, “Vecīša cimdiņš”, “Mazais princis”, “Zelta ābele”, “Mazā nāriņa” un citas.

11 no medaļām ir veidojis Latvijas mākslas kluba prezidents Jānis Strupulis. Viņa atveidojumā redzams izcilā latviešu pasaku krājēja Anša Lerha-Puškaiša portrets. Tāpat atveidojis Annas Brigaderes pasakas “Sprīdītis” galveno varoni, vairākus pasaku tēlus no Hansa Kristiana Andersena pasakām un Brāļu Grimmu pasakas “Runcis zābakos”. Mākslinieks izveidojis ģipša modeli arī monētai “Pasaku monēta I. Pieci kaķi”, kas atzīta par “Latvijas gada monētu 2015”. Savukārt Džūkstes pasakas attēlojusi māksliniece Velga Eizenberga.

Izstādē “Pasaku medaļas” apskatāmi mākslinieku Jāņa Anmaņa, Ģirta Burvja, Artas Dumpes, Vijas Dzintares, Velgas Eizenbergas, Zigurda Galuna, Edgara Grīnfelda, Māras Mickevičas, Stefana Močuļska, Iness Nātriņas, Olitas Nigules, Jura Nikiforova, Jeļenas Obrazcovas, Svetlanas Saveļjevas, Nellijas Skujenieces, Bruno Strautiņa, Jāņa Strupuļa, Antras Urtānes un Anatolija Vasiļjeva darbi.

Izstāde Džūkstes Pasaku muzejā apskatāma līdz 20. novembrim.

Pievienot komentāru

"Daba viņu bija tik ļoti bagātīgi apdāvinājusi." Vijai Artmanei - 8821. augustā VIJAI ARTMANEI apritētu 88. Slavas kalngalā 50 gadu vecumā viņa teikusi: – Baidos, ka tad, kad es teātrim vairs nebūšu vajadzīga, mani aizmirsīs, neviens pie manis vairs neatnāks un es par teātri nekā nezināšu... Tomēr aktrise nav aizmirsta, un, lai to vēlreiz apliecinātu, publicējam gadu pēc aktrises nāves tapušu sarunu par Viju Artmani.
Draugiem Facebook Twitter Google+