Foto – AFP/LETA

Uldis Šmits: Modernais karš – ekonomisks, informatīvs, psiholoģisks 3

Speciālisti, analizējot Ukrainā notiekošo, atzinuši, ka modernajā karā, sevišķi tā sākuma fāzēs, liela nozīme ir “nemilitāras asimetriskas karadarbības” veidiem jeb dažādiem informatīva, psiholoģiska, diplomātiska, ekonomiska un citāda rakstura “pasākumiem”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šajā destabilizējošo pasākumu klāstā ir vismaz divas jomas, kurās esam pārāk ievainojami. Pirmām kārtām tas attiecas uz ierobežotajām iespējām vērsties pret naidīgu propagandu – pats aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nesen intervijā LNT atzina Latvijas diezgan lielo bezspēcību informatīvajā telpā. Otrkārt, Latvijas ievainojamību nosaka labi zināmā enerģētiskā atkarība. Parasti kā universāls mierinājums par visām likstām kalpo nepārtraukti piesauktā Latvijas dalība NATO. Tāpēc gribot negribot uzmanību piesaistīja Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites intervija Vācijas žurnālam “Focus”, kurā viņa, starp citu, piemin Baltijas valstu (gan ne Lietuvas) politiķiem izteiktos piedāvājumus “no Austrumiem” – “ja jūs izstāsieties no NATO, tad dabūsiet gāzi un naftu lētāk”. Konkrēti vārdi un konkrētas valstis netika nosauktas, taču mēs gluži labi varam iztēloties noteiktus Latvijas politiķus uzrunāto lomā. Diez vai Grībauskaites nolūks bija kacināt Rīgu, un viņas izteikums tur nekādas pārlieku skaļas atbalsis neizraisīja, kam varbūt arī nav šķietama pamata…

Tomēr pēdējos gados Latvijā arvien izplatītāki kļūst stāsti, kas visās nelaimēs vaino Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi. Vai arī pretēji – Rietumos tiek borēts, ka bijušais sociālisma bloks, sevišķi jau Polija un “fašistiskās” Baltijas valstis, ir Eiropai liels slogs, kas traucē attīstīt auglīgas attiecības ar Krieviju. Tamlīdzīgiem “informatīviem pasākumiem” Maskava velta krietni daudz līdzekļu. Uz Latviju sūtītie lektori (vai mediju kluba “Formāts A3” aicinātie, piemēram, Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle Veronika Krašeņiņņikova) krievvalodīgo auditorijām klāsta par krievu apspiešanu, bet latviešu medijos, piemēram, “NRA”, pauž rūpes par Latvijas nacionālo identitāti un valsts suverenitāti, kas, cik noprotams, ir zaudēta līdz ar iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Dažs labs Latvijas politiķis piebalso. Nespēdams īsti izšķirties – dot priekšroku “Eiropas naudai”, kas ir vienīgā Eiropas vērtība, vai “krievu pasaulei”, kur neskopojas ar naudu vajadzīgajiem cilvēkiem. Jādomā, ka tuvākajos mēnešos “pasākumi” informācijas laukā būs vēl intensīvāki. Iespējamās galvenās tēmas ir vairākas, bet mums noteikti stāstīs par to, cik kaitīga būtu NATO pastāvīgā klātbūtne Austrumeiropā vispār un Baltijā jo sevišķi. Vai par to, cik Latvijai izdevīgs un neaizstājams ir “Gazprom” monopolstāvoklis. Sakarā ar drīzo Latvijas prezidentūru ES Padomē mums silti ieteiks nerīkoties vis tik aplami kā Lietuvai, bet gādāt, lai ES Austrumu partnerības problēmu risināšanā iesaistītu Putinu, kurš ir tiesīgs lemt ukraiņu vietā par Ukrainu un gruzīnu vietā par Gruziju. Un kāda kārtība būtu noderīgāka “no Lisabonas līdz Vladivostokai”, par ko nesen tika spriests arī “Baltijas forumā”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču no šīm aktivitātēm ir kāds labums. Tās kārtējo reizi ļauj pārliecināties, kas ir kas Latvijas politikā – visnotaļ noderīga informācija pirms Saeimas vēlēšanām.