Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. jūnijs, 2014
Drukāt

Noslēdzies gadskārtējais konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014” (3)

Foto - EMFoto - EM

Konkursa uzvarētāja ģimenes savrupnamu vērtējumā jelgavniece Inguna Leibus atzīst, ka, ceļot šādus namus, celtniecība iznākot dārgāka. Bet tā atmaksājas ar uzviju, tajā dzīvojot. Kadiķu ielas 3a īpašniece stāsta, ka tagad kaimiņi bieži brīnoties, kāpēc viņas mājā tikpat kā nemaz nekūp skurstenis.

Aizvadītās nedēļas nogalē ar svinīgu pasākumu un uzvarētāju apbalvošanu beidzās Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla “Būvinženieris” redakcijas izsludinātais konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014”.

Žūrijas komisija vērtēja 44 pieteiktos projektus, sašķirojot tos sabiedrisko, industriālo, vienas ģimenes, jauno un atjaunoto daudzdzīvokļu ēku grupās un no katras izraugoties veiksmīgākos. Vērtēja siltuma ietaupījumu apkurei un ūdens sakarsēšanai, ar kādiem tehniskiem risinājumiem to izdevies panākt, tāpat ēku izskatu un to, cik prasmīgi strādājuši celtnieki.

Uzvarētājus apbalvodams, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sevišķi uzteica daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pūliņus siltuma taupīšanā – no šogad konkursam pieteiktajiem 44 projektiem 29 bija daudzdzīvokļu nami, tostarp 13 – no Liepājas.

Ministrs reizē atzina, ka daudzdzīvokļu, galvenokārt padomju apbūves sēriju namu atjaunošana un siltināšana joprojām ir visgrūtāk īstenojama, tāpēc ka bieži šo namu iedzīvotāji nespēj vienoties savā starpā, tāpat komercbankas nereti nevēlas pārlieku riskēt ar aizdevumiem šādu projektu īstenošanā. Kopš 2009. gada Latvijā izdevies atjaunot ap 400 daudzdzīvokļu namus, vēl aptuveni tikpat daudz namos jau notiek projektēšana vai jau ir uzsākta būvniecība. Pēc ministra teiktā, uz aptuveni 25 000 namu fona tas ir ļoti maz.

Ekonomikas ministrs atzina, ka turpmākajos sešos gados ministrija pievērsīs galveno uzmanību siltuma taupības pasākumu atbalstīšanai dzīvojamās ēkās. Šai nolūkā daudzdzīvokļu ēku renovācijai paredzēts atbalsts 176,47 miljonu eiro apmērā, tostarp 150 miljoni eiro plūdīs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bet 26,47 miljoni eiro – no valsts. Valsts ēku atjaunošanai no kopsummas plāno iztērēt 97 miljonus eiro, ražošanas ēkām 32 miljonus eiro, bet centralizētās siltumapgādes modernizēšanai 53 miljonus eiro.

Vjačeslavs Dombrov­skis sola naudu daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem jau šā gada rudenī, turklāt ar labākiem noteikumiem nekā pašlaik. Latvijas Attīstības finanšu institūcija “Altum” (agrākā Hipotēku un zemes banka) piedāvās dzīvokļu īpašniekiem 100 procentu aizdevumus ar samazinātu procentu likmi (2%+EURIBOR) un iespēju samazināt aizdevuma pamatsummu līdz 35 procentiem, ja pēc projekta pabeigšanas tiks panākts noteikts siltuma ietaupījums. Šādu finanšu atbalstu daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašniekiem jau sekmīgi īsteno Vācijā, Lietuvā, Igaunijā. Naudu uzņēmējiem un kultūras, ārstniecības un izglītības iestādēm sola arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Laureātu apbalvošanas pasākumā ministra padomnieks Dainis Locis atklāja, ka līdz 2015. gada beigām ar valsts atbalstu, tā saukto klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI), Latvijā tikšot īstenoti ēku atjaunošanas un siltināšanas projekti vēl par aptuveni 28 miljoniem eiro.

Uzziņa


Visveiksmīgāk īstenotie projekti


Atjaunoto daudzdzīvokļu ēku grupā


1. Nams Liepājā, Vītolu ielā 6/10 (pasūtītājs – SIA Liepājas namu apsaimniekotājs”; projekta autors – SIA “WS”; galvenais būvuzņēmējs – SIA “Mūrnieks”).

2. Nams Saldū, Dzirnavu ielā 5 (pasūtītājs – dzīvokļu īpašnieku biedrība “Dzirnavu iela 5”; galvenais būvuzņēmējs – SIA “Aksīte”).

3. Nams Jelgavā, Brīvības bulvārī 28 (pasūtītājs – SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”; projekta autore – Iveta Lāčauniece; galvenais būvuzņēmējs – SIA “Arco Construction”).

Jaunbūvju grupā


Nams Rīgā, Akāciju ielā 6 (pasūtītājs un būvuzņēmējs – SIA “YIT Celtniecība”; projektētājs – SIA projektu birojs “Grietēns un Kagainis”).

Sabiedrisko ēku grupā


1. Priekules pirmsskolas izglītības iestādes ēka “Dzirnaviņas” (pasūtītājs – Priekules novada pašvaldība; projektētājs – SIA “JR Elements”; būvuzņēmējs “Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks”).

2. Rīgas industriālā parka ēka Rīgā, Dzelzavas ielā 120z (pasūtītājs un galvenais būvuzņēmējs – SIA “Rīgas industriālais parks”; projekta autors – Roberts Riekstiņš).

3. Kocēnu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” ēka Kocēnu pagasta Rubenē, Rūķu ielā 3 (pasūtītājs – Kocēnu novada pašvaldība, projektētājs – SIA “Arche”; galvenais būvuzņēmējs – SIA “M Metāla alianse”).

Ražošanas ēku grupā


SIA “Ciedra” ražotnes ēka (pasūtītājs – SIA “Ciedra”; projektētājs; projekta autore – Tatjana Kotello; galvenais būvuzņēmējs – SIA “Draugu dārzs”).

Ģimenes savrupnamu grupā


1. Nams Jelgavā, Kadiķu ielā 3a (projekta pasūtītāja – Inguna Leibus; projektētājs – Artūrs Rakstiņš; būvuzņēmējs – SIA “Pasīvais nams”).

2. Nams Mārupē, Vārpu ielā 8-2 (projekta pasūtītājs un projektētājs – Gatis Pļavenieks).

3. Nams Siguldas novada Siguldas pagasta “Kalnamuižas” ( projekta pasūtītājs – Santa Brauere; projektētājs – SIA “Arche”; galvenais būvuzņēmējs – SIA “AL Būve”).

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Mūsu klimatam paredzēta ierīce un individuālam projektam atbilstoši izprojektēta siltumsūkņu apkure, lauj ietaupīt kaudzi naudas. Neslinkojiet, parēķiniet cik lietderīgā siltuma ar iekārtu var iegūt no apkārtējās vides (grunts) + siltināta ēka. Pamēģiniet to ko skandināvi dara desmitiem gadu!

  2. Projekta atdeve sākas jau ar pirmo nosiltināto dienu.
    Smagi, lēni ar to individuālo ēku siltināšanu iet Latvijā. Somijā ēku siltināšanu veica 50-tajos, attēlā redzāmā fasādes tehnoloģija tika mums piedāvāta jau pirms desmit gadiem. Tajā laikā vietējie muļķi noprotestēja arī pret akmens vates ražotni Latvijā utt.

  3. Domāju, ka daudziem lasītājiem neko neizsaka ieņemtā vieta un patērētās kWh/m2 gadā, bet būvējot zemas enerģijas ēku ar pasīvas ēkas komponentēm enerģijas patēriņš apkurei ir daudzas reizes zemāks ne kā tradicionālai ēkai. Kā projekta autors zinu, ka 3. vietā nominētā ēka(vienģimenes ēka) gadā par enerģiju apkurei un siltā ūdens uzsildīšanai maksā ~390Euro!!! Ēkas apkurināmā platība 265m2, iekštelpu temperatūra +21, apkures veids siltumsūknis. Lūk tas ir arguments – mazie komunālie maksājumi, kāpēc ir vērts būvēt energoefektīvi!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+