Pašaudzēti rieksti. Kā pavairot lazdu? 3
“Kā pareizi pavairot lazdu? ” Egils Volgemuts Jelgavas novadā
Lazdas var pavairot ģeneratīvi ar sēklām (riekstiem), taču šādi izaudzētajiem sējeņiem mainās šķirnes pazīmes: brīvās apputes sēklaudži mēdz būt gan lielaugļaini, gan pilnīgi mazvērtīgi – kā paveiksies.
Lazdas parasti pavairo ar 6 – 8 mēnešus stratificētām sēklām, kuras pirms tam nedrīkst iekaltēt (stratificējot riekstus sajauc ar kūdru un notur 0…+5 °C temperatūrā). Dobē izsēj, tiklīdz atkususi augsne (martā, aprīlī), kamēr riekstu čaumala vēl ir ieplaisājusi, bet saknītes nav sākušas augt. Zaļie dzinumi virs augsnes parādās maijā. Dažkārt sēklas uzdīgst tikai pēc 1 – 2 gadiem. Pietiekami lielus, paliekošā vietā izstādāmus stādus var izaudzēt aptuveni 2 – 3 gados, tie visu šo laiku var palikt dobē bez pārstādīšanas. Lazdu stādi ļoti necieš apgriešanu. Tas nekas, ka sākumā tie atgādina tievas viciņas, 2. – 3. gadā tie no sakņu kakliņa pumpuriem sakuplos paši!
– Var arī sēt jau rudenī, tiklīdz rieksti ienākušies, proti, pēc novākšanas tos nežāvētus uzreiz liek dobēs, – skaidro Kalsnavas arboretuma tehniķe-dendroloģe Benita Rudzīte. – Vienīgi šajā gadījumā ir risks, ka ziemā sējumus var izēst grauzēji. Ja sēklas neaizsargā, jārēķinās, ka daļu no tām apēdīs peles!
Pavairojot lazdas veģetatīvi, iespējams saglabāt attiecīgās šķirnes pazīmes. Klonus var potēt vai pavairot ar noliektņiem.
Acošana mūsu klimatā parasti neizdodas – labi, ja pieaug pāris stādu no simta acojumu. Nav vērts mājas apstākļos arī pavairot ar zāļainiem spraudeņiem, jo tam vajadzīgas speciālas apsakņošanas iekārtas.
Lazdas potē ar kopulēšanu, savienojot potes un potcelma slīpos griezumus. Par potcelmu izmanto divgadīgus vai trīsgadīgus kultūršķirņu sējeņus vai arī apmēram zīmuļa resnuma sēklaudžus, ko izrok mežā.
Lai pieaugšana būtu sekmīga, jāievēro vairākas īpatnības. Potzari nedrīkst būt ar sala bojājumiem. Tie jāsagatavo pēc iespējas vēlu ziemā, bet noteikti pirms spēcīga sala (jo īsāku laiku potzari glabāti, jo labāk tie pieaug!). Lazdām potēšanai ņem zaru galus tikai no jau ražojošiem dzinumiem. Pie sakņu kakliņa ataugušie ūdenszari neder, kaut arī labi pieaug – no tādiem lazdu stādi būs mazražīgāki. Potzarus ievīsta mitrās avīzēs, pēc tam ieliek plēves maisā un līdz potēšanai glabā vēsā pagrabā vai ledusskapī. Kad ķeras pie darba, vispirms ar tīru audumu potzarus atbrīvo no mizas pūkojuma. Nenotīrītiem pūkojums ar nazi iekļūst griezuma vietā, tā apgrūtinot pieaugšanu. Svarīgi, lai potes un potcelma diametri sakristu. Potēt var dārzā agri pavasarī vai arī uz iepriekš izraktiem sēklaudžiem ziemā (līdz janvārim). Pavairojot ziemā, potējumus vispirms tur mitrumā, istabas temperatūrā. Dara tā: kastē ieklāj plēves maisu, cieši izvieto potējumus, starp saknēm saberot samitrinātas zāģskaidas (apber arī potējumu vietas), pēc tam maisam aizloka galu un potējumus glabā tik ilgi, līdz pumpuri piebriest un paliek zaļāki. Tiem visu laiku jābūt mitrumā, tādēļ, ja nepieciešams, mitrina ar pulverizatoru. Pēc tam novieto vēsā pagrabā līdz pavasarim.
Pote pieaug ļoti lēni, jo lazdām kambija slānis atjaunojas un saaug krietni gausāk nekā citiem augļkokiem. Tiklīdz no pumpuriem izplaukušie dzinumi pārsnieguši plaukstas garumu, pote ir labi pieaugusi. Tā jau pirmajā rudenī iegūst pastāvīgā vietā liekamus stādus. Tos rudenī iestāda dziļāk par potējuma vietu. Tā var nomākt mežeņa augšanu. Divos trīs gados uzpotētā šķirne izveido savas saknes. Tad augsne jāatrauš un potcelms pilnīgi jāizgriež. Turpmāk šķirne ir patsaknis un visi krūma dzinumi – tīršķirne.
Ar noliektņiem var iegūt kultūršķirņu stādus uz savām saknēm. Veģetācijas laikā no cera vidus izaug daudz jaunu dzinumu. Šos dzinumus (der gan pērnās sezonas, gan vecāki) agri pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, vai rudenī pieliec, ieguldot 10 cm dziļā vadziņā, un piesprauž ar kāsīšiem. Galotni ar 3 – 4 pumpuriem paceļ vertikāli un piesien pie mietiņa. Vadziņu ar pieliekto zaru aizber ar auglīgu augsni. Regulāri mitrināti, pirmajā gadā izaug 40 – 80 cm gari dzinumi. Rudenī vai agri pavasarī noliektņus atdala no māteskrūma un pārstāda paaudzēšanai.
Lielākā daudzumā stādus var izaudzēt ar aprausumiem. Agri pavasarī veco krūmu apgriež. Atstāj 20 – 25 cm garu stumbrus, ko pilnībā aprauš ar augsnes un komposta maisījumu un bieži laista. Apraušanu atkārto ik pēc 4 nedēļām. Nākamā gada pavasarī dzinumus saīsina līdz 2 – 3 pumpuriem virs uzraustās augsnes. Pirmajā veģetācijas periodā apsakņojas tikai dažas šķirnes. Masveida apsakņošanās notiek otrajā veģetācijas gadā.
