Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. jūnijs, 2012
Drukāt

Pasaulē pieaug kiberspiegošanas mērogi

Foto - Image ForumFoto - Image Forum

Britānijas pretizlūkošanas dienesta MI5 ģenerāldirektors Džonatans Evanss, kurš reti uzstājas ar publiskiem paziņojumiem, brīdinājis rietumvalstis par “pārsteidzošu kiberspiegošanas draudu pieaugumu no ārzemju valdībām”. 


 

Nav “garantētas drošības”

MI5 vadītājs analizēja iespējamos apdraudējumus rietumvalstu drošībai, uzrunājot britu uzņēmēju aprindu pārstāvjus Londonā tieši mēnesi pirms 2012. gada vasaras olimpiādes atklāšanas 27. jūlijā, ziņo raidsabiedrība BBC. “Olimpiskās spēles ir pievilcīgs mērķis mūsu ienaidniekiem, jo olimpiāde būs pasaules uzmanības centrā aptuveni mēnesi,” teica Evanss. Viņaprāt, “nav šaubu, ka kādas teroristu grupas ir apsvērušas varbūtēju uzbrukumu rīkošanu šajā laikā”. “Al Qaeda” grupējuma vadonis Osama bin Ladens var būt miris, viņš piebilda, “taču slēptuvēs un automobiļos uz ielas šajā valstī netrūkst personu, kas runā par vēlmi šeit sarīkot terora aktus”. Pēc Evansa vārdiem, gatavošanās olimpiādei noritējusi labi, un olimpiskās spēles, lai arī “pievilcīgs mērķis”, taču nebūs “viegls mērķis”. “Nav tādas lietas kā garantēta drošība,” atzina Evanss, atgādinot par īru republikāņu kaujinieku sarīkoto sprādzienu britu Konservatīvo partijas konferencē Braitonā 1984. gadā, kad gāja bojā pieci cilvēki, un tikai gadījums glāba no nāves premjerministri Mārgaretu Tečeri.

Pēc varas iestāžu ziņām, pēdējos desmit gados Britānijā notikuši 43 terorisma akti vai mēģinājumi tos īstenot, kas aptuveni līdzinās teroraktu skaitam ASV pēc 2001. gada septembra uzbrukumiem, atzīmē BBC. Kopš 2005. gada, kad četru islāmistu pašnāvnieku veiktos sprādzienos Londonas metro gāja bojā 52 cilvēki, Britānijas izlūkdienestam izdevies novērst jaunus terora aktus, no kuriem vairāki bija plānoti pret ASV.

MI5 darbiniekiem šovasar pārcelti atvaļinājumi, un pulkstenis izlūkdienesta mītnes priekštelpā Temshauzā Londonas centrā rāda laiku, kas atlicis līdz olimpisko spēļu atklāšanai. Sešās vietās Londonā varētu tikt izvietotas pretgaisa aizsardzības raķetes.

 

Lai gan pagaidām teroraktu draudu līmenis tiek vērtēts kā “būtisks”, tas ir pakāpi zemāk par “spēcīgo” apdraudējumu, kāds Londonā pastāvējis pēdējos gados. Olimpiādes apmeklētāju akreditācijas procesā, piedaloties arī MI5 darbiniekiem, pārbaudīti aptuveni pusmiljons cilvēku.

 

Kā ziņo BBC, ir pamats uzskatīt, ka daļai šo personu liegta akreditācija, pamatojoties uz mītnes valstu drošības dienestu pārbaudēm.

 

Ķīna spiego “rūpnieciskā līmenī”

Britānijas pretizlūkošanas dienesta vadītājs uzsvēra, ka rietumvalstis saskaras ar pārsteidzošu kiberspiegošanas apdraudējumu “rūpnieciskā līmenī” no vairāku ārvalstu puses: “Šajā procesā ir iesaistīti tūkstošiem cilvēku, kas nododas gan valstiski atbalstītai kiberspiegošanai, gan darbojas organizētās kibernoziedzības grupējumos.” Lai gan Evanss nenosauca nevienu konkrētu valsti, ASV raidsabiedrība ABC ziņo, ka Britānijas, ASV un vairāku Eiropas sabiedroto valstu amatpersonas ir iesaistītas intensīvās diskusijās, kā stāties pretī kiberspiegošanai, ko valstiskā līmenī veic, piemēram, Ķīna.

 

Kā atzīmē raidsabiedrība BBC, kiberspiegošanas un kiberuzbrukumu analīze liecina, ka valstiskā līmenī tajā visvairāk bijušas iejauktas Krievija un Ķīna.

 

Lai gan Britānija ir saglabājusi nacionālo naudas vienību mārciņu, Evanss brīdināja, ka finanšu satricinājumi eirozonas valstīs var veicināt ekstrēmisma izpausmes Londonā – vienā no pasaules lielākajiem finanšu centriem. MI5 vadītājs atgādināja, ka trīs lielākie nacionālās drošības apdraudējumi notikuši finanšu sektorā ASV – 1993. un 2001. gada uzbrukumi Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā un kāda anarhista sarīkotais bumbas sprādziens bankā “J.P. Morgan” 1920. gadā. Britu pretizlūkošanas dienesta vadītājs atzīmēja interneta vietņu “ievainojamību”, ko informācijas iegūšanai izmanto atsevišķi kibernoziedznieki un organizēti grupējumi, kuri var darboties arī valstiskā aizsegā.

“Šīs darbības apdraud valdības iestāžu informācijas konfidencialitāti, kā arī rūpniecības uzņēmumu un zinātniskās pētniecības institūtu darbu, infrastruktūras drošību un intelektuālo īpašumu, grauj mūsu konkurētspēju un labklājību nākotnē,” teica Evanss.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+