Strauji izsīkst laiks katastrofas novēršanai 0
Pašreizējo siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ Zeme par 1,5 grādiem pēc Celsija varētu sasilt jau 2030. gadā, teikts ANO īpašās starpvaldību grupas ziņojumā par klimata izmaiņām pasaulē.
Lai izvairītos no klimata pārmaiņu radīta haosa, sabiedrībai un pasaules ekonomikai ir jāpārveidojas bezprecedenta mērogā,
teikts ziņojumā, brīdinot, ka strauji izsīkst laiks katastrofas novēršanai. Lai būtu vismaz daļēja iespēja palikt zem 1,5 grādu robežas, pasaulei līdz 2050. gadam jākļūst “oglekļa neitrālai”, norādīts ziņojumā.
Zemes virsma ir sasilusi par vienu grādu pēc Celsija, kas ir pietiekami okeāna līmeņa kāpšanai un postošu vētru izraisīšanai, un pasaule virzās uz temperatūras kāpumu par 3–4 grādiem, brīdināts ziņojumā. Ja izdotos nepieļaut Zemes sasilšanu virs 1,5 grādiem, nevis diviem grādiem, kā to paredz 2015. gadā parakstītā Parīzes klimata vienošanās, tas būtu liels ieguvums visiem planētas iedzīvotājiem un Zemes ekosistēmām. Lai noturētu sasilšanu 1,5 grādu robežās, oglekļa dioksīda izmeši jāsamazina par 45% līdz 2030. gadam un līdz nullei 2050. gadā.
Lai panāktu globālās sasilšanas būtisku ierobežošanu 1,5 grādu robežās, līdz 2050. gadam 70–85% enerģijas ir jāiegūst no atjaunojamiem resursiem. Šobrīd no atjaunojamiem avotiem tiek iegūts aptuveni 25% enerģijas.
Vakar pēc 14 stundu debatēm ES dalībvalstu vides ministri panāca vienošanos par 35% samazinājumu automobiļu izplūdes gāzēm līdz 2030. gadam. Vācija, kuru atbalstīja Ungārija un Bulgārija, sākotnēji ierosināja 30% oglekļa dioksīda samazinājumu automobiļiem. Ziemeļvalstis iestājās par 40% samazinājumu izplūdes gāzēm. ES prezidējošā valsts Austrija izteica kompromisa priekšlikumu par 35% samazinājumu, kas tika pieņemts.
Vācu laikraksts “Bild” atzīmē, ka šajā balsojumā “ES pievārēja Vāciju”, gan piebilstot, ka ieguvēji būs visi eiropieši.
Ziemeļvalstu pārstāvji pauduši vilšanos, ka netika apstiprināts viņu tālejošākais priekšlikums.
Ar to gan cīņa nav galā, jo Eiroparlaments pieprasa 40% auto izplūdes gāzu samazinājumu. Ja vācu arodbiedrības saskatīs auto izplūdes gāzu ierobežojumā nodarbinātības apdraudējumu, tas var izraisīt pat valdības krīzi, atzīmē “Bild”.
ES vides ministriem bija arī jāapstiprina bloka valstu kopējā nostāja pirms klimata izmaiņu starptautiskās konferences decembrī Polijas pilsētā Katovicē. Domstarpību dēļ kopēja ES nostāja netika izstrādāta, izvairoties no jebkādiem konkrētiem priekšlikumiem par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka “ES turpinās būt līderis”, risinot klimata izmaiņu problēmas.
Pagājušajā nedēļā pasaules valstu vides eksperti apspriedās Bangkokā, Taizemē, kur iezīmējās dziļa plaisa starp bagāto un trūcīgo valstu pieeju klimata izmaiņu problēmu risināšanā. “Parīzes klimata vienošanās, kuras papildinājumus bija paredzēts apstiprināt apspriedē Bangkokā un Katovicē, ir uz izjukšanas robežas.” – “Ja attīstītās valstis nemainīs savu nostāju un neatdarīs makus, Parīzes vienošanās var sabrukt,” intervijā izdevumam “EUobserver” teica globālās vides organizācijas “Action Aid” pārstāvis Hardžits Sings.
“Attīstītās valstis ir atbildīgas par lielo vairākumu gāzu emisiju, un daudzas no tām kļuvušas bagātas, dedzinot fosilo degvielu,” diskusijā Bangkokā paziņoja Indijas okeāna salu valsts Maldīvijas diplomāts Amdžads Abdulla. Maldīvija ir tropu paradīze, bet tā pamazām grimst okeānā, ceļoties ūdens līmenim.
