Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
6. jūnijs, 2013
Drukāt

Pasaules Banka izpētījusi Latvijas bezdarbu. Konference

Foto - EUFoto - EU

Ekonomikas izaugsme Latvijai ļāvusi atgūties no krīzes smaguma, tomēr trūcīgo skaits joprojām ir liels, un valdībai jāveido tāda politika, lai cilvēkiem palīdzētu, sacīja Eiropas Savienības (ES) sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.

 

Viņš Latvijā bija ieradies vienas dienas vizītē un piedalījās arī konferencē “Atgriežoties pie izaugsmes: liekot pamatus iekļaujošai izaugsmei Latvijā”, kas bija veltīta Pasaules Bankas plašajam pētījumam par bezdarbu Latvijā un valdības pēckrīzes politikas izvēlēm.

ES komisārs norādīja, ka krīze Latvijā vēl nav beigusies: daudzi ilgus gadus bijuši bez darba, tagad grūti atgriezties darba tirgū. Daudz iedzīvotāju esam zaudējuši emigrācijas dēļ. Tie, kas pašlaik aizbrauc, ir jauni, izglītoti cilvēki. Ja valsts šo procesu nespēs novērst, tas samazinās Latvijas potenciālu, brīdināja L. Andors. Viņaprāt, sociālajai aizsardzībai – bezdarba mazināšanai, reformām izglītībā un nabadzības apkarošanai – Latvijai vairāk jāizmanto no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem pieejamā nauda.

Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka krīzes laikā palīdzību no valsts saņēma vairāk nekā 200 tūkstoši bezdarbnieku. Arī tagad tādu cilvēku ir daudz – ap 100 tūkstošiem. Pēckrīzes risinājumi šai sabiedrības daļai vairs nepalīdz, atzina Viņķele.

Tagad esot jārēķinās ar jaunu situāciju. Ministre minēja, ka reformas pamatā nepieciešamas trīs jomās – izglītības sistēmā, veselības aprūpē un reģionālajā politikā. Neatbilstoša izglītība, ielaistas hroniskas slimības, dzīvošana laukos, kur darba vietu nav un nav zināms, vai tās radīsies, – tās ir ilgstošā bezdarba raksturīgākās iezīmes, kas jāmaina.

Tradicionāli pieņemts domāt, ka pabalsti neveicina cilvēku atgriešanos darba tirgū. Eiropas Komisijas pārstāvis Roberts Štrauss norādīja, ka par Latviju to nevar teikt. Viņš gan neslēpa bažas par to, ka Latvijā ir pārāk daudz mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem, kas neveicina izaugsmi. Pozitīvs piemērs esot Vācija. Tur samazināja pabalstus, bet palielināja darba samaksu, un ekonomiskā izaugsme stabilizējās.

Štrauss arī norādīja, ka sociālās aizsardzības jomā valsts tēriņi bijuši pārāk niecīgi un neefektīvi, tādējādi tie nerisina nabadzības problēmu. Tomēr neviens no ekspertiem, kas piedalījās konferencē, nenosauca, kāds varētu būt ideālais pabalsta lielums – konkrēti lēmumi jāpieņem Latvijas valdībai.

Ekspertu ieteikums Latvijai – uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu, pabalstu pārklājumu un arī palielināt to apmēru, bet cilvēkiem ar zemiem ieņēmumiem paredzēt dažādus atvieglojumus, lai uzlabotu viņu dzīves līmeni un samazinātu nabadzības riskus. Tāpat jāsamazina ēnu ekonomika un jāuzlabo nodokļu iekasēšana, kas Latvijā jau tiek darīts. Eksperti kā neparastu vērtē to, ka pabalstu izmaksa deleģēta tikai pašvaldībai. Citās valstīs, kur rīkojas līdzīgi, valsts tomēr patur kontroles un pārraudzības funkciju, kā arī steidzas palīgā, ja kādai pašvaldībai pietrūcis līdzekļu savu iedzīvotāju atbalstam.

Runājot par atsevišķām bezdarbnieku grupām, pētniekus pārsteidzis, ka Latvijā bez darba ir tik daudz jaunu, izglītotu sieviešu ar maziem bērniem. Secinājums – valstij jāinvestē līdzekļi, lai nodrošinātu dažādas bērnu pieskatīšanas institūcijas. Cita bezdarbnieku grupa ir tādi gados jauni vīrieši bez vidējās izglītības, ar zemu kvalifikāciju, kas pirmskrīzes gados pārsvarā nodarbināti būvniecībā. Lai viņi atgrieztos darba tirgū, nepieciešamas lielākas investīcijas – ilgtermiņa apmācības. Arī pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un jo īpaši jauniešu bezdarbs prasa tūlītēju rīcību.

Lai veicinātu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, eksperts ieteica palūkoties uz pieredzi citās valstīs, kur strādājošiem piešķir dažādus atvieglojumus, samazina nodokļus vai pat no tiem uz noteiktu periodu atbrīvo.

Latvijā minimālās algas saņēmējiem nav nekādu atvieglojumu vai priekšrocību. Savukārt Īrijā tiem, kas atgriezušies darba tirgū, trīs gadus maksā tādu kā prēmiju. Tiesa, ar katru nākamo gadu tā tiek samazināta. Līdzīgi notiek Austrālijā, bet ASV tiem, kas atgriezušies darbā, paredzēti būtiski nodokļu atvieglojumi. R. Štrauss atgādināja, ka, cīnoties ar bezdarbu, būtu jāmazina darbaspēka nodokļi, bet, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli vai PVN varētu palielināt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+