Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. novembris, 2016
Drukāt

Pasaules Banka novērtējusi Latvijas veselības aprūpes sistēmu (1)

BKUS Publicitātes fotoBKUS Publicitātes foto

Pasaules Banka šodien zinātniskā konferencē prezentēs gala ziņojumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu, aģentūra BNS uzzināja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Kā aģentūru BNS informēja NVD pārstāve Agnese Jasenoviča, konferencē Pasaules Bankas pētnieki prezentēs sistēmas izvērtējumu un sniegs rekomendācijas tās pilnveidei, analizējot ārstniecības iestāžu izvietojumu un sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī valsts pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.

Pētnieki un nozares eksperti diskutēs par Latvijas veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem un nākotnes iespējām.

Konferencē piedalīsies veselības ministre Anda Čakša, Veselības ministrijas, NVD, Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Veselības inspekcijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, plānošanas reģionu, pašvaldību, profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī ārstniecības iestāžu vadītāji un universitāšu mācībspēki.

Konference norisināsies viesnīcā “Bellevue Park Hotel Rīga”, Slokas ielā 1, zālē “Berlin”. Konferences sākums paredzēts plkst.13.

Kā ziņots, pret ziņojuma iepriekšējo versiju asi iebilda slimnīcas, norādot, ka dati nav patiesi. Iepriekš pētījumā tika secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.

Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca – atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.

Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.

Pasaules Banka norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Joprojam hroniski sirds slimnieki ir atstāti savā aprūpē bez uzraudzības un recepšu zālēm,kuras spiesti meklēt individuāli.Tādā pašā kvalitatē ir pensionēto arodslimnieku aprūpe,kura vispār nenotiek.Vai tik viņi nav rindā aiz Grantiņa,Roņa,Pura?

Draugiem Facebook Twitter Google+