Pasaules ceļojums kopā ar Džeimsu Krogzemi 0
No 3. līdz 25. martam mākslas galerijā “Happy Art Museum” atvērta Džeimsa Krogzemja un viņa ceļojumu biedres – mūža mīlestības Diānas Roves – gleznu izstāde “Klaidonis”.
Vārdnīcu šķirkļi vēsta, ka vārda “klaidonis” nozīme ir “cilvēks, kam nav pastāvīgas dzīves vietas, pastāvīgas nodarbošanās” un ka tas cēlies no darbības vārda “klīst”– “iet savrup bez noteikta plāna”. Šie skaidrojumi visai precīzi raksturo cilvēku, kuru Latvijas un citzemju latviešu sabiedrībā pazīst pēc Klaidoņa vārda – pasaules braucēju un savrupa ceļa gājēju Džeimsu Krogzemi (1925 – 2015). Džeimsa biogrāfijā “klaidoņa” vārdam ir vēl viena būtiska nozīme – “brīvs cilvēks”. Par tādu Džeimss kļūst pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, kad ar trīs augstskolu diplomiem un doktora grādu kabatā pamet labiekārtotu dzīvi ASV, Kalifornijā, lai kopā ar draudzeni Diānu apmestos uz dzīvi baržā, kas noenkurota Sēnā Parīzē netālu no Luvras. Divdesmit gadus barža ar simbolisko nosaukumu “Klaidonis” ir viņa un Diānas mājas, sākuma punkts kopīgiem pasaules apceļojumiem. Diāna ir gleznotāja, un otu rokā ņem arī Džeimss. Pēc šķiršanās no Diānas un “Klaidoņa” viņš turpina ceļot un gleznot – tas ir viņa dzīves aicinājums un gara brīvības izpausme. Fotoaparāts nekad līdzi nav ņemts – tikai audekls un krāsas.
Kādā no intervijām Džeimss teicis: “Esmu ceļotājs, kas apraksta, bet neesmu ne rakstnieks, ne gleznotājs.” Patiesi, viņa gleznas vislabāk uztveramas kā ceļojumu piezīmes – koši teksti un izjūtu ainavas, izzīmēti uz audekla, papīra loksnēm vai palmu lapām, kas kurā brīdī bijis pie rokas.
Izstāde “Klaidonis” aicina pasaules ceļojumā kopā ar Džeimsu Krogzemi – “sākot no bohēmiskās dzīves Parīzē, uz saulaino Kaliforniju, blīvi apdzīvoto Indiju un Ceilonu, dievu mājokli Himalaju kalnos Nepālā, uz koraļļu rifiem un kokospalmu pludmalēm Klusā okeāna salās, uz Sahāras tuksnesi ar kamieļu karavānām un fata morgana”. Dažās gleznās tēlota “Zemes rašanās haotiskā sākotne – ar kosmiskajiem putniem un serpentiem no austrumu tradicionālajām ticībām”. 1991. gada ziemā, kad Rīgā ir barikādes, uz “Klaidoņa” top divas gleznas, kurās paustas ilgas un bailes par atdzimstošo Latviju. Tās Džeimsam īpaši tuvas.
“Visumā abstraktās gleznas, ko šeit redzam, mēs katrs varam iztulkot subjektīvi, atrodot pazīstamus attēlus, iespaidus, domas. Varbūt tā ir viena no abstraktās prezentācijas vērtībām – atraisīt mūsu bagāto fantāziju.” (Dž. Krogzemis)
