Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Pasaules latviešu izcilības – pie operas Rīgā


Dzimusi_Riga_1

6. jūlija Eiropas Kultūras galvaspilsētas koncerts “Dzimuši Rīgā”, kas sāksies desmitos vakarā pie Latvijas Nacionālās operas uz Aigara Ozoliņa īpaši izveidotas brīvdabas skatuves slīpēta dimanta formā, būs viens no spožākajiem Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikumiem, ko turklāt redzēs arī daudzu Eiropas valstu skatītāji.

Koncertā uzstāsies Rīgā dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes – Maija Kovaļevska, Inese Galante, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Miša Maiskis, Baiba Skride, Iveta Apkalna, Vestards Šimkus, Raimonds Pauls un Laima Jansone, kā arī Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais, kamerorķestris “Cremerata Baltica” un īpaši šim projektam izveidots labāko mūziķu orķestris Andra Pogas vadībā.

6. jūlija koncerts būs arī kulminācija visam koncertu ciklam “Dzimuši Rīgā”, kas ir Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas akadēmiskās mūzikas notikumu virkne, kuras ietvarā uzstājas Rīgā dzimušās mūzikas izcilības – Gidons Krēmers, Inga Kalna, Baiba Skride, Miša Maiskis, Mariss Jansons un daudzi citi pasaules slavu guvuši mūziķi, kuru dzimtās saknes ir meklējamas Rīgā.

Koncertu cikls “Dzimuši Rīgā” beigsies ar Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra koncertu, kas norisināsies 7. novembrī plkst. 19 Latvijas Nacionālajā operā. Pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons koncertu veltī savam tēvam, izcilajam diriģentam Arvīdam Jansonam, godinot viņa 100 gadu jubileju.

Kā stāsta koncerta radošās padomes locekle Gunda Vaivode, veidojot programmu kopā ar Artūru Maskatu un Intu Dālderi, mēģināts ieklausīties gan pašu Latvijas izcilo mākslinieku vēlmēs, gan tās saskaņot ar koncerta kopīgo domu.

Koncertā ir būtiski parādīt latviešu komponistus, kā arīdzan saiknes ar pasaules mūzikas kultūru, uzsver Gunda Vaivode. Tāpēc, protams, koncertā neiztiks bez Vāgnera, Šūmaņa un Lista, kas te savā laikā viesojušies, bez kaimiņu saitēm Pētera Čaikovska, ko izvēlējies spēlēt Miša Maiskis. Bet seši no sešpadsmit skaņdarbiem būs latviešu autoru darbi, kuri līdz ar koncertu izskanēs pasaulē. To vidū, protams, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Artūra Maskata “Tango”, kurā piepulcēsies arī baleta trupa, Georga Pelēča “Plaukstošais jasmīns”, kuru kopā ar “Cremerata Baltica” izvēlējies spēlēt mūsu mazais brīnumbērns desmitgadīgais vijolnieks Daniels Bulajevs. Vienmēr būtiski parādīt arī tradicionālas kultūras ietekmi uz profesionālo mūziku. Tāpēc Gunda Vaivode priecājas, ka Baiba Skride apņēmusies iemācīties Jāzepa Mediņa rakstīto un Romualda Kalsona aranžēto “Latvju kapričo”, kas skanēs ļoti spirgtā Jura Karlsona kora epizodē “Rotaļa”, ar kuru savulaik Rīgas kamerkoris “Ave Sol” izbraukājis visu pasauli, bet šī mūzika joprojām dzīvo, un tas būs arī vienīgais numurs ar Māri Sirmo pie diriģentu pults, jo visu pārējo no Latvijas labākajiem mūziķiem īpaši šim koncertam veidoto festivāla orķestri diriģēs Andris Poga. Bet viņš ir gandarīts, ka koncertmeistares pienākumus uzņēmusies vijolniece Vineta Sareika.

Lai arī neizskanēs neviens jaundarbs, tomēr klausītāji dzirdēs divus jaunus, īpaši šim notikumam veidotus aranžējumus – “Latvju kapričo” izskanēs pilnīgi jaunā, Viļņa Šmidberga veidotā orķestrācijā, bet latviešu tautasdziesma “Aiz ezera augsti kalni” skanēs īpašā koklētājas Laimas Jansones un Maestro Raimonda Paula kopsadarbībā, orķestra vīziju skaņdarbam veidojis komponists Ēriks Ešenvalds.

Ņemot vērā koncerta “Dzimuši Rīgā” ierakstam nepieciešamo augsto māksliniecisko kvalitāti, Latvijas televīzija nodrošina tiešraidi vairākās Eiropas valstīs, kā televīzijas daudzkameru režisoru uzaicinot Pīteru Maniuru no Lielbritānijas raidorganizācijas “BBC”. Pīters Maniura vairāk nekā divdesmit gadu darbojas dažādos kino un televīzijas žanros kā režisors, daudzkameru režisors un producents. Daudzi no viņu darbiem ieguvuši godalgas “Emmy” un “Bafta”. Kopš 2013. gada viņš darbojas arī projekta “Opera North” valdē, viņš ir ierakstījis Karalienes Elizabetes jubilejas koncertu Londonā, strādājis ar dažādām baleta un operas tiešraidēm un izslavēts tieši kā klasiskās mūzikas ierakstu televīzijas režisors. “Koncerta televīzijas ieraksta vizuālais risinājums tiks veidots līdzīgi Vīnes filharmoniķu koncertu atspoguļojumam televīzijas ierakstos Šēnbrunnā, kur tiek uzsvērta arī atmosfēra klausītāju vidū, izcelta arhitektūra, veidojot īpašu pilsētas pievilcības noskaņu. Šī ir reize, kad spožākās pasaules mūzikas zvaigznes no Latvijas vēros gan Latvijas, gan Eiropas skatītāji, jo pirmoreiz šāda mēroga Latvijas notikumu translēs ne tikai Latvijas televīzija, bet arī Eiropas kultūras kanāls “ARTE” – franču un vācu kanāls, visprestižākais Eiropā –, kurš raida tikai visaugstākās klases mūzikas programmas. Kā stāsta LTV Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, koncerts piedāvāts arī starptautiskajai Eiropas raidorganizāciju apvienībai (EBU), kas apvieno visas Eiropas sabiedriskās televīzijas vienotā kopīgā tīklā. Latvijas televīzija koncertu pārraidīs tiešraidē, par to interesi izrādījusi arī Igauņu televīzija.

Operas priekšā būs izveidota liela skatuve, uz kuras atradīsies orķestris, un vēl viena neliela skatuve pianistiem, kā arī orķestrim “Cremerata Baltica”, uz tās uzstāsies arī Raimonds Pauls un Laima Jansone. Var gaidīt interesantu saspēli starp šīm divām skatuvēm. Apmēram 2000 skatītāju sēdvietas atradīsies uz īpaši veidotas grīdas virs puķu laukuma Operas priekšā, kas, protams, veidota tā, lai nenodarītu pāri daiļdārznieku veikumam. Skvēra malās paredzētas arī apmēram 500 stāvvietu. Aigars Ozoliņš pašu Operas ēku ieintegrējis scenogrāfijā, lai koncerta beigās ap divpadsmitiem naktī varētu veidot īpašu noskaņu ar gaismu palīdzību. Videoekrāni atradīsies arī citur pilsētā, un koncerts būs pietiekami labi apskaņots, lai to varētu dzirdēt arī tauta Bastejkalnā un tuvākajā apkārtnē.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+